EP vairs nevairās Abhāziju un Dienvidosetiju definēt kā okupētas teritorijas
Eiropas Padomes (EP) Ārlietu komiteja ir devusi spēcīgu signālu Melnās jūras reģiona valstīm, ar ievērojamu balsu vairākumu apstiprinot ziņojumu par ES Melnās jūras stratēģiju, ar ko tiks ieviestas būtiskas izmaiņas Briseles politikai reģionā, īpaši enerģētikas un drošības politikas jomās.
Ziņojuma gala versijā atbalstīti visi EP deputātes Ineses Vaideres (Pilsoniskā savienība, ETP grupa) iesniegtie grozījumi, kuros uzsvērta nepieciešamība vairāk pievērsties ES stratēģiskajām prioritātēm enerģētikā, jo īpaši Nabucco projektam, šai nolūkā attīstot sadarbību, demokrātiju un drošību reģionā.
Ziņojumā iesniegtajos grozījumos I. Vaidere aicina arī ES uzstāt, lai Krievija izpilda visus sešu punktu vienošanās nosacījumus, ko tā ar Gruziju parakstīja pēc iebrukuma tās teritorijā 2008.gada vasarā, norādot, ka Krievija joprojām ir izpildījusi tikai pirmo no sešiem punktiem.
Būtiskākais panākums ir Ārlietu komitejā iebalsotais I. Vaideres grozījums, ar kuru Dienvidosetija un Abhāzija tiek skaidri definētas kā okupētas teritorijas, nevis reģioni, kas vēlas atdalīties no Gruzijas, kā tie lielākoties oficiālajā politiskajā retorikā dēvēti līdz šim.
Otrs būtiskākais punkts ir noteiktā Nabucco kā prioritārā ES enerģētikas projekta steidzama attīstīšana. Melnās jūras reģionam ir liela nozīme ES enerģētikas neatkarības veicināšanā, tādēļ ziņojums paredz arī citu ES interesēm atbilstošu enerģētikas projektu atbalstīšanu.
Lai īstenotu ziņojumā noteiktos uzdevumus, tajā iekļauta virkne rekomendāciju ES politikas Melnās jūras reģionā uzlabošanai, padarot to par pilntiesīgu ES stratēģiju, piešķirot atsevišķu budžeta līniju un definējot tai skaidrus funkcionēšanas mehānismus.
Melnās jūras reģions apvieno 10 valstis: ES dalībvalstis Bulgāriju, Grieķiju, Rumāniju, kandidātvalsti Turciju, stratēģisko partneri Krieviju un piecus Austrumu partnerus – Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.