Skip to main content

Ģirta Valda Kristovska runa

Dāmas un kungi!

Mans uzdevums šodien ir salīdzinoši vienkāršs – no vēsturiskā Nacionāla teātra skatuves runāt par nacionālu valsti un atbildību.

Tā ir tēma, kurā katram no mums ir sava personīgā sajūta, sāpe un nostāja piedaloties Latvijas valstī notiekošajā.

Patiesībā tā ir mūsu tautas, pilsoņu, Latvijā dzīvojošo nozīmīgākā tēma, jo tā nosaka mūsu saskarsmi, attieksmi, centienus, tā ir mūsu esības būtība un jēga.

Tas, ka mums ir nacionāla valsts, nosaka latvietību, mūsu nacionālo kultūru un mantojumu. Tas apliecina mūsu gribu radīt un saglabāt, domāt un rīkoties, no pagātnes – nākotnes skatījumā, veidot matēriju, kurā nākamajām paaudzēm dziļi laist savas saknes.

Saknēm ir jābūt dziļām un stiprām. Pasaule, brīvība sniedz daudz iespēju un diemžēl arī aizvilina. Patiesībā nav jābūt ļoti izglītotiem, lai mēs katrs saprastu, ka mūsu tautas un valsts nākotne ir risku un nopietnu apdraudējumu priekšā.

Droši vien tāpēc sevi tik bieži pieķeram pie domas – „Kāpēc mēs tik krampjaini turamies pie šīs domas par savu nacionālu valsti? Ir taču globalizācija, nāciju valstu laiks, kad transnacionāli mērogi un parādības nosaka pasaules procesus? Ir tik vilinoši un viegli to pieņemt, iekļauties un kļūt par pasaules pilsoni, nokratīt smagumu, kas mūsu tautai uzkrauts nebrīves gadsimtos…

… īpaši tāpēc, ka iepriekšējais gadsimts ir cirtis latviešu tautas miesā vēl nesadziedinātas brūces… un savas identitātes saglabāšana, mātes siltuma uzturēšana sevī prasa brīžam pārcilvēcisku spēku…

Jā. Kāpēc?… šīs domas par nacionālu valsti?!…

Tāpēc, ka es esmu piedzimis par latvieti.

Es nevaru no tā aiziet. Tā ir mana identitāte. Tā ir mana valsts. Latvijas valsts ir arī mana, tava un mūsu kopējā – Vienotības atbildība. Mana, arī tāpēc, ka tīri personīgi – es esmu balsojis par tās neatkarības atjaunošanu, bet abi mani vectēvi, kā jauni puiši, stāvot pie Latvijas valsts šūpuļa, izdarīja izvēli un piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās.

Man tas ir svarīgi. Es gribu, lai mūsu bērni varētu lepoties ar savu valsti! Lai Latvijas karogs vai Jaunsudrabiņa Piemini Latviju! mūsu vērtību sistēmā būtu ne mazāk nozīmīgs, kā jēdzieni’- ražotne, investīcija, zemes gabals, noliktava.

Latviju nedrīkst izmainīt sīknaudā vai palaist visos pasaules vējos! Par to ir jādodas cīņā. To esmu darījis izveidojot Zemessardzi vai panākot, ka Latvija militāri kvalificējas dalībai NATO. Man tas ir svarīgi. Pārāk daudz latvju cīnītāju ir izkaisīts pasaules karu laukos.
Es nevaru atbrīvoties no domām par latviešu leģionu un latviešu strēlniekiem. Nacionāla Latvijas valsts joprojām ir atbildīga par viņu likteņiem.
Arī un jo īpaši par tiem, kuri pašreiz dien Afganistānas kalnos.

Es labprāt runātu arī par tautsaimniecību, izglītību, dzīves kvalitāti.
Ekonomiskā lejupslīde ir pārtapusi ieilgušā uzticības trūkumā valstij.
Ārvalstu bankas un investori vairs Latvijā neiegulda un neaizdod.
Protams, bizness ir pārnacionāls process. Taču pašreiz tieši no valsts gaida risinājumus un prasa atbildību!

Man un Pilsoniskajai savienībai tur ir daudz kas sakāms.
Mantojumā esam saņēmuši saimnieciski ļoti grūtus nākamos gadus.
Līdz šim daudz privatizēts un investēts tā, lai „savējam” būtu vieglāk „pakampt”…
Šādu „alkatīgo” interešu ekonomiku mēs izslēgsim no Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārija.

Gudri un valstiski rīkojoties, vairs nedzīvosim uz nākamo paaudžu rēķina, iekrāsim nebaltai krīzes dienai. Plaisa turīgo un trūcīgo starpā saruks.
Valsts un uzņēmēju attieksme būs atbildīga, solidāra un taisnīga. Uzticību izdosies atgūt. Mūsu bilance būs plusos! Vienotības ekonomika tiešām būs ekonomiska. Vienotības partiju dažādo risinājumu klāsts ir kopējā bagātība, ļaus ekonomisko politiku izņemt no starptautisko aizdevēju rokām.
Tā būs nacionālas valsts atbildīga ekonomika!

