Finanšu ministrs: šī brīža ģeopolitiskā situācija tikai vēlreiz apstiprina Latvijas lēmuma par pievienošanos Eirozonai tālredzīgumu
Finanšu ministrs Jānis Reirs norāda, ka ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijas iestāšanās Eirozonā ir bijis politiski tālredzīgs solis valsts drošības garantam un Latvijas neatkarības stiprināšanai. Eiropas Savienības vienotā valūta ir mazinājusi Krievijas ekonomisko sankciju ietekmi uz mūsu ekonomiku, kas vienlaikus ir nepārprotams signāls mūsu austrumu kaimiņam par Latvijas finanšu un politisko stabilitāti.
“Lai gan eiro ir devis atbalstu ekonomikai tādos aspektos kā valūtu konvertācijas izmaksu, valūtas risku samazināšanās, ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšana, būtiskākie eiro ieviešanas ieguvumi šobrīd tomēr nesaistās ar tās tiešo ietekmi uz ekonomiku, bet gan ar papildus drošību Latvijas iedzīvotājiem – gan ar novērstajiem lata devalvācijas draudiem, gan pats būtiskākais – eiro ieviešana ir padziļinājusi Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, mazinot ārēju apdraudējumu riskus. Eiro ir bijis spēcīgs buferis arī pret Krievijas ekonomiskajām sankcijām, kas ir ne mazāk nozīmīgs faktors šī brīža ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
2014. gada 1. janvārī Latvija sekmīgi nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro. Latvija kļuva par astoņpadsmito eirozonas valsti bez jebkādām tehniskām problēmām un pretēji plaši izskanējušajām bažām neizraisīja patēriņa cenu pieaugumu. Eiro ieviešana Latvijā neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie rezultāti ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un papildus drošība situācijā, kad ģeopolitiskā situācija reģionā ir saasinājusies līdz reāla kara draudiem.
“Eiro ieviešana deva pozitīvu signālu ārvalstu investoriem par Latviju kā stabilu partnervalsti un 2014. gadā visas vadošās reitingu aģentūras par vienu pakāpi paaugstināja Latvijas kredītreitingus. Pašlaik Latvijas kredītreitingi ir pārliecinoši atgriezušies investīciju līmenī un ir augstākie kopš pirmskrīzes laika. Tas dod iespējas lētāk aizņemties starptautiskajos tirgos un 2014. gadā Latvija sekmīgi izlaida eiroobligācijas ar zemāku procentu likmi nekā iepriekšņemtajiem Eiropas Komisijas kredītiem,” pārliecināts finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai gan iepriekš bija izskanējušas bažas, ka eiro ieviešana izraisīs preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, faktiski inflācija 2014. gadā saglabājās vēsturiski ļoti zemā līmenī, gada pirmajos 11 mēnešos vidēji nepārsniedzot 0,6%, un arī tuvākajā laikā nav gaidāms inflācijas kāpums. Pēc Latvijas Bankas speciālistu vērtējuma eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju ir bijusi tikai 0,1-0,2 procentpunktu apmērā, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā citās jaunajās eirozonas valstīs.
Ir pamats apgalvot, ka eiro ieviešanas sekmīgo norisi un tās ieguvumus šobrīd ir novērtējuši arī iedzīvotāji, kas sākotnēji visai skeptiski vērtēja Latvijas pievienošanos eirozonai. Kā liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas dati, atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā pēdējā pusotra gada laikā ir pieaudzis par 31 procentpunktu – ja 2013. gada pavasarī eiro pozitīvi vērtēja tikai 43% Latvijas iedzīvotāju, tad šā gada rudenī eiro atbalstītāju skaits bija sasniedzis jau līdz 74%.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
LR Finanšu ministrijas
Komunikācijas departamenta vecākā referente
Tālr.: 67095405
E-pasts: [email protected]