Kultūras ministres atbilde atklātās vēstules autoriem par Valsts svētku koncertu repertuāru
Paldies atklātās vēstules „Latvijas valsts svētku koncertā – spāņu dejas” autoriem par labi argumentēto viedokli. Tas mūs visus mudina domāt, kā svinēt Latvijas valsts dzimšanas svētkus. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra svētku programmā „LNSO un K. M. Šišons. Svētku koncerts” mūziķi augstā mākslinieciskajā līmenī 16. novembrī atskaņoja spāņu, franču un itāļu komponistu darbus, taču koncerta programmā nebija neviena latviešu komponista darba. Programmu atkārtojumos Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsi” atskaņoja piedevu vidū, bet 18. novembrī tas bija iekļauts pamatprogrammā kopīgi ar Ērika Ešenvalda kompozīciju „Fanfaras”. Atklātās vēstules autori rosina ne tikai domāt, kādam būtu jābūt svētku koncertam, bet arī par to, ka mūsu pašu pienākums ir kopt savu nacionālo identitāti, rūpēties par stipru nacionālo valsti. Tas, galu galā, ir viens no iemesliem, kāpēc vispār svinam valsts svētkus. Neviens cits mūsu nacionālo identitāti nekops, tas jādara mums pašiem.
Valsts svētki ir laiks, kad jāskan latviešu mūzikai, latviešu jaundarbiem. Tāpēc nākamajā gadā Kultūras ministrijas finansējuma deleģēšanas līgumos ar valsts dotētiem orķestriem un koriem iekļausim uzdevumu sagatavot šādas programmas. Tad nākamgad mums būs septiņas ļoti kvalitatīvas latviešu mūzikas koncertprogrammas. Labākā skanēs galvenajā svētku koncertā, par pārējām klausītāji varēs priecāties citos novembra koncertos.
Vienlaicīgi aicinu visus latviešu mūzikas patriotus nenokavēt 29. janvārī Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu, kurš nu jau kļuvis par tradīciju. Koncertā muzicēs visi valsts finansētie orķestri un programmā skanēs latviešu komponistu mūzika. Uz tikšanos Lielajā Ģildē!
LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte