Eksporta dati liecina par ārējā pieprasījuma pieaugumu
Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka eksporta apjoms faktiskajās cenās palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Kopumā pēdējo mēnešu eksporta dinamika norāda uz pakāpenisku ārējā pieprasījuma pieaugumu un apstiprina apsteidzošo rādītāju iepriekš pausto optimismu.
Salīdzinot ar septembri, eksports palielinājās par 8,4%, sasniedzot 690,9 miljonus latu, kas ir lielākā eksporta vērtība mēneša ietvaros šogad. Tomēr, neskatoties uz spēcīgo eksporta pieaugumu, eksporta apjomi joprojām par 0,9% atpalika no pērnā gada oktobrī sasniegtā līmeņa. Prognozējams, ka eksporta gada izaugsme saglabāsies negatīva līdz gada beigām, ko noteiks pērnā gada augstā bāze.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, eksporta izaugsme bijusi pozitīva visās preču grupās, izņemot minerālproduktu un metāla izstrādājumu eksportu. Visstraujāk oktobrī pieaudzis lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports, sasniedzot 170,0 miljonus latu. Jāatzīmē, ka būtisku devumu nozares izaugsmē nodrošināja ne tikai graudaugu kultūru eksports, kas raksturīgs gada nogalei, bet arī pārtikas rūpniecības produkcijas eksporta pieaugums par 19,1%.
Jau iepriekš apstrādes rūpniecības dati liecināja par stabilu nozares izaugsmi, savukārt eksporta dati liecina par ražotāju pozīciju nostiprināšanos eksporta tirgos. Taču, neskatoties uz nozares pārliecinošo eksporta sniegumu, tas joprojām par 2,1% atpalika no pagājušā gada oktobra, kad lielākus eksporta apjomus noteica graudaugu rekordraža un augstās pārtikas cenas pasaulē. Negatīva ietekme uz kopējo eksporta gada izaugsmi bija arī metāla un tā izstrādājumu, kā arī satiksmes līdzekļu eksportam.
Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī oktobrī mēneša griezumā importā bija vērojams neliels kāpums (+5,3%). Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, importa apjoms bijis par 7,9% mazāks, ko noteica pērnā gada oktobra augstā bāze. Pozitīvi vērtējams, ka pēdējo mēnešu importa datos ir vērojams pieaugums mehānismu, elektronisko iekārtu un satiksmes līdzekļu importā, kas varētu liecināt par nelielu investīciju aktivitātes pieaugumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šo preču importa apjoms joprojām būtiski atpaliek no importa apjoma pagājušā gada oktobrī.
Vērtējot nākotnes perspektīvas, sagaidāms, ka pozitīva eksporta gada izaugsme varētu atgriezties 2014. gada pirmajā ceturksnī, kad gada izaugsmi vairs neietekmēs pērnā gada graudaugu raža un apjomu kritums metāla nozarē. Savukārt pārējās nozarēs, visticamāk, turpināsies mērena izaugsme, ko no vienas puses noteiks ārējā pieprasījuma pieaugums, bet no otras puses spēja apmierināt augošo ārējo pieprasījumu. Bažas par ārējā pieprasījuma apsīkšanu šobrīd turpina samazināties. Pēdējo mēnešu apsteidzošie rādītāji norāda uz būtiskiem uzlabojumiem Eiropas Savienības patērētāju un uzņēmēju noskaņojumā. Eiropas Savienībā kopumā šī indeksa vērtība novembrī ir palielinājusies jau septīto mēnesi pēc kārtas un nu jau trešo mēnesi pārsniedz 100 punktu atzīmi, kas norāda uz ekonomiskās aktivitātes pieaugumu.
Savukārt Latvijas ražotāju noskaņojuma rādītājs novembrī sasniedzis augstāko atzīmi kopš šā gada sākuma. Arī 2013. gada pēdējā ceturkšņa ražotāju apsekojuma dati liecina, ka gada nogalē uzlabojies sagaidāmo eksporta pasūtījumu novērtējums, tādējādi liecinot par ārējā pieprasījuma uzlabošanos. Savukārt pozitīvāks uzņēmēju sagaidāmo pasūtījumu vērtējums varētu atjaunot pēdējā gada laikā stagnējošos investīciju apjomu ražošanas sektorā, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]