Jā. Nacionāla valsts!
Nacionāla kultūra, opera, teātris, tautas māksla,
Nacionālais radio, TV, padome,
Nacionālā izlase un olimpiskā komanda.
Mēs priecājamies par mūsējo sasniegumiem un uzvarām. Tās vairo pašapziņu.
Esam lepni, kad izpaužas nacionālās izcilības – akadēmiķis Kalviņš, Ziedonis, Garanča, Šimkus, mūsu pašu Janīna Kursīte!
Mums ir „visu tautību latvieši (VTL)” – Kosteņecka, Antoņenko, Prokopčuka, Dobrovenskis vai mūsu pašu Aleksejs Loskutovs! Starp citu, vai viņš vēlas būt VTL, vai tomēr viņš gribētu būt tas, kas viņš ir. Vienkārši Latvijai uzticams, patriotisks krievs!?…

Mūsu identitāte ir Nacionāla valsts!, arī Rīgas tirgus, savulaik lielākais Eiropā! Tagad spēcīga nelegālā spirta un kontrabandas cigarešu citadele, noziedzības perēklis, kā tirgotāju, tā tirgus vadības līmenī. Arī tā izpaužas mūsu valsts, tās iedzīvotāji un pilsoņi.

Šādi pretstati, eksistenciāli jautājumi no mums gaida atbildes. Mēs nevarēsim no tām aiziet. Mums ir jādod atbildes visiem Latvijā dzimušajiem bērniem, arī tiem, kas dzimuši Īrijā vai pasaules lielceļu krustcelēs, īpaši tiem, kurus mēs ceram atgriežamies Latvijā ar pasaules sakariem un vērtīgu pieredzi.

Tā kā ir bijis līdz šim, tālāk vairs nevar! Valsts ir tikusi nozagta!
Nacionālā valsts ir nozagta, palaista pašplūsmē un kā bārenīti to aplaupa.
Kādam par šo bārenīti ir jāiestājas un jāpalīdz tai izaugt par Mildu, daiļu kā pirmskara pieclatniekā!

Gluži „Stikla kalnā” mums nāksies uzjāt.
Tāpēc mēs veidojam vienotību. Pat ja apzināmies, ka viens otram vēl neesam ļoti tīkami vai parocīgi.
Taču mums jau ir kopīga pieredze.
Tieši mēs aizsākām Lietussargu revolūciju. Toreiz tieši mēs, tagadējo trīs partiju biedri, Latvijas tauta iestājāmies par cieņu, par nacionālo, par pašapziņu, par patriotismu, par Latviju!

Es zemu paklanītos nacionālajam kapitālam, nebeidzamo kokteiļu pārtiju viesiem, ja viņi, tā teikt, atstātu „ savas grūtās dienas” un miljonu vērtos vekseļus ārzonu kontos, investētu tālredzīgi – Lietussargu revolūcijas ideālu turpināšanai!

Dāmas un kungi!
Padomju laikā savu „pelēko ikdienu” varējām norakstīt uz totalitārā režīma rēķina. Latvija bija iepriekšējo paaudžu stāts par laimīgo bērnību, zemi un valsti, kas mūs padarīja nostalģiskus, taču garā spēcīgus, starp rindiņām spējām rast mūsu tautas dižo cilvēku iekodētos vēstījumus!

Paradokss, bet atgūtā nacionālā valsts, neatkarība un brīvība, jaunās iespējas ir daudzus ļaudis padarījušus vājus, bez cildenuma. Ar šādu notikumu gaitu Vienotība nesamierināsies!

Zināšanu izcilība. Konkurētspēja. Made in Latvia! Patiess mecenātisms. Skaidra misijas apziņa! Tās ir vērtības, tām jābūt dzinulim katra uzņēmēja, zinātnieka, finansista un valstsvīra ikdienas darbā!

Nacionāla valsts, tās spēks mīt tikai mūsos pašos, mūsu tautā, tās pašapziņā, izcilībā un konkurētspējā, akadēmiskajā un tautas kultūrā, arī ielu sadzīves līmenī.

Šāda izpratne ir ilglaicīgas Nacionālas Latvijas valsts garants.
Tā ir mūsu pastāvēšanas, kultūras, valodas, sajūtu, ciešanu un cerību, kopības, latvietības un Latvijā dzīvojošo cilvēku pamats!

Tā ir svarīgākā lieta.
Bez šādas izpratnes mums nav nozīmes sevi identificēt ar šo vietu, būt atbildīgiem par Latviju.
Tā ir mūsu atbildība. Citi Latviju plosīs un veidos pēc sava prāta.

Dāmas un kungi!
Veidojot Vienotību, mēs esam uzņēmušies ļoti grūtu uzdevumu. Katra no mūsu partijām ir apņēmusies ziedot uz kopējā altāra daļu no savas brīvības! Taču šis ziedojums ir spēcinošs, dod izredzes Latvijas nākotnei! Nacionālas valsts nākotne ir mūsu rokās, mūsu sirdīs un darbos! Tātad tā ir mana un tava atbildība. Tas ir mūsu kopējs solījums šodien šeit, Vienotības kongresā!

Vienotībā mēs, Latvija, esam neuzvarami!

 

Dalies ar ziņu