Dombrovska uzruna pirms balsojuma par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2012. gadam”
Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!
Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas izskatīšanai 2012. gada valsts budžeta grozījumu projektu. Šie ir pirmie budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, ar kuriem mēs prioritāriem pasākumiem piešķiram papildus finansējumu. Pagājušā gada decembrī savā uzrunā Saeimai par 2012. gada valsts budžetu es uzsvēru, ka „ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai”. Toreiz gan bija daudz ekspertu, kas apgalvoja, ka budžets tiekot veidots pārāk optimistiski un ka jau pavasarī būšot jāatgriežas pie fiskālās konsolidācijas. Sagatavotie budžeta grozījumi skaidri parāda, ka šiem ekspertiem nebija taisnība un ka valsts finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas.
Tomēr jāatceras, ka ārējais ekonomiskais fons joprojām saglabājas nelabvēlīgs. Šie budžeta grozījumi tiek veikti laikā, kad pasaules ekonomikā, pretēji prognozēm, vēl nav izdevies panākt stabilizāciju un atsevišķas eirozonas valstis, tieši pretēji, joprojām atrodas spēcīgas turbulences zonā. Eirozonas ekonomikā 2. ceturksnī kopumā ir neliels kritums par 0,2%. Lielākās Eiropas valstis, kaut arī tām ir izdevies izvairīties no recesijas, tomēr vai nu stagnē, kā Francija, vai arī uzrāda pieticīgus izaugsmes rezultātus, kā Vācija.
Uz šī fona jāatzīmē, ka Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šī gada pirmajā pusgadā ir straujāk augošā Eiropas Savienības (ES) ekonomika – ar ekonomikas pieaugumu 1. ceturksnī par 6,9%, bet 2.ceturksnī – par 5,1%. Laikā, kad citām valstīm vai nu jāsāk, vai jāturpina fiskālās konsolidācijas pasākumi, tas ļauj Latvijai, tieši pretēji, palielināt izdevumus.
Izdevumu palielināšana šobrīd ir iespējama, pateicoties pozitīvai ekonomiskās izaugsmes dinamikai un cīņai ar ēnu ekonomiku. Lielu lomu IKP pieaugumā ir nospēlējusi straujā eksporta izaugsme 2010. un 2011. gadā, un šī tendence turpinās arī šogad. Kopš pagājušā gada otrās puses ir iezīmējies arī iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas norāda uz to, ka valsts ekonomika ir nostabilizējusies un iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē. Attiecīgi šī gada IKP pieauguma prognoze ir palielināta no 2,5% uz 4%.
Ne mazāku lomu spēlē arī mērķtiecīga cīņa ar ēnu ekonomiku, kā rezultātā ir izdevies uzlabot nodokļu iekasēšanu. Šogad ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, beidzot īstenota iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana un ieviests t.s. uzņēmēju baltais saraksts, kas ļauj uzņēmējiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus, vienkāršot dažādas administratīvās procedūras.
Kopumā valsts budžeta ieņēmumu daļa ir palielināta par 251 milj. latu, t.sk. par 137 milj. latu palielināta nodokļu ieņēmumu prognoze.
Savukārt budžeta izdevumu daļa ir palielināta par 219 milj. latu. Lielākās izdevumu pieauguma pozīcijas ir saistītas ar ES fondu projektiem Zemkopības ministrijā, papildus iemaksām ES budžetā, sociālā budžeta bāzes korekcijām, bet 70 milj. latu ir sadalīti prioritāriem pasākumiem.
Nedrīkst aizmirst, ka krīzes pārvarēšanas laikā mums daudzviet nācās radikāli samazināt izdevumus, tādēļ sagatavojot šos grozījumus liela uzmanība tika vērsta tieši uz krīzes radīto disfunkciju novēršanu.
Runājot par budžeta grozījumiem, vēlētos uzsvērt, ka lielākā daļa no atbalstītajiem pasākumiem ir bez bāzes efekta, proti, tie ir vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Līdz ar to ir pamats 2012. gada valsts budžeta grozījumus vērtēt kā fiskālās politikas pasākumu, kas vienreizēji risina atsevišķas krīzes laika izsauktās problēmas. Šie grozījumi nav jāuzlūko kā vidēja termiņa fiskālās politikas īstenošanas instruments, šo uzdevumu atstājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013. – 2015. gadam un 2013. gada valsts budžeta likumam.
