Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš par valdības paveiktajiem darbiem, gaidāmo smago ziemu un Latvijas augošo lomu starptautiskajā politikā.

Pārbaudījumu laiks

Jūsu vadītā valdība ir uzstādījusi rekordu, nostrādājot visu šīs Saeimas pilnvaru laiku, tātad gandrīz četrus gadus. Vai, stājoties amatā, varējāt iedomāties, ka izdosies nostrādāt tik ilgi?

Neviens jau toreiz nevarēja paredzēt, kā attīstīsies notikumi Latvijā un pasaulē. Jāatceras, ka mēs valdību veidojām ļoti sarežģītos apstākļos, kad visi iepriekšējie mēģinājumi nebija izdevušies. Jau no paša sākuma nasta bija smaga, taču, pateicoties kompetentai un profesionālai komandai, mums patiešām ir izdevies nostrādāt visus šos četrus gadus.

Nav jau tā, ka es strādāju viens pats. JAUNO VIENOTĪBU valdībā pārstāv arī divi spēcīgi ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un finanšu ministrs Jānis Reirs. Vēl mums ir ļoti pieredzējis un kompetents politiķis Ainars Latkovskis Saeimas frakcijas vadīta amatā un virkne citu cilvēku. Man ir tā privilēģija strādāt kopā ar ļoti motivētiem un spējīgiem cilvēkiem.

Uzdevumu jo vairāk sarežģīja tas, ka šie gadi nebija viegli – pa vidu bija gan pandēmija, gan Ukrainas karš. Šķiet, ka tik smagu pārbaudījumu nav bijis nevienai citai valdībai, atskaitot varbūt 90. gadu sākumu…

Ar krīžu pārvarēšanu šai valdībai nācās saskarties jau no pirmās dienas. Atcerēsimies, ka tolaik mēs bijām tikai soli no tā, lai finanšu sektora uzraudzības problēmu dēļ nonāktu starptautiskajā melnajā sarakstā, kas būtiski ietekmētu mūsu ekonomiku un ierobežotu pieeju finanšu resursiem pasaulē. Analītiķi vērtē – ja tas notiktu, Latvija piedzīvotu iekšzemes kopprodukta kritumu apmēram desmit procentu apmērā, kas būtu teju līdzvērtīgi 2008. gada krīzes apjomiem. Tas viss tikai tādēļ, ka mūsu banku sistēma nebija sabalansēti attīstīta un tādēļ starptautiskās struktūras nebija pārliecinātas par mūsu spējām kontrolēt nelegālās naudas plūsmas. Īsā laikā izdevās šo jautājumu sakārtot un atrast jaunus cilvēkus atbildīgajiem amatiem attiecīgajā jomā. Rezultātā Latvija saņēma augstāko kredītreitingu, kāds mums jebkad ir bijis.

Tas bija kopīgs darbs, kurā man izdevās motivēt un iesaistīt visu koalīciju un valsts institūcijas. Šis process bija ļoti vētrains – atceros, ka reiz pat sadusmojos un izgāju no sēžu zāles sanāksmes vidū ar vārdiem “Tieciet taču ar sevi galā!”, jo neviena no iesaistītajām struktūrām nevēlējās uzņemties atbildību. Beigu beigās visu sakārtojām, taču šī cīņa ir nebeidzama..

Šajā ziņā es ļoti cenšos visus motivēt un veidot sadarbību ar koalīcijas partijām. Te JAUNĀ VIENOTĪBA mums ir kalpojusi kā laba skola, jo tā sastāv no piecām dažādām partijām. Mēs esam iemācījušies cits citu uzklausīt un sadzirdēt labākās domas un idejas, lai pēc tam kopīgi tās īstenotu.

Smags kompromisu meklēšanas laiks bija pandēmijas mēneši, kad visa valsts varēja tiešraidē skatīties valdības sēdes un reizēm jūs redzēt visai piktu, kas laikam nemaz tik bieži negadās. Vai kādubrīd negribējās visu mest pie malas?

Tiešām bija daži brīži, kad daži valdības kolēģi pārbaudīja manu pacietības mēru un bija tuvu kritiskajam slieksnim. Taču tādos mirkļos es sev atgādinu, ka kalpoju sabiedrībai, jo Saeima man ir devusi šādu mandātu. Un nekur nav teikts, ka šis darbs būs viegls.

Diemžēl pārbaudījumi vēl ne tuvu nav garām, jo šī ziema solās būt diezgan smaga – kāpj gan gāzes, gan elektrības cenas. Siltuma
un gaismas mums visiem pietiks?

