Skip to main content

Finanšu ministrs: ES dalībvalstīm jābūt gatavām strukturālām reformām

Ekonomiskās izaugsmes veicināšana ir būtiska ne tikai Latvijai, bet visai Eiropas Savienībai (ES) kopumā. Tādēļ nākamā pusgada jeb Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā būtiskākā ekonomikas un finanšu jomas prioritāte ir tieši visas ES izaugsme, kuras veicināšanai būtisks ne tikai Junkera plāns, bet arī ES dalībvalstu gatavība strukturālajām reformām.

Viens no svarīgākajiem rīkiem ES izaugsmes veicināšanai ir Junkera plāns jeb Investīciju plāns Eiropai. Lai plānu varētu realizēt un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) sāktu darboties līdz šī gada vidum, kā plānots, Latvijai ļoti īsā laikposmā būs jāpaveic viss iespējamais, lai tiktu pieņemti atbilstošie tiesību akti. Šis vērienīgais plāns būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem. ES dalībvalstis jau ir paudušas plašu atbalstu šim jautājumam.

“Ne tikai Junkera plāns un ESIF izveide būs priekšnosacījums tālākai ES izaugsmei. Izaugsme ir atkarīga arī no labvēlīgiem nosacījumiem privātām investīcijām, tās kavējošo tiesisko nepilnību novēršanas un strukturālajām reformām. Īpaši svarīgi, ka reformas sākotnēji atbalsta katra ES dalībvalsts, lai pēcāk kopīgi panāktu vienotu rezultātu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka Eiropas semestris – ES ikgadējais ekonomikas politikas vadības un uzraudzības cikls – ir viens no reformu veicināšanas līdzekļiem. Ir būtiski īstenot priekšlikumus šīs fāzes uzlabošanai, lai diskusiju par strukturālajām reformām kvalitāte uzlabotos. Tādēļ atbalstāma ir Eiropas Komisijas ideja sniegt konkrētākus valstīm paredzētus ieteikumus un noteikt reālākus mērķus, lai panāktu, ka valstis uzņemtos lielāku atbildību par šo procesu, vairāk iesaistoties valstu parlamentiem un sociālajiem partneriem.

“Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir vēl viens uzdevums ES izaugsmei. Es atzinīgi vērtēju Itālijas prezidentūras panākumus, īstenojot vienotu pasaules mēroga standartu automātiskai informācijas apmaiņai par nodokļiem. Tas ir liels solis uz priekšu cīņā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai ieviestu Administratīvās sadarbības direktīvu, nākamais uzdevums Latvijas prezidentūras laikā ir panākt vienošanos par Uzkrājumu nodokļa direktīvu. Mums ir jāpārliecinās, ka automātiskā informācijas apmaiņa par dažādu veidu ienākumiem notiek saskaņā ar dažādiem tiesību aktiem. Un mums ir jāturpina darbs pie Mātes-meitas uzņēmumu direktīvas, lai atrisinātu situāciju, kad agresīvai nodokļu plānošanai tiek izmantotas plašas uzņēmumu shēmas,” skaidro J.Reirs.

Informāciju sagatavoja:
LR Finanšu ministrija
Maija Straupmane
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr. (+371) 67083938
E-pasts: [email protected]

Dalies ar ziņu