Ineses Lībiņas-Egneres uzruna ikgadējās Ārpolitikas debatēs Saeimā

Godātais ārlietu ministra kungs, deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Ārpolitikas debates ir jau iesakņojusies tradīcija un ir viens no labākajiem piemēriem Ārlietu ministrijas un Saeimas savstarpējai sadarbībai, kas balstīta uz kvalitatīvu diskusiju.

Iepazīstoties ar ārlietu ministra ziņojumu, var droši apgalvot, ka ārlietu dienests, tuvojoties Latvijas de iure simtgadei 2021. gadā, arvien vairāk ļauj mums, deputātiem, būt lepniem par mūsu ārlietu dienesta paveikto savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvībā.

Šodien savā uzrunā vairāk vēlos runāt par parlamentārās diplomātijas un jo īpaši Saeimas deputātu darba parlamentārajās asamblejās nozīmi.

Politiskais darbs un arī parlamentārā diplomātija pagājušajā gadā kļuva intensīvāka, arvien nostiprinot efektīvu rīcības sazobi ar ārlietu dienestu, kas parlamentāriešiem palīdzējis paust Latvijai svarīgas nostājas un droši aizstāvēt mūsu sabiedroto intereses Eiropas Padomē.

Satversmes Sapulces prezidents, Latvijas Valsts pirmais prezidents un arīdzan tobrīd starptautisko tiesību profesors Latvijas Universitātē Jānis Čakste saviem studentiem lekcijā deva viedus vārdus, kas, manuprāt, ir ielikti šūpulī visam mūsu ārlietu dienestam:

“Spēja būt liekulīgiem ir lielo valstu privilēģija, mazajām valstīm jābūt godīgām.”

Šis vadmotīvs uzliek mums par pienākumu vienmēr turēt taisnu mugurkaulu, iestāties par vērtībām, nelocīties kādu interešu priekšā un vienmēr būt godīgiem.

Man kā Latvijas EPPA delegācijas vadītājai kopā ar kolēģiem – delegācijas vadītājas vietnieku Artusu Kaimiņu, delegācijas locekļiem Mariju Golubevu, Lindu Ozolu, Borisu Cileviču un Danu Reiznieci-Ozolu – aizvadītais gads bija īpaši nozīmīgs profesionālajā jomā, liekot sadzirdēt Latvijas vārdu Eiropas Padomē un tās parlamentārajā asamblejā, aizstāvot organizācijas iedragātās pamatvērtības laikā, kad Eiropas Padome svinēja savu 70. gadadienu.

Jāatgādina, ka Eiropas Padome ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Tās sākotnējais mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas, likuma varas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību.

Tiesiskuma un cilvēktiesību nodrošināšana ir bijuši Baltijas valstu neatkarības centienu stūrakmeņi. Kļūšana par Eiropas Padomes dalībvalsti, kas ietvēra arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai ratificēšanu, bija viens no neatkarību atguvušās Latvijas valsts svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem. Vēlmi atgriezties Eiropas demokrātisko valstu saimē jau apliecināja 1990. gada 4. maijā īsu mirkli pēc neatkarības pasludināšanas pieņemtā deklarācija, kurā Latvijas Republikas Augstākā padome apņēmās savā likumdošanas darbā vadīties pēc Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jomā.

Gandrīz tieši pirms 25 gadiem 1995. gada 10. februārī Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Padomes dalībvalsti. Mūsu valsts, sekojot institūcijas mērķiem, spēja integrēties Eiropā, nodrošinot pilnvērtīgu, funkcionējošu demokrātiju, tiesiskumu un konkurētspējīgu tirgus ekonomiku.

Taču šobrīd pati Eiropas Padome piedzīvo dziļu tās pamatvērtību krīzi. Ir zudušas tās vērtības, kas pirms 25 gadiem kalpoja par mērauklu Latvijas pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā. Latvijas ceļš uz integrāciju Eiropā nav bijis viegls. Šo gadu laikā mums bija jāpierāda piederība Eiropai, atbilstība šīm vērtībām, mums bija jāiemācās ne tikai piedalīties, bet arī uzņemties atbildību un solidarizēties. Tieša tādēļ tas ir Latvijas pienākums šodien būt līdzatbildīgai šīs vērtības nepazaudēt, nosargāt un uzturēt.

Eiropas Padomes vērtību pamatos pirmās plaisas parādījās līdz ar novēloto reakciju uz Gruzijas teritoriju okupāciju, tad EPPA pārņēma tā dēvētā “kaviāra diplomātija” un tās skandāls, un, visbeidzot, 2019. gada 26. jūnija EPPA lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā. Lemjot pēc būtības, EPPA nolēma atļaut KF delegācijai bez ierobežojumiem atsākt darbu EPPĀ. Turklāt, neskatoties uz balsstiesību atjaunošanu, Krievija joprojām turpina neievērot tai saistošās EPPA rezolūcijas un, vēl jo vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu, situācija saistībā ar cilvēktiesībām un tiesiskumu Krievijā ir vēl vairāk pasliktinājusies.

Šiem noteikumiem bija arī negatīvi blakus efekti, kas radīja nebijušus precedentus Eiropas Padomes vēsturē, proti, Gruzijas prezidentūras atklāšanas pasākums noritēja nevis kā tradicionāli prezidējošās valsts galvaspilsētā, bet gan izņēmuma kārtā Strasbūrā, lai neprovocētu okupētas valsts iedzīvotāju protestus, tiem uzņemot savās institūcijās “vilku aitas ādā”.

