Skip to main content

IKP pieaugums otrajā ceturksnī kļuvis nedaudz lēnāks

Šodien publicētais iekšzemes kopprodukta (IKP) otrā ceturkšņa ātrais novērtējums parāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP palielinājies par 3,8%. Tādējādi pirmajā pusgadā IKP palielinājies par 3,7%. Svarīgi gan uzsvērt, ka salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem turpinājis augt, šoreiz palielinoties par 0,5%.

„Lai gan otrā ceturkšņa izaugsme bijusi nedaudz lēnāka kā iepriekšējos ceturkšņos, jāteic, tas galvenokārt saistāms ar ražošanas apturēšanu AS „Liepājas metalurgs”, kas iepriekš bija prognozēts un kam turpmākajos ceturkšņos būs mazāka ietekme uz IKP izaugsmi. Tādējādi, līdz ar pakāpenisku situācijas uzlabošanos citviet Eiropas Savienībā, gaidāms, ka gada otrajā pusē Latvijā ekonomikas izaugsmes tempi varētu atkal palielināties. Prognozējam, ka šogad kopumā IKP augs par 4,2%,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Ja neskaita apstrādes rūpniecību, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni vērojams minimāls izlaides samazinājums 0,6% apmērā, situācija ekonomikā kopumā vērtējama salīdzinoši pozitīvi. Situācija darba tirgū turpina pakāpeniski uzlaboties, reģistrētajam bezdarba līmenim pirmo reizi kopš 2009. gada noslīdot zem 10%, kā rezultātā izlaide pakalpojumu nozarēs un tirdzniecībā palielinājusies par attiecīgi 7% un 3%. Pozitīva attīstība turpinājusies arī būvniecībā, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni izlaide palielinājusies par 5%.

Jāatzīmē, ka detalizētāka informācija par citu nozaru attīstību būs pieejama tikai pēc mēneša, kad tiks publicēta izvērsta informācija par IKP attīstību otrajā ceturksnī. Tomēr pat šobrīd pieejamā ierobežotā informācija par otro ceturksni ļauj secināt, ka ekonomikas attīstību turpina balstīt uz iekšējo patēriņu vērstās nozares, kas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijai ir izdevies saglabāt labus izaugsmes tempus, pat neskatoties uz problēmām eirozonā. Tajā pašā laikā svarīgi uzsvērt, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas tomēr ir cieši saistītas ar notikumiem ārējā vidē, jo ilgstoši tikai iekšējais pieprasījums nespēs nodrošināt Latvijas ekonomikas attīstību.

Šādā kontekstā pozitīvi vērtējami pēdējo mēnešu uzlabojumi ES ekonomikas sentimenta indikatoros. Eiropas Komisijas publicētais ekonomikas sentimenta indekss kopš aprīļa palielinājies jau trīs mēnešus pēc kārtas un jūlijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011. gada augusta. Tas ir pozitīvs signāls, viešot cerības, ka ekonomikas atkopšanās Eiropā varētu sākties jau šā gada otrajā pusē, kas ļautu Latvijai saglabāt stabilus ekonomikas attīstības tempus arī turpmāk.

Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]

Dalies ar ziņu