Finanšu ministrs: nākamgad ikviens izjutīs budžeta pieaugumu
Nākamā gada valsts budžetā paredzētas vairākas jaunas normas, kas sniegs būtisku atbalstu ikvienam – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām. Budžets tika sagatavots, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu.
“Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, būtiski bija panākt to, lai budžeta palielinājuma devumu izjustu ikviena nozare, ikviens mūsu valsts iedzīvotājs. Šobrīd ir gandarījums, ka, ievērojot fiskālās disciplīnas normas un neceļot nodokļus, mums ir būtiski izdevies palielināt finansējuma apjomu, ko novirzīt tādu svarīgu jautājumu kā nacionālās un sociālās drošības risināšanai,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem valdība turējusi uzņēmējiem doto solījumu un no 1. janvāra iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme tiks samazināta no 24% uz 23%. Jāpiebilst, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas mazina nodokļus, tādējādi sekmējot arī mūsu uzņēmējdarbības konkurenci Baltijas un visas ES reģionā.
Tāpat papildu līdzekļi paredzēti demogrāfijas jautājumu risināšanai, tāpēc ģimenēm no nākamā gada pieaugs valsts sociālie pabalsti. Turpmāk ģimenes par pirmo bērnu saņems 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro un par trešo – 34,14 eiro. Kopumā ģimenes valsts pabalsta palielināšanai nākamā gada budžetā papildu paredzēti 28,9 miljoni eiro.
Pievēršot lielu vērību cilvēku drošumspējai, papildu līdzekļi rasti arī ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu rindu samazināšanai un veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, stacionāro pakalpojumu apjoma palielināšanai, palielinot plānveida hospitalizāciju apjomu, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājumam.
Tāpat valsts budžetā paredzēts arī papildu finansējums pensiju indeksācijai 56,2 miljonu eiro apmērā.
Turpinot iepriekšējās valdības aizsākto darbu, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra tiks palielināta minimālā alga no esošajiem 320 uz 360 eiro. Minimālās algas palielināšana ir būtisks instruments ēnu ekonomikas samazināšanai. Savukārt no 2016. gada plānots ieviest IIN diferencēto neapliekamo minimumu.
Ēnu ekonomikas mazināšanai paredzēts arī, piemēram, pieprasīt negodprātīgu uzņēmēju valdes locekļu personisko atbildību par kavētajiem nodokļu maksājumiem, uzlabot informācijas apmaiņu starp finanšu iestādēm un aizliegt skaidras naudas darījumus nodokļu parādniekiem.
Visi ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi ļāvuši palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu.
Informāciju sagatavoja:
LR Finanšu ministrija
Maija Straupmane
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]