Budžeta grozījumu galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra.
Par skaitļiem detalizētāk runās finanšu ministrs A.Vilka kungs, tāpēc tikai ilustrācijai sniegšu dažus piemērus par lielākajām prioritāro pasākumu pozīcijām.
Veselības nozarei finansējums ir palielināts par 19,5 milj. latu. Šo grozījumu ietvaros iespēju robežās esam risinājuši akūtākās problēmas, tādas, kā diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksa, rindu mazināšana uz endoprotezēšanas operācijām un vairākus citus pasākumus.
Satiksmes ministrijai finansējums ir palielināts par 20,6 milj. latu. Papildus līdzekļi piešķirti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontiem, atsevišķi izdalot Latgales ceļu programmu, dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem pasākumiem.
Demogrāfija ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, kas atspoguļojas gan valdības rīcības plānā, gan arī topošajā Nacionālās Attīstības plānā. Šo grozījumu ietvaros esam piešķīruši 1,1milj. latu mātes un bērna veselības programmai. Runājot par demogrāfiju, jāatzīmē, ka valdība ir atbalstījusi veselu virkni iniciatīvu, kuru īstenošana tiks uzskata nākošgad un kuras jau pavisam drīz nodotas jūsu vērtēšanai 2013. gada valsts budžeta kontekstā.
Izglītības jomā viens no sasāpējušākajām problēmām ir atalgojuma jautājums. Valdība ir atbalstījusi līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, lai jau no šī gada 1.septembra par 10% palielinātu pedagogu zemāko mēneša algas likmi un atalgojumu izcilākajiem pedagogiem, kas ieguvuši 4. un 5. kvalitātes pakāpi. Faktiskajos skaitļos tas nozīmē pedagogu zemākās mēneša algas pieaugumu par aptuveni 25 latiem, bet 4. un 5.kvalitātes pakāpju pedagogiem par aptuveni 50 latiem. Esam atbalstījuši arī virkni pasākumu sporta jomā par kopumā 1,4 milj. latu.
Kultūras jomai esam papildus piešķīruši 5,1 milj. latu, tādiem pasākumiem, kā atalgojuma izlīdzināšanai starp kultūrizglītības iestādēm un vispārizglītojošām skolām, kultūrkapitāla fondam, pasākumiem, kas saistīti ar gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kultūras iestāžu preču un pakalpojumu apmaksai un kapitālajiem izdevumiem utt.
Papildus līdzekļi paredzēti arī daudzām citām jomām un pasākumiem.
Tomēr, domājot par papildus līdzekļu piešķīrumiem prioritārajiem pasākumiem, nedrīkst aizmirst par fiskālo disciplīnu. Tāpēc visus virsplāna ieņēmumus mēs nevaram novirzīt papildus tēriņiem un šī gada budžeta grozījumi ir sagatavoti tā, lai pēc to pieņemšanas budžeta deficīts nepārsniegtu 1,9% no IKP. Šāds budžeta deficīts ir krietni zem līmeņa, par kuru savulaik bijām vienojušies ar starptautiskajiem aizdevējiem – 2,5% no IKP, un tas ir mazāks arī par Latvijas konverģences programmā paredzētajiem 2,1 no IKP. Šāds budžeta deficīta līmenis neapdraud nākošgad paredzētā budžeta deficīta līmeņa zem 1,4% no IKP sasniegšanu.
Galvenais uz ko es gribētu aicināt visus klātesošos, ir paturēt prātā nesenās krīzes mācības. Laikā, kad ekonomikai atlabstot un nodokļu ieņēmumiem pieaugot, Valsts kasē parādās papildus līdzekļi, aicinu neieslīgt eiforijā un nepakļauties „trekno gadu” kārdinājumam spiest gāzi grīdā.
Fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valsts uzvedības modeli. Mēs redzam, cik saspringti starptautiskie finanšu tirgi seko valstu spējai ievērot fiskālo disciplīnu un cik zibenīgi tiek sodītas tās valstis, kuras to nespēj. Nespēja tikt galā ar budžetu uzreiz atspoguļojas valstu kredītreitingos un naudas cenā, tādēļ palieku pie sava viedokļa – finansiālā stabilitāte un stingra fiskālā disciplīna ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums.
Godātie deputāti, aicinu atbalstīt 2012. gada valsts budžeta grozījumus.
Paldies par uzmanību!