FM: sezonālu apstākļu ietekmē eksporta apjomi janvārī samazinās
Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm pēc ievērojamā eksporta apjomu kāpuma pērnā gada otrajā pusē eksporta apjomi janvārī sezonālu faktoru ietekmē samazinājās. Vienlaikus eksporta datos ir vērojami vairāki pozitīvi faktori. Pirmkārt, pēc samazinājuma pērnā gada nogalē ir palielinājušies koksnes un metāla nozaru eksporta apjomi. Otrkārt, kopējo samazinājumu galvenokārt ir noteicis iepriekš prognozēts samazinājums lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, kā arī mazāks satiksmes līdzekļu eksports, ko galvenokārt veido importēto satiksmes līdzekļu tālākpārdošana, kas nozīmē, ka vietējo ražojumu īpatsvars šīs grupas eksporta vērtībā ir niecīgs.
Neraugoties uz to, ka eksporta apjoms faktiskajās cenās janvārī bija par 4,6% mazāks nekā pērnā gada decembrī, eksporta pieaugums gada griezumā joprojām saglabājas 11,7% līmenī. Kā jau minēts, lielākais samazinājums eksportā janvārī bija pārtikas un lauksaimniecības nozares produkcijai (-31,0% salīdzinājumā ar decembri). To ietekmēja aizvien sarūkošais graudaugu eksports un alkoholisko dzērienu eksporta samazinājums. Jāatzīmē, ka graudaugu eksporta negatīvais devums mēneša datos varētu saglabāties arī februārī. Janvārī mazāks bijis arī mehānismu un elektroiekārtu eksports (-7,1%). Visticamāk, ka to ir noteicis tirdzniecības aktivitātes kritums gada sākumā, jo nozares kopējā eksporta tendence pēdējā gada laikā ir bijusi izteikti pozitīva, par ko liecina arī fakts, ka šā gada janvārī nozares eksports bija par 29,1% lielāks nekā pērnā gada janvārī.
Importa apjoms janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada decembri bija par 4,1% mazāks. Visvairāk samazinājies satiksmes līdzekļu imports, ko noteicis jau minētais reeksporta apjomu kritums, jo datos par no jauna Latvijā reģistrētām automašīnām lielas svārstības nav novērojamas. Turklāt prognozējams, ka turpmākajos pavasara mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajā segmentā varētu pieaugt, līdz ar to dinamika būs vērsta pretējā virzienā. Savukārt imports janvārī turpināja pieaugt koksnes un tās izstrādājumu produktiem, liecinot, ka ražotāji izejvielu trūkumu turpina kompensēt ar ievestiem materiāliem. Līdzīga situācija bija vērojama metāla nozarē, kuras importa apjomi janvārī palielinājās par 20,4%.
2013. gadā eksporta izaugsme būs cieši saistīta ar globālās ekonomikas attīstību. Eiropas Komisijas (EK) publicētās prognozes par ekonomisko situāciju Eiropā liecina, ka mazinājušies akūtie eirozonas valstu parādu krīzes radītie riski. Par to liecina arī Eiropas valstu patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji (ESI indekss), kas pēdējo četru mēnešu laikā konsekventi ir uzlabojušies. Tomēr, lai arī īstermiņa rādītāji liecina par situācijas stabilizāciju, prognozējams, ka ārējais pieprasījums 2013. gadā saglabāsies zemā līmenī. Saglabājoties vājam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināties tādu konkurētspējas faktoru kā eksporta kvalitāte, komplicētība un citu faktoru nozīme tirgus daļu palielināšanā.
EK publicētie Latvijas ražotāju aptauju dati liecina, ka 2013. gada pirmajā ceturksnī noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies kokapstrādes un metālapstrādes nozarēs, kamēr pretēja dinamika ir vērojama datoru, optisko un elektrisko iekārtu, kā arī mašīnbūves nozaru uzņēmumos, kur novērojama gan sagaidāmo pasūtījumu, gan konkurētspējas ES un ārpus ES novērtējuma uzlabošanās. Tādējādi sagaidāms, ka minēto nozaru eksporta apjomi 2013. gadā varētu augt straujāk, sekmējot eksporta portfeļa diversifikāciju.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Kaunese
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]