Ar šādu pagājušā gada 26. jūnija EPPA lēmumu tika sasniegta kritiskā masa, un, reaģējot uz EPPA rezolūciju, Latvija kopā ar septiņu EPPA delegāciju pārstāvjiem nolasīja kopēju paziņojumu, paužot vilšanos par šādu iznākumu, un pārtrauca darbu atlikušajā vasaras sesijā.

Taču mums ir jāapzinās, ka EPPA darbojas uz parlamentāriem demokrātijas principiem, pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, apspriež tos nacionālajās delegācijās, komiteju sēdēs, politiskajās grupās jeb frakcijās. Ietekmēt katra lēmuma pieņemšanu ir procedurāli un arī no citiem aspektiem filigrāns un ļoti apjomīgs darbs, tāpēc mēs nevaram palikt vieni, mums ir jāstrādā kopā ar sabiedrotajiem.

Tāpēc jau 6. septembrī Latvijas delegācija Saeimā sanāca kopā ar līdzīgi domājošo valstu delegāciju – Dānijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Gruzijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Ukrainas deputātiem. Šīs sanāksmes rezultātā tika izveidota Baltic+ grupa, lai koordinēti arvien pamanāmāk kopīgi atgādinātu Eiropas Padomei un EPPA par organizācijas pamatprincipiem, aizstāvētu Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kā arī regulāri nosodītu Krievijas militāro okupāciju Austrumukrainā, daļā Gruzijas un Moldovas. Savukārt EPPA rudens sesijas laikā Latvijas delegācija, solidarizējoties ar Ukrainu, nepiedalījās šīs sesijas plenārsēdēs un 70. gadadienas oficiālajās svinībās, tajā pašā laikā mēs turpinājām ikdienas darbu, piedaloties EPPA komiteju un apakškomiteju darbā, jo tikai klātesot un rīkojoties varam būt pamanāmi un sadzirdēti.

Arī pēc rudens sesijas notika vairākas Baltija+ grupas tikšanās, lai koordinētu rīcību EPPA 2020. gada janvāra sesijā, meklējot jaunus sabiedrotos.

Jau nākamajā nedēļā Latvijas EPPA delegācija dosies uz janvāra sesiju. Mēs darīsim visu, lai kopā ar sabiedrotajiem apstrīdētu KF delegācijas mandātus, lai mēs tiktu sadzirdēti un lai jautājums, vai Eiropas Padome ievēro pati savos dibināšanas līgumos ietvertos principus un vērtības, netiktu “paslaucīts zem paklāja”.

Šogad Latvija svinēs savas pievienošanās šai organizācijai 25. gadadienu. Pēc trim gadiem Latvija būs prezidējošā valsts šajā organizācijā, un esam izvirzījuši mērķi izmantot visus iespējamos instrumentus, lai turpmākajos gados Eiropas Padome atgrieztos pie savām vērtībām un saknēm, ka Eiropas Padome ir organizācija, kas aizsargā cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju, likuma varu un tiesiskumu, un tās misijai ir jābūt panākt lielāku vienotību dalībvalstu vidū, nevis tolerēt situāciju, kad viena Eiropas Padomes dalībvalsts veic agresiju pret citu Eiropas Padomes dalībvalsti. Šāda situācija starptautiskas cilvēktiesību organizācijas dzīvē nav pieņemama, un mēs to nevaram neredzēt un par to nerunāt.

Bez šaubu ēnas varu apgalvot, ka Latvijas delegācijas darbs EPPA, delegācijas sadarbība ar Saeimas ārlietu komisiju, ir spilgts piemērs tam, ka arī skaitliski neliela delegācija spēj ap sevi apvienot līdzīgi domājošus deputātus no citām EP dalībvalstīm un sniegt parlamentārās diplomātijas paraugstundu, atmetot malā iekšpolitiskās nesaskaņas un vienojoties kopīgam mērķim.

Mēs, iespējams, nākotnē diskutēsim par Baltic+ grupas nosaukumu, pārdēvējot to par “Konvencijas sargiem” par godu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, lai ģeogrāfiski neierobežotu citu valstu delegācijas piedalīties. “Konvencijas sargu” galvenie mērķi būs veicināt un aizsargāt Eiropas Padomes vērtības, principus un integritāti, kā arī atjaunot uzticību Eiropas Padomei un tās institūcijām.

Nākamajā nedēļā mēs uz EPPA aizvedīsim arī ceļojošo izstādi par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai. Mēs vēlamies parādīt Eiropas Padomei to spēku, ar kādu trīs Baltijas valstis, sadodoties rokās, spēja starptautiskajai sabiedrībai atgādināt par vēsturisko netaisnību. Šobrīd Baltic+ grupa ir sadevusies rokās, lai aizsargātu vērtības, lai aizsargātu Ukrainu, Gruziju, Moldovu un citus.

Dārgie klātesošie,

No sirds vēlos pateikties mūsu ārlietu dienestam, jo īpaši vēstniekam Strasbūrā Ivaram Punduram, viņa komandai un atbalstošajiem diplomātiem šeit Ārlietu ministrijā.

Novēlu mūsu diplomātiskajam un konsulārajam dienestam tikpat varonīgi aizstāvēt Latvijas valsts un tās pilsoņu intereses, rūpējoties par mūsu brīvību, visas valsts augšanu un sagaidot de iure simtgadi drošībā un pārticībā!

Ministra kungs, no sirds sveicu Jūs, kā arī visus ārlietu dienesta darbiniekus ar tuvojošos diplomātu dienu.

Paldies par uzmanību!