Gavars: renovētiem un siltinātiem nekustamajiem īpašumiem jāpiemēro nodokļu atlaides
Renovētām un siltinātām mājām, kā arī restaurētiem vēsturiskajiem kultūras pieminekļiem jāpiemēro nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, lai tādējādi Rīgas iedzīvotājus motivētu veikt ēkas siltināšanu un īpašuma sakārtošanu.
Rīgas domei ar steigu jālemj par nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošanu renovētām un siltinātām ēkām, kā arī restaurētiem vēsturiskiem kultūras pieminekļiem, uzskata partijas VIENOTĪBA Rīgas domes deputāts Valdis Gavars.
Jau šobrīd ar likumu noteikts, ka pašvaldībai ir gan tiesības, gan pienākums piešķirt virkni nodokļu atlaižu dažādām sabiedrības grupām, tostarp, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, politiski represētajiem, daudzbērnu ģimenēm. Tāpat likums nosaka, ka pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Rīgas domei jāatmet kūtrums un jāizmanto šī iespēja, lai atbalstītu un motivētu iedzīvotājus renovēt savus īpašumus, norāda Gavars.
“Šāda atlaide veicinātu visu veidu nekustamo īpašumu renovēšanu – siltināšanu un kapitālo atjaunošanu, citādi šobrīd iedzīvotāji vilcinās to darīt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ēku siltināšana ir pietiekami nopietns un laikietilpīgs projekts. Otrkārt, nereti pēc ēkas renovācijas iedzīvotājus nepatīkami pārsteidz pieaugošais nekustamā īpašuma nodoklis, jo īpašums mainījis savu nolietojuma pakāpi. Pašvaldības uzdevums ir panākt pretī rīdziniekiem ar konkrētiem nodokļu atvieglojumiem. Ja tas nenotiks, rīdzinieki nebūs motivēti sakārtot savu īpašumu, un tā vietā mēs dzirdēsim par kārtējo nojaukto graustu,” informē Gavars.
Vēl izteiktāka situācija esot ar kultūras pieminekļiem, kad tie tiek autentiski restaurēti. Gavars kā uzskatāmu piemēru min gadījumu ar simtgadīgu māju Mežaparkā, kuru autentiski atjaunoja tā īpašniece, oficiāli izejot visu renovācijas un restaurācijas gaitu, iesniedzot normatīvajos aktos paredzētos dokumentus un cerot, ka nākotnē saņems nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
“Rezultātā nekustamā īpašuma nodoklis kļuva krietni lielāks, jo saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem, tā kadastrālā vērtība pieauga vairākas reizes. Identiska situācija ir arī ar citām renovētajām un restaurētajām ēkām,” stāsta Gavars.
Deputāts uzskata, ka visas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos sakarā ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanu būtu drīzumā jāsakārto. Atlaidei jābūt piemērotai vismaz 5 – 10 gadu garumā kopš īpašuma sakārtošanas brīža. Pirmajos gados 50% apjomā un vēlāk, nodokļa atlaides apjomu diferencējot. Atlaide nekustamā īpašuma nodoklim būtu jāpiemēro kā vienam veselam īpašumam, ar to saprotot gan renovēto ēku, gan tai piesaistīto zemes gabalu. Gavars uzsver, ka nekustamā īpašuma nodokļa atlaide jāpiesaista tieši nekustamajam īpašumam, nevis īpašniekam, lai nerastos situācija, ka, ja īpašniekam pieder vairāki īpašumi, atlaides netiek piemērotas vispār kā tas pašreiz ir Rīgā. Piemēram, daudzbērnu ģimenei šobrīd paredzēta 90% atlaide, taču, ja vienam no vecākiem īpašumā ir dzīvoklis un vasarnīca, atlaides nepienākas vispār.