FM: problēmas metālu ražošanas nozarē negatīvi ietekmē rūpniecības izaugsmi
Problēmas Latvijas metālu ražošanas nozares lielākajā uzņēmumā sāk aizvien nopienāk ietekmēt kopējos Latvijas rūpniecības izlaides datus. Jaunākie ražošanas dati nav iepriecinoši, jo š.g. martā rūpniecības produkcijas apjomi auguši par 0,7% mēneša laikā, bet gada griezumā tie ir bijuši par 2,9% mazāki (kalendāri izlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās).
Atšķirībā no iepriekšējā mēneša, kad rūpniecības samazinājumu noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē, š.g. martā pirmo reizi pēckrīzes periodā produkcijas izlaides gada pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā ir bijuši negatīvi. Pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 5,6%, salīdzinot ar 2012. gada martu, nav bijis pietiekams, lai kompensētu izlaides apjomu samazinājumu apstrādes rūpniecībā par 5,7%.
Izlaides kritums apstrādes rūpniecībā vērtējams kā ļoti straujš, jo vēl š.g. februārī apstrādes rūpniecībā tik reģistrēta izaugsme par 1,9%. Tas skaidrojams ar būtisku ražošanas apjomu samazināšanos š.g. pirmajā ceturksnī Latvijas lielākajā metālu ražošanas uzņēmumā „Liepājas metalurgs”. Gadu iepriekš – 2012. gada martā – pēc minētā uzņēmuma ražotnes rekonstrukcijas tika uzsākta ražošana ievērojami lielākā apjomā, līdz ar to š.g. pirmajos divos mēnešos gada griezumā kritums metālu ražošanas apjomos bija relatīvi mazāks (-10,8%), kas arī kopējo apstrādes rūpniecības izaugsmi gada griezumā vēl saglabāja pozitīvu. Diemžēl sākot ar martu rūpniecības datos aizvien spilgtāk iezīmējas metālu ražošanas apjomu kritums, un martā, salīdzinot ar 2012. gada martu, izlaide samazinājās par 36,1%.
Mazāka kā pirms gada izlaide martā ir bijusi arī kokapstrādē (-3,4%), ķīmijas un farmācijas nozarēs (attiecīgi -22,5% un -28,7%), gada pieauguma tempi būtiski samazinājušies un kļuvuši negatīvi arī pārējās metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs. Kritumu citu nozaru ražošanas apjomos daļēji kompensē spēcīgākas izaugsmes turpināšanās pārtikas produktu ražošanā, kas š.g. martā, salīdzinot ar 2012.gada martu, augusi par 4,5%. Izlaides apjomi gada griezumā auguši arī vieglās rūpniecības un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarēs.
Ražošanas apjomu kritums martā negatīvi ietekmējis arī kopējos pirmā ceturkšņa datus. Lai gan š.g. pirmajos divos mēnešos rūpniecības produkcijas apjoms bija iepriekšējā gada līmenī, kopumā pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas apjoms bijis par 1,0% mazāks kā gadu iepriekš, t.sk. apstrādes rūpniecībā – par 1,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,8%.
Arī nākamajos mēnešos nav sagaidāma strauja ražošanas izaugsmes atjaunošanās. Aprīlī datus iespaidos ražošanas apjomu turpmāks samazinājums metālu nozarē, kā arī eksporta pieprasījuma problēmas eirozonā. Jaunākās Eiropas Komisijas (EK) veiktās uzņēmēju aptaujas atklāj, ka š.g. martā un sevišķi aprīlī gan visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā (ES27), gan Latvijā vērojama uzņēmēju pārliecības rādītāju pasliktināšanās. Turklāt š.g. otrā ceturkšņa EK aptauja atklāj, ka no 36% uz 41% ceturkšņa laikā pieaudzis to Latvijas uzņēmēju īpatsvars, kas atzīst pieprasījuma trūkumu kā būtisku šķērsli ražošanas attīstībai.
ES27 valstīs ražošanas apjomi kopš pagājušā gada beigām saglabājas zemā līmenī un saskaņā ar jaunākajām EK pavasara prognozēm šogad ES27 valstīs ir sagaidāms IKP kritums 0,1% apmērā, savukārt nākamgad jau gaidāms neliels ekonomikas pieaugums 1,4% apmērā. FM sagatavotais makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2013. gadā gaidāms lēnāks rūpniecības apjomu pieaugums nekā 2012. gadā. Pēc izaugsmes tempu piebremzēšanās gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē situācijas uzlabošanās eirozonā pozitīvi ietekmēs arī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomus un tie atgriezīsies pie straujākas izaugsmes tempiem