Skip to main content

Finanšu ministrs: IKP joprojām uzrāda pozitīvus pieauguma tempus

Pirmdien, 26. maijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2014. gada 1. ceturksnī.

“Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums uzrāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni ekonomika ir pieaugusi par 2,8%. Jāteic, ka, lai gan gada griezumā izaugsme ir samazinājusies, iekšzemes kopprodukts joprojām uzrāda pozitīvus pieauguma tempus, un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 0,7%,”skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Ātrajā novērtējumā tiek sniegts tikai ierobežots iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības sadalījums, taču, pamatojoties uz rīcībā esošo informāciju, šobrīd ir zināms, ka IKP apjomu kāpumu nodrošināja pieaugumi būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pārējās pakalpojumu nozarēs.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad noteicošais ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks bija eksports, 2013. gadā spēcīgo ekonomikas izaugsmi nodrošināja iekšējais pieprasījums. Lielāko ieguldījumu izaugsmē deva būvniecības un tirdzniecības nozares, kā arī darījumi ar nekustamo īpašumu, kas kopā veidoja vairāk nekā trešdaļu no IKP pieauguma.

Salīdzinoši zemā inflācija un uzlabojumi darba tirgū, tajā skaitā, darba algas pieaugums, noteiks to, ka arī 2014. gadā salīdzinoši liela nozīme ekonomikas izaugsmē būs tieši vietējam patēriņam. Lai arī tika izteiktas bažas par Ukrainas un Krievijas krīzes ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecību, detalizētie dati par šā gada 1. ceturksni neapstiprina, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija Austrumeiropā būtu negatīvi ietekmējusi eksporta apjomus un ekonomikas kopējo ceturkšņa izaugsmi. Turklāt, augošie uzņēmēju konfidenču rādītāji Eiropas Savienībā (ES) norāda uz potenciālo eksporta apjomu pieaugumu ES tirgos un investīciju vides uzlabojumiem, tādējādi dodot pamatu sabalansētai ekonomikas izaugsmei.

Oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis 2014. gada 1. ceturkšņa beigās bija 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – par 1,0 procentpunktu zemāks nekā 2013. gada 1. ceturkšņa beigās. Kopējais valstī reģistrēto bezdarbnieku skaits pēdējā gada laikā ir sarucis par 10,6 tūkstošiem cilvēku jeb 9,9% un 2013. gada marta beigās bija 96,5 tūkstoši cilvēku.

Turpinoties ekonomikas izaugsmei, kopējos nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un kopumā tie bija atbilstoši plānotajam līmenim. Vislielāko pieaugumu nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu kāpums, un šo nodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto apjomu. Tāpat nedaudz palielinājās arī sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms.

Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, pēc pirmā ceturkšņa budžeta datiem tās negatīvā ietekme uz valsts finansēm nav novērojama. Taču, ņemot vērā neskaidro situācijas attīstību, Finanšu ministrija ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2014. gadam no 4,3% uz 4,0%. Atbilstoši pēdējām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014-2017, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1,0% no IKP apmērā, savukārt vispārējās valdības bruto parāda prognoze ir 38,8% no IKP.

Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā kopbudžetā bija finansiālais pārpalikums 27,0 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2013. gada pirmo ceturksni samazinājās par 18,3 miljoniem eiro. Kopbudžeta izpildē bija vērojama iepriekšējo gadu sākumam raksturīga situācija un pārpalikumu galvenokārt nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā 78,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir pieaudzis par 16,3 miljoniem euro. Šā gada sākumā ievērojami (par 34,6 miljoniem eiro) palielinājās valsts budžeta deficīts, sasniedzot 51,3 miljonus eiro.

Ja analizē valsts budžetu pa līmeņiem, tad redzams, ka valsts pamatbudžetā 1. ceturksnī bija deficīts 80,3 miljoni eiro (2013. gada 1. ceturksnī bija pārpalikums 8,5 miljoni eiro), savukārt valsts speciālajā budžetā bija pārpalikums 23,8 miljoni eiro (2013. gada 1. ceturksnī bija deficīts 25,3 miljoni eiro). Tas skaidrojams ar to, ka sākot ar 2014. gadu ir ieviests valsts pamatbudžeta transferts uz valsts speciālo budžetu pensiju piemaksu izmaksai, kā rezultātā sociālās apdrošināšanas budžetā palielinājās ieņēmumi un tādējādi uzlabojās bilance.

Noteikumu projektu skatīt MK mājaslapā.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]

Dalies ar ziņu