Finanšu ministrs: esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ mums ir jābūt piesardzīgiem
Otrdien, 22. aprīlī, notiek ministru seminārs, kurā Finanšu ministrijas (FM) speciālisti iepazīstina valdības pārstāvjus ar sagatavoto Stabilitātes programmu 2014. – 2017. gadam. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ikgadēji ir jāgatavo Konverģences programma vai Stabilitātes programma un jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz aprīļa beigām.
„Sagatavojot Stabilitātes programmu, esam spēruši nākamo soli valsts budžeta sagatavošanas virzienā, kas būs jāpieņem nākamajai Saeimai. Jau tagad ir skaidrs, ka, ņemot vērā esošo sarežģīto ģeopolitisko situāciju mūsu kaimiņu reģionos, Latvijai ir jābūt ārkārtīgi piesardzīgai papildu finanšu līdzekļu piešķīrumos. Aizvien ir grūti prognozēt Krievijas reakciju, kā arī ir daudz nezināmo, kas var atstāt sekas uz citu valstu ekonomisko izaugsmi. Taču, ņemot vērā, iepriekšējos gados paveikto, sakārtojot savu ekonomiku un finanses, mēs spēsim nodrošināt ātru reakciju, lai pielāgotos aktuālajiem notikumiem,” uzrunājot savus kolēģus, teica finanšu ministrs Andris Vilks.
Ņemot vērā ar Krievijas un Ukrainas esošā konflikta saistītos notikumus un neskaidro turpmākās situācijas attīstību, Latvijas ekonomikā ir saskatāmi riski, kas liek pārskatīt turpmāko gadu ekonomikas izaugsmi no 4,3% uz 4% (no 2014. gada līdz 2016. gadam). Pārskatot ekonomikas izaugsmi, Latvija aizvien saglabā savas pozīcijas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm. Jāuzsver, ka faktiskie dati par Latvijas ekonomikas attīstību šobrīd pieejami tikai par laika periodu līdz šā gada februārim, kas vēl neatspoguļo Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi.
Svarīgi norādīt, ka, jau gatavojot 2014. gada valsts budžetu, reizē tika sagatavots budžeta ietvars trijiem gadiem, paredzot papildu līdzekļus arī 2015. un 2016. gadam, attiecīgi, gandrīz 400 miljonu un 450 miljonu apmērā. Piešķirot esošos līdzekļus, valdība sadalīja arī iespējamos līdzekļus turpmākajiem gadiem. Būtiskākie palielinājumi ir paredzēti veselības nozarei ap 50 miljoniem katru gadu, ekonomiskajai attīstībai arī ap 50 miljoniem ik gadu, satiksmes nozarei 47 un 66 miljonus eiro, labklājības jomai ap 60 miljoniem ik gadu, kā arī izglītības un zinātnes nozarei 28 un 35 miljonus eiro attiecīgajos gados. Papildus tam šogad valdība atbalstīja arī pensiju indeksāciju no šā gada pēdējā ceturkšņa, kurai vislielākā ietekme būs tieši 2015. gadā.
Tāpat FM eksperti informēja, ka patlaban ministrijas dienaskārtībā nav jautājuma par pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes izmaiņām. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki. Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP var nokristies līdz pat 25-26%, kas būtu zemākais līmenis ES, kur vidēji šis rādītājs ir 30-40%.
Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP paliek ļoti aktuāls jautājums pat pie arvien labākas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, tādēļ ka nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
Makroekonomiskās attīstības prognozes nākamreiz paredzēts aktualizēt šā gada vasarā, gatavojot 2015. gada budžeta likumprojektu.
Stabilitātes programma 2014. – 2017. gadam
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850, 26336920,
E-pasts: [email protected]