Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Atis Lejiņš
Piektdien Saeimā viesojās Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta direktora vietnieks Džims Klūss (Jim Cloos). Šī ir tā iestāde, kas praktiski organizē visu ES padomju sēdes un uztur sakarus ar Eiropas Parlamentu. Saeimā ar viņu tikos es (Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs) un deputāts Ojārs Kalniņš (Ārlietu komisijas priekšsēdētājs).
Runājot par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tika konstatēts liels paradokss. Eiropas līgums, kas pieņemts 2009. gadā, piešķīra lielāku varu gan pašam EP, gan nacionālajiem parlamentiem. Taču EP vēlēšanās piedalās ļoti maz Eiropas pilsoņu, arī Latvijā labi ja sanāks 30%! Tātad nav īsti pareizi runāt par “demokrātijas deficītu”, kas attur pilsoņus balsot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropas Komisija vairākumā gadījumu konsultējas ar Eiropas Parlamentu likumprojektos, proti, regulās un direktīvās, kad tās tiek ierosinātas un apspriestas ES padomēs. Tātad ir trīs ES likumdošanas līmeņi – Eiropas Komisija, nacionālās dalībvalstis caur savām valdībām (Latvijas gadījumā arī caur parlamentu, proti, ES Lietu komisiju) un Eiropas Parlaments.
EP loma ir stipri pieaugusi arī attiecībā uz komisāru izvēli. Nacionālās valdības tos izvirza, bet viņi ir pakļauti stingrai iztaujāšanai Eiropas Parlamentā – var arī gadīties, ka kandidatūru noraida. Tagad notiek cīņa par to, kam būs tiesības izvirzīt Komisijas priekšsēdētāju (prezidentu), kas pašreiz ir Ž. M. Barrozu. Vai pēdējais vārds būs Eiropas Parlamentam vai ES Padomes dalībvalstu vadītājiem? Eiropas sociālistu frakcija jau izvirzījusi Martiņu Šulcu kā savu kandidātu, bet Tautas partijas frakcija par savu kandidātu lems martā Dublinā. Pašreiz kandidātos tiek minēts arī mūsu Valdis Dombrovskis, bet viņa sāncenši ir Luksemburgas Ž. K. Junkers un Somijas J. Katainens.
Saistībā ar finanšu krīzi ir arī paredzams, ka pieaugs galēji labējo un kreiso svars Eiropas Parlamentā, bet cits jautājums, vai viņiem izdosies izveidot savas grupas (frakcijas). Te ne tikai vajadzīga kopīga politiska platforma, bet arī šiem deputātiem jānāk no vismaz septiņām dalībvalstīm – un tas ir grūti izpildāms nosacījums.
Tāpēc mums Latvijā ir ļoti svarīgi, lai pilsoņi krietni padomātu, par kuriem kandidātiem balsot, un patiešām aiziet līdz vēlēšanu urnām maijā. Vēlētāji paši izlemj, kāda politika tiks veidota mums nākamajos piecos gados.
Tas ir īpaši svarīgi, domājot par Latvijas ES prezidentūru 2015. gadā – Latvijai te uz lielās ES skatuves būs visai svarīga loma.