Ja runājam par gāzi, tad mums ir zināms apjoms, kas uz Latvijas gāzes vārda tiek glabāts Inčukalnā. Valdība ir pieņēmusi juridiski korektu lēmumu, kas nosaka, ka mājsaimniecībām rezervēto gāzes daudzumu nekādām citām vajadzībām izmantot nedrīkst. Tātad gāzes pietiks, taču problēma ir citur – cenu līmenī. Valdībā mēs esam pieņēmuši lēmumu kompensēt pusi no cenu pieauguma, kā arī paredzēts mērķēts atbalsts mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, tā atbalstot mājsaimniecības. Ir arī atbalsta programma uzņēmumiem. Kopumā tas mums varētu izmaksāt 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta jeb virs 600 miljoniem eiro. Vajadzības gadījumā, ja kādu ārēju apstākļu dēļ situācija mainīsies, mēs darīsim visu, lai tai pielāgotos un atrastu risinājumus mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Jā, šī būs grūta ziema, taču pēc tās Krievijai vairs nebūs iespēju šantažēt ar gāzes piegādēm ne Latviju, ne Baltiju, ne visu Eiropu, jo būs izveidotas jaunas piegāžu ķēdes un radītas jaunas energoresursu ražošanas jaudas. Un tad, esmu pārliecināts, gāzes cenas kritīsies. Patlaban gāzes cena kāpusi pa daļai arī spekulācijas un tirgus neziņas dēļ.

Mājsaimniecībām tātad gāzes pietiks. Bet vai pietiks arī ražojošiem uzņēmumiem?

Pie šī jautājuma valdība patlaban strādā. Aprēķini liecina, ka Inčukalna krātuvē, kā arī saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli gāzes pietiek visai ziemai. Grūtības rada tas, ka ir tirgotāji, kuri nevēlas slēgt līgumus uz ilgāku laiku par vienu mēnesi, acīmredzot cerot uz vēl lielāku cenu kāpumu. Tas savukārt rada neziņu un nenoteiktību. Mūsu uzdevums ir to mazināt. Mēs jau esam iepirkuši valsts stratēģiskās rezerves 1,8 teravatstundu apjomā – divas kuģu kravas Klaipēdas terminālī. Šīs rezerves domātas gadījumam, ja Krievija izlemtu destabilizēt elektroenerģijas piegādes. Tad šo gāzi izmantosim TEC, lai saražotu elektrību. Taču aprēķini, cik lielas šīs rezerves nepieciešamas, katru mēnesi mainās. Ja aprēķini rādīs, ka varam atļauties daļu šīs gāzes laist tirgū, lai samazinātu cenas, noteikti to darīsim. Un, ja mēs laidīsim tirgū kaut daļu šo rezervju, domāju, ka arī citi tirgotāji būs spiesti samazināt cenas.

Cenas kāpj arī šķeldai, par ko satraukumu paudušas pašvaldības. Mums Latvijā par šķeldas trūkumu noteikti nevajadzētu uztraukties, bet Konkurences padome patlaban skatās, vai šajā jomā nav nelikumīgas vienošanās, nav izveidojušies kādi karteļi. Ja mums, palaižot tirgū gāzes rezerves, izdosies samazināt gāzes cenu, tad diezgan droši var prognozēt, ka mazināsies arī šķeldas cena. Patlaban esam neziņas viļņa augstākajā punktā, taču tas mainīsies. Rudenī sāks darboties Somijas un Igaunijas terminālis, kur atlicis tikai pabeigt dažus kilometrus garu savienojumu. Arī šis faktors ietekmēs gāzes cenas – ja šobrīd piegāžu kapacitāte mūsu reģionam ir mazliet par mazu, tad pēc šī termināļa iedarbināšanas tā būs ar rezervi.

Esam pārmaiņu avangardā

Visas šīs problēmas ir sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā. Kad tas sākās, jūs un pārējie Latvijas politiķi varējāt tā sauktās vecās Eiropas politiķiem teikt – mēs taču jau sen brīdinājām, ka Krievija ir agresors!

Jau sen zinājām, ka mums ir taisnība, un tā īpaši to citiem bāzt degunā starptautiskajā politikā nav vajadzības. Tīri privāti vairāki ārvalstu kolēģi ir teikuši – jā, Krišjāni, jums bija taisnība. Es neesmu priecīgs, ka man bija taisnība, taču beidzot Eiropa ir sapratusi, kas īstenībā ir Krievija.

