Skip to main content

Finanšu ministrs: Eiropai jāpalīdz dalībvalstīm atbrīvoties no parādsaistībām

Pirmdien, 31. martā, finanšu ministrs Andris Vilks Atēnās, Grieķijā piedalās domnīcas Eurofi un Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē rīkotā seminārā, kura ietvaros viņš uzstājas arī paneļdiskusijā par ekonomiskajām tendencēm, attīstoties ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Diskusijā ministrs pauž viedokli, ka pēdējās finanšu, ekonomiskās un banku krīzes daudzpusīgā ietekme bija vērojama dažādās pasaules malās, bet, atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvija atrodas diezgan labā situācijā saistībā ar tās valsts iestāžu, uzņēmumu un mājsaimniecību parāda slogu.

„Latvijai tradicionāli bija zems valsts parāda līmenis, kas pieauga līdz aptuveni 40% no iekšzemes kopprodukta krīzes laikā. Tas joprojām ir ļoti pienācīgs skaitlis, pat salīdzinot ar dažiem Eiropas partneriem. Mazāk nekā 30% Latvijas mājsaimniecību ir kredīti. Nedrošu kredītu skaits pēdējos 2013. gada ceturkšņos sasniedza viencipara skaitli. Mēs esam diezgan konservatīvi arī attiecībā uz pašvaldību parādu, jo pašvaldības parāds nedrīkst pārsniegt 20% no tās gadskārtējā budžeta,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Viena no galvenajām Latvijas, kā arī Eiropas problēmām attiecībā uz uzņēmumiem ir finansējuma sniegšana, izmantojot galvenokārt aizņēmumu finansējumu. Krīzes laikā ķīlas amortizācija pakļāva spiedienam bankas. Jāteic, ka stingras prasības attiecībā uz ķīlu, kuras izvirza potenciālajiem aizņēmējiem, ir galvenais faktors, kas attur uzņēmumus aizņemties no bankām, īpaši mazos un vidējos uzņēmumus pēckrīzes periodā. Tajā pašā laikā kapitāla tirgi, sevišķi Austrumeiropā, ir mazi un vāji, un tos nevar īsti uzskatīt par finansējuma avotu.

„Tomēr runājot par parādsaistību samazināšanu kopumā, manuprāt, lai tā noritētu efektīvi un veiksmīgi, ir nepieciešami vairāki priekšnosacījumi. Ir jābūt skaidrai stratēģijai, mājsaimniecību parādsaistību samazināšana ir jāpapildina ar ļoti precīziem, sociāli orientētiem pasākumiem, piemēram, pirmā mājokļa programma, pārkvalificēšanās vai mūžizglītības iespējas, kā arī valdībai ir jāturpina laba komunikācijas programma mērķa grupu sasniegšanai,” uzsver finanšu ministrs. Viņš norāda, ka strukturālās reformas ir nepieciešams īstenot valstīm, kuras tās jau ir sākušas agrāk. Izglītība un mūžizglītības programmas ir īpaši svarīgas ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai. Tāpat būtiska ir veselības pakalpojumu pieejamība, īpaši domājot par reģioniem.

„No parādsaistībām brīvu sabiedrību varētu uzskatīt par kopējo sabiedrisko labumu. Šādi raugoties, es varu pateikt, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai palīdzētu tās dalībvalstīm atbrīvoties no parādsaistībām, piedāvājot vidējiem un maziem uzņēmumiem vēl vairāk attīstības aizdevumu programmu konkurētspējas veicināšanai. Lai aktivizētu kapitāla tirgus, viens no pirmajiem soļiem varētu būt pakāpeniska valsts uzņēmumu ieviešana vietējās biržās. Visbeidzot mums nevajag aizmirst, ka pēdējā globālā finanšu krīze bija pazīstama ar vērienīgiem komercbanku glābšanas pasākumiem, bieži iesaistot valsts līdzekļus. Tāpēc, virzoties uz vienoto Eiropas Banku savienību, turpmāk tā veicinās komercbanku un valsts nacionālo budžetu savstarpējās ietekmes mazināšanos, kas nozīmē pēc iespējas mazāk iesaistīt finanšu sektora glābšanā nodokļu maksātāju līdzekļus,” pauž Andris Vilks.

Pirmdien ministram Atēnās plānotas tikšanās arī ar Goldman Sachs viceprezidentu Džonu Rodžersu (John Rogers) un Deutsche Bank bankas valdības un regulējuma jautājumu starptautisko direktoru Endrjū Prokteru (Endrew Procter), lai pārrunātu gaidāmo Latvijas prezidentūru, aktualitātes finanšu jomā un citus jautājumus. Savukārt no 1. līdz 2. aprīlim finanšu ministrs piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un neformālajā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē.

Informāciju sagatavoja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]

 

Dalies ar ziņu