Finanšu ministrs: jāmeklē ceļi uzņēmējdarbības atbalstam caur inovatīviem finansēšanas mehānismiem
Ceturtdien, 11. septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks finanšu foruma “Eurofi”, kas no 10. līdz 12. septembrim norisinās Milānā, Itālijā, paneļdiskusijas laikā uzrunāja klātesošos, norādot, ka šobrīd viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu uzdevumiem ir reālās ekonomikas stiprināšana un uzņēmējdarbības atbalsta veicināšana.
„Ekonomiskie rādītāji Eiropā šobrīd nav optimistiski – ekonomikas izaugsme ir nemainīga, un bezdarbs joprojām saglabājas augsts, jo ekonomiskais potenciāls samazinās. Nozīmīgs investīciju avots Eiropas Savienībā – banku aizdevumi reālajai ekonomikai un sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – dramatiski samazinājās pēdējo sešu gadu laikā. Tāpēc šobrīd Eiropas Savienība izmanto visus spēkus Eiropas ekonomikas un finanšu sistēmas atjaunošanai, ieviešot pasākumus banku sistēmas stiprināšanai, kas atjaunotu visu finanšu sistēmu un dotu “asinis” reālajai ekonomikai,” uzrunājot klātesošos, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.
Kā norādīja ministrs, runājot par reālās ekonomikas finansēšanu, atšķirībā no Savienotajām Valstīm, kur aptuveni 80% no uzņēmumu ārējā finansējuma nāk no pašu kapitāla un parāda vērtspapīriem, Eiropā banku aizdevumi joprojām ir galvenais ārējā finansējuma avots. Protams, vairumam Eiropas valstu ir attīstības banku sistēma, kas daļēji rūpējas par uzņēmumu attīstības vajadzībām, īpaši attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumiem, kurus bieži finansē valdība un ES vai tie ir daļēji finansētie uzņēmumi, sniedzot subsidētās attīstības aizdevumus.
Turpinot runāt par šo aktuālo jautājumu, A.Vilks uzsvēra, ka ar to tomēr nepietiek, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam pēc finanšu resursiem. Stingras prasības attiecībā uz ķīlu ir galvenais šķērslis potenciālajiem aizņēmējiem, kas attur uzņēmumus aizņemties no bankām, īpaši MVU pēckrīzes periodā. Tam par iemeslu ir ķīlas pazeminātā vērtība, kas ievērojami pasliktināja pašreizējo banku portfeli. Tajā pašā laikā kapitāla tirgi, sevišķi Latvijā un Austrumeiropā, ir mazi un vāji, un tos patiešām vēl nevar uzskatīt par finansējuma avotu pat lielākām kompānijām.
“Latvija ļoti atzinīgi vērtē jebkādas centienus piemērotāko risinājumu meklēšanā, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam. Tādējādi mēs piekrītam plānam palielināt investīciju instrumentu dažādību un mazināt kapitāla tirgu sadrumstalotību. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst vai neievērot mācību, ko guvām no globālajām finanšu krīzēm, kā arī nevajadzētu novērtēt par zemu tirgiem raksturīgo finanšu inovāciju. Un, bez šaubām, mums nevajadzētu radīt vai atstāt iespēju finanšu stabilitātes ievainojamībai, suverēni apdrošinot riskus, pret kuriem parasti vajadzētu nodrošināties pašiem investoriem,” būt piesardzīgiem aicināja A.Vilks.
Kā uzsvēra ministrs, dotajā brīdī ir jāstrādā pie līdz šim sasniegtā progresa stiprināšanas un ir jāpārveido banku savienības regulējums par funkcionējošu un efektīvu mehānismu. “Plaukstiet, tad paplašinieties” – šāds galvenais vadības princips ir jāpiemēro Eiropas Banku savienībai, paralēli meklējot citus ceļus, kā finanšu tirgi var atbalstīt uzņēmējdarbību caur inovatīviem finansēšanas mehānismiem.
Finanšu foruma “Eurofi” laikā tika pārrunāti arī citi ar Eiropas ekonomikas un finanšu politikas stabilitāti saistīti jautājumi.
Informācijas sagatavotājs:
Maija Straupmane
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]