Eksporta izaugsme aprīlī straujāka nekā prognozēts
Neskatoties uz prognozēto eksporta izaugsmes tempu samazināšanos, Latvijas eksporta apjomi aprīlī turpināja palielināties, sasniedzot 595,7 miljonus latu, kas ir par 5% vairāk nekā martā, izaugsmei gada griezumā sasniedzot 17,5%. Šāds sniegums ir vērtējams pozitīvi un ievērojami pārsniedz sagaidāmo eksporta izaugsmi šogad.
Visstraujāk aprīlī palielinājies koksnes eksports – par 13,1% salīdzinājumā ar martu, gada pieaugumam atkal sasniedzot divciparu pieaugumu – 19,6%. Turklāt koksnes eksports, pārsniedzot 100 miljonu atzīmi, mēneša ietvaros sasniedzis visu laiku augstāko eksporta apjomu. Šāds nozares eksporta sniegums ir pārsteidzošs, jo ir pretrunā ar rūpniecības izlaides datiem, kuri liecina par pretēju tendenci. Turklāt grūti apgalvot, ka eksporta pieaugums noticis uz pievienotās vērtības pieauguma rēķina, jo detalizētie eksporta dati liecina, ka audzis gan apstrādātās, gan neapstrādātās koksnes apjoms.
Strauju izaugsmi aprīlī turpināja lauksaimniecības un pārtikas eksports, kas pēc neliela samazinājuma martā aprīlī ir palielinājies par 3,5%, gada pieaugumam palielinoties līdz 21,5%. Turklāt atšķirībā no gada pirmajiem mēnešiem, kad izaugsmi nodrošināja graudaugu izvešana, šobrīd izaugsmi nodrošina alkoholisko dzērienu, piena produktu un citu produktu eksports. Vienlaikus jāatzīmē, ka eksporta pieaugums daļēji noticis uz reeksporta rēķina, par ko liecina lauksaimniecības un pārtikas importa pieaugums.
Pārsteidzošs aprīlī ir metalurģijas nozares eksporta sniegums. Jau kopš pērnā gada oktobra tajā bija vērojama lejupvērsta tendence, taču aprīlī salīdzinājumā ar martu metāla izstrādājumu eksports palielinājās par 1,5%, un bija par 9,8% lielāks nekā pērnā gada aprīlī. Tomēr dati par rūpniecības izlaidi ļauj prognozēt, ka šāds nozares eksporta sniegums, visticamāk, ir izņēmums un nākamajos mēnešos būs vērojamas iepriekšējās tendences.
Jāatzīmē arī mehānismu, iekārtu un elektroiekārtu eksports, kas joprojām gada griezumā uzrāda visstraujāko izaugsmi (+46,9%). Lai arī nozares eksportā ir liels reeksporta īpatsvars, dati par rūpniecības izlaidi liecina, ka ražošanas apjomi nozarē turpina pieaugt. Tādējādi var secināt, ka daļa minētās grupas eksporta pieauguma notiek uz vietējo ražojumu rēķina. Turklāt jāatzīmē, ka nozares kopējā eksporta tendence pēdējā gada laikā ir bijusi izteikti pozitīva, par ko liecina fakts, ka tirdzniecības deficīts nozares ietvaros turpina samazināties.
Piektdien publicētie 2013. gada 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati ļauj secināt, ka importa pieauguma tempu samazināšanos gada pirmajos mēnešos galvenokārt ir noteicis investīciju aktivitātes kritums, ko daļēji kompensē noturīgais patēriņa pieaugums. Arī aprīlī importa izaugsmes tempi saglabājās zemāki nekā eksporta, gada griezumā saglabājot 4,7% pieaugumu. Galvenās izmaiņas importa pusē noteica starppatēriņa preču imports. Aprīlī turpināja pieaugt koksnes un tās izstrādājumu produktu imports, liecinot, ka ražotāji izejvielu trūkumu turpina kompensēt ar ievestiem materiāliem. Tomēr nevar apgalvot, ka nozares eksporta sniegums aprīlī būtu noticis uz importa rēķina, jo imports sastāda vien 15% no koksnes eksporta apjoma. Aprīlī turpināja samazināties metāla izstrādājumu imports, ko noteica A/S „Liepājas metalurgs” ražošanas apjomu samazināšanās un līdz ar to mazāka nepieciešamība pēc izejmateriāliem.
Ārējās vides nenoteiktība joprojām saglabās izšķirošo lomu Latvijas eksporta izaugsmē. Pēdējo ceturkšņu dati norāda uz izaugsmes vājināšanos arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi ārējās ekonomiskās norises Latvijas eksportu varētu ietekmēt lielākā mērā, nekā tas noticis pērn. Arī operatīvie dati par apstrādes rūpniecības izlaidi liek piesardzīgi vērtēt eksporta nākotnes perspektīvas.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Kaunese
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]