Finanšu ministrs: Latvija pārliecinoši kļūs par 18. eirozonas dalībvalsti
Trešdien, 5. jūnijā, Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas sagatavoto konverģences ziņojumu, kurā norādīts, ka visi Māstrihtas kritēriji tiek izpildīti, lai varētu sekmīgi pievienoties 17 eirozonas valstīm. Jau 2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par astoņpadsmito eirozonas dalībvalsti.
Saskaņā ar ziņojumu mūsu valsts ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) ekonomisko rādītāju ziņā, kas attiecas uz visu nepieciešamo nosacījumu izpildi.
„Šodien patiesi ir nozīmīga diena Latvijai – mums ir pievērsta visas Eiropas Savienības uzmanība, jo Latvija pārliecinoši izpilda visus kritērijus, lai pievienotos eirozonai. Es vēlos teikt paldies ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam par kopīgo darbu, lai sasniegtu šādus rezultātus un kopīgi izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Šobrīd ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem ieņemam stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgajam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku. Latvijas pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Atskatoties uz notikumiem eirozonā, svarīgi ir norādīt, ka eiro kā valūta nav vainojama eirozonas valstu ekonomiskajās problēmās, bet gan prasme to atbildīgi plānot un izmantot valsts tautsaimniecības izaugsmei. Sasniegtais un Latvijas ekonomikas ilgtspējas nodrošināšana paredz, ka atbilstība Māstrihtas kritērijiem nenozīmē to izpildi tikai noteiktajā brīdī. Svarīgi ir šos rādītājus pildīt ilgtermiņā, kas savukārt paredz, piemēram, inflācijas stabilitāti un kliedē iedzīvotāju bažas par neadekvātu cenu kāpuma iespējamību pēc eiro ieviešanas.
Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā. Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Pašlaik Latvija ir vienīgā ne-eirozonas dalībvalsts, kas kvalificējās dalībai eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri. Sasniegtais progress ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts: valdības īstenotās fiskālās un ekonomiskās stratēģijas rezultāts, labojot iepriekšējos gados pieļautās politikas nepilnības un radot pārliecību par Latviju kā uzticamu sadarbības partneri. Tāpat arī jāuzsver Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un atjaunot konkurētspēju starptautiskajā arēnā, nodrošinot to, ka Latvija pašlaik ir straujāk augošā ekonomika ES, kā arī sabiedrības saprotošā attieksme un atbalsts valdības politiskajam kursam krīzes gados, kad tika pieņemti daudzi nepopulāri un tomēr nepieciešami lēmumi, lai spētu tikt galā ar ekonomiskajām grūtībām.
Nākamā apspriede par Latvijas dalību eirozonā notiks 21. jūnijā, kad notiks viedokļu apmaiņa un provizoriska ES dalībvalstu vienošanās par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā. Savukārt formālo gala lēmumu 9. jūlijā pieņems ECOFIN (ES dalībvalstu finanšu ministru) Padome, kad būs notikušas visas nepieciešamās konsultācijas ar atbildīgajām institūcijām par Latvijas pievienošanos eirozonai.
Informāciju sagatavoja:
Aleksis Jarockis
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67083850
[email protected]