Finanšu ministrs: nākamā gada valsts budžets ir sociālās un nacionālās drošības budžets
Infografika par nākamā gada valsts pamatbudžeta pieaugumu pamatfunkcijām pa nozarēm (salīdzinājumā pret 2014. gadu)
Trešdien, 10. decembrī, Finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedz nākamā gada valsts budžeta portfeli ar pavadošo 19 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017. gadam.
Šogad 2015. gada budžeta veidošana bija izaicinājumu pilna – tikai novembrī tika apstiprināta jauna valdība, kas budžeta veidošanas procesu padarīja daudz intensīvāku un saspringtāku, kā iepriekšējos gados. Tāpat tika pārskatītas makroekonomiskās prognozes, ņemot vērā dažādus ārējos faktorus. Tāpēc valdībai nebija laika vilcināties un darbs pie budžeta likumprojekta sagatavošanas tika uzsākts nekavējoties, lai jau līdz nākamā gada 1. janvārim tas varētu stāties spēkā.
“2015. gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra ceļot minimālo algu no 320 uz 360 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana MK raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visām ministrijām, iestādēm un pasākumiem nepieciešamo un optimāli atbalstāmo finansējumu nākamajam gadam un ievērojot fiskālās politikas būtību, valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir paveikuši nozīmīgu darbu.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā, gan citus papildu pasākumus 18,6 miljonu eiro apmērā. Nākamgad budžeta palielinājuma pienesumu izjutīs ikviens – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldības.
“Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība būtisku vērību pievērsa mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanai. Tāpēc nākamā gada valsts budžets ir mūsu valsts sociālās un nacionālās drošības budžets,” skaidro J. Reirs.
2014. gads Latvijā dzīvojošiem un visai pasaulei ir licis pievērst lielāku vērību drošības un aizsardzības jautājumiem visplašākajā nozīmē. Tādēļ Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai nākamgad plānots palielināt par 37,9 miljoniem eiro, paredzot būtiski stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēti papildu 21,5 miljoni eiro, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.
Valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Tāpēc atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015. gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas mazina nodokļus, tādējādi sekmējot arī mūsu uzņēmējdarbības konkurenci Baltijas un visas Eiropas Savienības reģionā.
Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērsusi sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredzēti papildu līdzekļi veselības aprūpes jautājumu risināšanai. Veselības ministrijas finansējuma apjomu pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro (20,6 miljoni eiro pamatbudžeta apjoma palielinājums Izglītības un zinātnes ministrijai un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām), kā arī vēl rezervēti papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra. Papildu līdzekļi paredzēti zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, pedagogu algu palielināšanai un sporta nozares finansēšanai.
Valdība radusi iespēju palielināt finansējumu arī Satiksmes ministrijas pamatfunkciju īstenošanai, 2015. gadā papildu piešķirot 32,6 miljonus eiro. Šis finansējums paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Izstrādājot priekšlikumus 2015. gada valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
Izstrādātais piedāvājums nodrošina, ka nevienai Latvijas pašvaldībai 2015. gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijām salīdzinājumā ar 2014. gadu nesamazinās. Līdz ar to 2015. gadā ir nodrošināta līdzsvarota, reģionāli sabalansēta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldībām, mazinot reģionālo nevienlīdzību finanšu resursu pieejamības ziņā.
Svarīgi arī uzsvērt, ka 2015. gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015. gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, iegādei. Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi – investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 tūkstošiem eiro (2014. gadā 200 tūkstoši eiro).
Ļoti nozīmīga loma arī turpmāk Latvijas ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā būs mērķtiecīgai un sekmīgai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieguldīšanai un sniegto iespēju prasmīgai izmantošanai. ES fondu līdzekļi mums joprojām ir nozīmīgs finanšu avots investīcijām stratēģiski svarīgās jomās, papildinot Latvijas valsts publisko finansējumu. Tāpēc ir labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu un kapitālsabiedrību, izglītības un zinātnes institūciju, sociālo un sadarbības partneru, kā arī katra aktīva iedzīvotāja interese par to, vai to iecerēto projektu un ideju realizācijas atbalstam būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt savlaicīgi jau no nākamā gada.
Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija (EK) jau oficiāli apstiprinājusi 4,4 miljardus eiro ES fondu līdzekļu pieejamību ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” prioritātēm ar mērķi veicināt konkurētspēju un radīt jaunas darba vietas. Šo līdzekļu efektīvu izmantošanu administrēs Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā vienīgā aģentūra, piedāvājot efektīvus e-risinājumus projektu ieviesēju ērtībām un atbalstam. Kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu eiro apmērā. Valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 9,2 miljardi eiro.
Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. – 2017. gadam nepārsniegs pieļaujamo deficīta, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, apmēru: 2015. gadā 1% no IKP; 2016. gadā 0,9% no IKP un 2017. gadā 0,7% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015. – 2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet 2016. un 2017. gadā attiecīgi 3,3% un 3,6%. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti.
Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtiskākais risks izaugsmei. Ja Krievija ieviesīs papildus sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts. Ja naftas cenas turpinās samazināties un turpinās kristies Krievijas rubļa vērtība, tas ietekmēs makroekonomisko prognožu izpildi.
Papildus ģeopolitiskajai situācijai austrumos, bažas rada arī vājā ekonomikas izaugsme eirozonā. Lai gan izaugsmes tempi salīdzinājumā ar 2013. gadu ir uzlabojušies, pēdējā laikā atkal vērojama izaugsmes vājināšanās un eirozonas ekonomika atkal balansē starp izaugsmi un recesiju. Savukārt vidējā termiņā viens no būtiskākajiem negatīvajiem riskiem, kas varētu ietekmēt Latvijas izaugsmi, ir straujā iedzīvotāju skaita mazināšanās, īpaši darbspējīgā vecumā.
Ir arī pozitīvi riski, kas var veicināt straujāku ekonomikas izaugsmi. Jaunais EK prezidents Žans Klods Junkers ir nācis klajā ar apjomīgu plānu investīciju veicināšanai Eiropā, kā rezultātā trīs gadu laikā investīciju apjoms tai varētu pieaugt par 315 miljardiem eiro. Tā veiksmīga realizēšana varētu būt nozīmīgs pozitīvs stimuls ekonomikas izaugsmei gan Latvijā, gan visā Eiropā kopumā. Papildus šī plāna realizēšanas tiešajiem ieguvumiem tas ļautu Latvijas ekonomikai arī mazināt ģeopolitisko notikumu negatīvo ietekmi, pārorientējot eksportu uz ES valstīm.
Kā pozitīvais faktors minams arī MAS “Liepājas metalurgs” darbības atsākšana un ražošanas atjaunošana šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā, kas veicinātu straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Kas attiecas uz fiskālo politiku, tad šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
2015. gada budžets ir Latvijas sociālās un nacionālas drošības budžets, kas nodrošinās sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, lai ikvienam, bet jo īpaši sabiedrības daļai ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, būtu iespēja, strādājot cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus, iegūt labāku izglītību, pieeju veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem.