Eiropas Parlamenta vadošie kohēzijas politikas veidotāji pauž atbalstu Latvijas pozīcijai
Brisele, 19. septembris, Latvija Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvju vizītes Eiropas Parlamentā (EP) ietvaros notikušajās sarunās ar vadošajiem parlamentāriešiem Eiropas Savienības (ES) nākamā daudzgadu budžeta izstrādē tika saņemts atbalsts un izpratne Latvijas pozīcijai kohēzijas politikā nākamajam daudzgadu budžeta plānošanas periodam. Tikšanos LLPA ar vadošajiem EP deputātiem kohēzijas politikas veidošanā organizēja deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība).
LLPA un deputāts K. Kariņš tikās ar EP referentu par ES fondu izmantošanu un finansējuma piešķiršanu Lambertu van Nistelroju (Lambert van NISTELROOIJ) un EP Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju Danutu Mariju Hibneri (Danuta Maria HUBNER). Tikšanās ietvaros tika uzsvērts kohēzijas finansējuma nozīmīgums Latvijas attīstībā, skaidrojot mūsu valsts pozīciju saņemt to vismaz tādā pašā vai lielākā apjomā kā esošajā budžeta plānošanas periodā.
Gan L. van Nistelrojs, gan D.M.Hibnere tikšanās laikā pauda ietekmīgākās Parlamenta frakcijas ETP atbalstu un izpratni Latvijas pozīcijai kohēzijas politikā, norādot, ka argumenti – pastāvošā nevienlīdzība reģionu attīstībā, krīzes ietekme un tai sekojošā ekonomikas izaugsme, kā arī Latvijas ES fondu projektu īstenošanas augstie rādītāji – ir Latvijas pusē.
K. Kariņš uzsver, ka pašvaldību pārstāvju iesaiste Latvijas interešu aizstāvībā ir ļoti būtiska mērķa sasniegšanā. Jo aktīvāk ne tikai EP deputāti, bet arī sabiedrības pārstāvji atgādinās par nepieņemamo situāciju Latvijai Eiropas Komisijas piedāvājumā kohēzijas politikā, jo pieaug izredzes panākt lielāku finansējumu mūsu valsts attīstībai nākamajiem 7 gadiem.
ES kohēzijas politikas mērķis ir mazāk attīstītās ES dalībvalstis tuvināt attīstītajām, taču Eiropas Komisijas piedāvājums nākamajam daudzgadu budžetam tieši pretēji – faktiski padziļinās ekonomisko plaisu starp mazāk attīstītajām valstīm un tām, kas jau ir daudz tuvāk ES vidējam līmenim.
Pieņemot Komisijas piedāvājumu, Latvijas kohēzijas finansējums samazinātos par 12,5%. Tas ir finansējums, kas tiktu samazināts Latvijas reģionu attīstībai, infrastruktūrai un uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat tas neņem vērā, ka atsevišķas valstis ir ievērojami cietušas finanšu un ekonomikas krīzes dēļ.
Krišjānis Kariņš EP strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
Papildu informācija: Ieva Zīberga
Eiropas Parlamenta deputāta
Krišjāņa Kariņa padomniece preses jautājumos
Tālr.: + 371 29484828
[email protected]
www.karins.lv