Skip to main content

FM: eksports mēneša laikā pieaug, bet atpaliek no pērnā gada līmeņa

Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, eksportēto preču vērtība ir pieaugusi, tomēr šī gada augustā tā nesasniedza pagājušā gada rekorda apjomus, ko nodrošināja veiksmīgs gads lauksaimniecības nozarē. Tas nozīmē, ka šomēnes un visticamāk arī nākamajā mēnesī eksportā būs vērojami negatīvi gada pieauguma tempi. Šā gada augustā Latvijas preču eksports bija par 8,2% mazāks nekā pagājušā gada atbilstošajā mēnesī, savukārt imports bija par 7,2% mazāks nekā pērn.

Vērtējot eksporta izmaiņas nozaru griezumā, redzams, ka negatīva izaugsme gada laikā bijusi lielākajā daļā eksporta nozaru. Pirmo reizi šogad negatīva gada izaugsme augustā bijusi lauksaimniecības un pārtikas preču eksportam (-10,5%). Negatīvo gada izaugsmi galvenokārt noteica mazāks eļļas augu sēklu (galvenokārt rapša) eksports, kas šā gada augustā bija par 75,1% mazāks nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Prognozējams, ka arī turpmākajos mēnešos lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta izaugsme saglabāsies negatīva, ko noteiks pērnā gada graudaugu ražas augstā bāze. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos negatīva ietekme uz eksporta izaugsmi augustā bija minerālproduktu un metālu izstrādājumu eksportam. Ja pirmās nozares sarukums saistāms ar reeksporta kritumu, par ko liecina arī minerālproduktu importa sarukums, tad metalurģijas nozares eksporta samazinājums joprojām saistīts ar A/S „Liepājas metalurgs” darbības apturēšanu.

Pozitīva gada izaugsme augustā saglabājās būvniecības izstrādājumu, tekstilizstrādājumu, mehānismu un elektroierīču, kā arī koksnes izstrādājumu nozarē, kuras eksports augustā sasniedza 102,7 miljonus latu, par 16,0% pārsniedzot koksnes eksportu pērnā gada augustā.

Pēc importa kāpuma iepriekšējā mēnesī augustā preču imports atkal samazinājās. Visstraujākais importa samazinājums bijis minerālproduktu, satiksmes līdzekļu un mehānismu un elektroiekārtu importā. Ja pirmo divu minēto nozaru importa apjomu kritums saistāms ar reeksporta samazināšanos, tad mehānismu un elektroierīču importa samazinājums par 14,4%, visticamāk, joprojām liecina par zemo investīciju aktivitāti.

Turpmāko eksporta attīstību noteiks gan konkurētspējas, gan ārējā pieprasījuma attīstība, ko ietekmēs ekonomiskās situācijas attīstība gan Eiropā, gan pasaulē kopumā. Vismaz pagaidām norises Eiropā ļauj optimistiskāk skatīties nākotnē. Eiropas Komisijas publicētie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji Eiropas Savienībā pēdējos mēnešos turpina uzlaboties. Lai gan kopumā Latvijas tirdzniecību partnervalstu izaugsme kļuvusi straujāka, pēdējo ceturkšņu laikā ievērojami mazinājušies izaugsmes tempi Igaunijā un Krievijā, kas ir vieni no būtiskākajiem Latvijas eksporta tirgiem.

Taču atjaunotās Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook prognozes liecina, ka globālā izaugsme saglabājas lēna un lejupvērstie riski saglabājas augsti, ko nosaka lielo attīstības valstu, galvenokārt Ķīnas, Brazīlijas, Indijas izaugsmes palēnināšanās. Lai arī minēto valstu tirgi nav ierindojami starp galvenajiem Latvijas eksporta partneriem, to ekonomiskajām problēmām var būt būtiska ietekme uz pasaules ekonomikas attīstību kopumā, kas pastarpināti var skart arī Latviju.

Informācijas sagatavotājs:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938,
[email protected]

Dalies ar ziņu