Pēc 24. februāra mani un citus Baltijas valstu pārstāvjus sāka uzklausīt ar pavisam citu uzmanību. Tagad mēs esam pārmaiņu avangardā, prasot Krievijai daudz stingrākas sankcijas jau tad, kad, piemēram, Vācija tikai domāja, ko iesākt. Mēs bijām pirmā valsts, kas pēc iebrukuma Ukrainā pārstāja krieviem izsniegt tūrisma vīzas, saglabājot tikai humānās vīzas īpašos gadījumos. Un tagad kopā ar Igauniju cenšamies panākt šādu soli visas Eiropas mērogā. Protams, gribam, lai šādi lēmumi tiktu pieņemti ātrāk, taču apzināmies arī to, ka mēs esam tie, kuri šo procesu virza uz priekšu. Tieši tāpat kā es cenšos vienot Latvijas politiķus, ļoti iestājos arī par Eiropas vienotību, un šajā ziņā nekas nemainīsies.

Mums Latvijā viss ir skaidrs – vēlamies, lai Ukraina uzvar un Krievija zaudē. Mūsu uzdevums ir panākt, lai arī pārējā Eiropa domātu tāpat.

Latvija patlaban ir tieši iesaistīta visos šajos procesos, turklāt ne jau kā vērotājs no trešā balkona ceturtās rindas, bet gan kā aktīvs dzinējspēks. Mūsu Edgars Rinkēvičs šobrīd ir viens no Eiropas top diplomātiem, kurā patiešām ieklausās. Esmu patiešām lepns, kad sastopu mūsu vēstniekus ārvalstīs. Ja salīdzina ar citām valstīm, bieži vien to diplomātiem vēl ir kur tiekties, lai sasniegtu mūsējo līmeni. Mūsu dienesta kvalitāti Ārlietu ministrija ir veidojusi apzināti un gadiem ilgi. Starptautiskā līmenī Latvija ir nozīmīgāks spēlētājs, nekā varētu padomāt, ņemot vērā mūsu salīdzinoši nelielo iedzīvotājus skaitu.

Foto: ES foto dienests

Vai pēc Ukrainas kara sākuma Latvija ir lielākā drošībā nekā pirms?

Šogad jūnijā apritēja pieci gadi, kopš Latvijā atrodas Kanādas vadītais NATO spēku kontingents. Kanādieši ir ļoti uzticami partneri, taču bez viņiem te vēl ir arī amerikāņu, spāņu, dāņu un citu valstu karavīri. Viņu klātbūtne ļauj Latvijas karavīriem diendienā trenēties kopā ar pasaules labāko armiju pārstāvjiem, apmainīties ar pieredzi un nostiprināt vairāku valstu armiju
sadarbības spējas.

Esam pieņēmuši lēmumu palielināt aizsardzības budžetu, patlaban strādājam pie tā, lai varētu iegādāties spēcīgu artilērijas un krasta apsardzības bruņojumu, ieskaitot slavenās HIMARS sistēmas. Gaidām, kad Latvijā ieradīsies mūsu iegādātie ASV ražotie Black Hawk helikopteri, ar kuriem lidot patlaban Mičiganā jau mācās latviešu piloti.

Jādomā par bruņoto spēku skaitliskā sastāva palielināšanu, plašāk tajā iesaistot sabiedrību. Svarīgi būtu sākt īstenot valsts aizsardzības dienesta programmu, kas jauniešiem pēc skolas pabeigšanas ļautu izvēlēties – uz laiku pievērsties dienestam militārajā vai civilajā sfērā. Vajadzētu panākt, lai katram jaunietim būtu iespēja piedalīties savas valsts aizsardzībā, nevis tas notiktu tikai kaut kādā izlases kārtībā. Visu to izdarot pareizi, varam būtiski spēcināt bruņotos spēkus. Tas jādara pārdomāti, taču šajā virzienā mums nāksies iet, jo ir nepieciešams lielāks skaits militārajās zinībās apmācītu cilvēku.

Foto: Valsts kanceleja

Latvija ir viena no tām valstīm, kas viskonsekventāk kopš kara pirmās dienas atbalsta Ukrainu. Taču, no otras puses, arī mums pašiem pietiek Krievijas radītu problēmu, ar ko nākas cīnīties, sākot ar Kremļa televīzijas kanālu bloķēšanu un beidzot ar tā dēvētā atbrīvotāju pieminekļa demontāžu. Vai mums ir kāds plašāks plāns, kā virzīties uz saliedētas sabiedrības stiprināšanu Latvijā?

Jā, mums ir tāda ilgtermiņa programma, kas virzīta uz integrāciju un patriotisma veicināšanu. Ja atceramies, VIENOTĪBAS izglītības ministrs Kārlis Šadurskis jau pirms gandrīz 20 gadiem uzsāka izglītības sistēmas pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Pamazām šī sistēma ir pilnveidota, bet tagad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, mums paveras iespēja šo procesu pabeigt un reāli panākt to, ka visas mācības notiek tikai latviešu valodā. Jā, arī man būtu gribējies, lai pārmaiņas notiktu straujāk, taču te nepietiek ar to, ka par to iestājas viena vai divas partijas.

Ir nepieciešams Saeimas vairākuma atbalsts. Tagad tas beidzot ir panākts un mēs varam iet uz priekšu. Jāsaprot, ka sabiedrības integrācijas process ir ilgstošs. Tāda demogrāfiskā situācija, kāda ir Latvijā, būtu izaicinājums jebkurai valstij, taču mēs, neraugoties uz atsevišķām problēmām, ar to tiekam galā diezgan labi. Jābūt tikai pacietīgiem un neatlaidīgiem, tad visu sasniegsim!

Domāt par nākotni

Vai varat nosaukt trīs savas valdības labākos darbus, ar ko varat lepoties?

Ja runājam par lēmumiem, kuriem ir tālejošas sekas, tad pirmo es jau minēju – finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts, kura
rezultātā atguvām starptautisko reputāciju finanšu jomā un saņēmām augstu kredītreitingu. Tas mums ļāva finansiāli daudz stabilāk pārvarēt Covid-19 pandēmijas laiku un tagad cīnīties ar enerģētikas krīzi. Protams, toreiz mēs visas šīs gaidāmās grūtības nevarējām paredzēt, taču bez finanšu sektora kapitālā remonta mums ar tām būtu daudz grūtāk tikt galā.

Kā otru minētu administratīvi teritoriālo reformu. Ne visi vēl līdz galam ir sapratuši un sajutuši šīs reformas priekšrocības, taču tā mums palīdz racionalizēt izglītības un veselības aizsardzības sistēmas, padarot tās ekonomiskākas un efektīvākas. Viena no partijām, kas ilgus gadus bija koalīcijā, proti, ZZS, visu laiku bremzēja šo reformu, taču, kad izveidojām valdību bez ZZS, beidzot varējām paveikt to, ko vajadzēja izdarīt jau pirms desmit gadiem.

Vēl viens būtisks veikums ir Inčukalna krātuves un tās operatora Conexus pārņemšana valsts kontrolē, proti, šobrīd Conexus vairākuma akcijas pieder Latvijai. Daudzi enerģētikas eksperti toreiz apšaubīja, vai valdībai vajadzētu jaukties šajā sfērā, taču tagad redzam, ka, pateicoties šim lēmumam, mēs zinām, cik gāzes patiesi ir krātuvē, un, kas vēl svarīgāk, mums ir mehānisms, kas ļauj kontrolēt, lai šī gāze paliktu mūsu mājsaimniecībām un neaizplūstu kaut kur citur.

Iedomājieties, ka gāzes krātuvi kontrolētu Gazprom! Vai tiešām ir pamats cerēt, ka viņi mūs informētu par gāzes krājumiem? Ja pieskaitām neseno lēmumu, kas ļauj Latvenergo kopā ar Latvijas Valsts mežiem nopietni ieiet vēja enerģijas tirgū, tad mēs esam nodrošinājuši, ka stratēģiskie infrastruktūras objekti ir valsts pārziņā. Turklāt tagad ir konkrēts plāns, kas ļaus nodrošināt valsts enerģētisko drošību, iztiekot bez Krievijas gāzes. Šie lēmumi stiprinās mūsu valsti un tās tautsaimniecību nākotnē.

Un kādi būtu darāmie darbi, ja jums būtu vēl četri gadi premjera amatā?

Mainoties valdības personālijām, darbi nekur nepazūd. Tuvākajā laikā noteikti nopietni jāpievēršas izglītības sistēmas sakārtošanai.
Bažas rada statistika, ka gandrīz puse no jauniešiem, kuri uzsāk mācības kādā skolā, to nepabeidz. Tas ir graujoši! Daudzi vidusskolas absolventi tā arī nesāk mācības augstskolā. Ja vidusskolas absolvents nevēlas iet mācīties augstskolā, vajadzētu atrast veidu, kā viņam
palīdzēt iegūt kādu profesiju, – teiksim, tu vari nemācīties par zobārstu, taču apgūt zobu tehniķa arodu, kas arī ir ļoti nepieciešams un labi apmaksāts. Un tieši tāpat vajadzētu palīdzēt arodskolas absolventiem iet akadēmiskās izglītības ceļu, ja viņi to vēlas. Šajā jomā ir daudz darāmā. Ja nebūs labi sagatavota darbaspēka, mēs varam investorus uzrunāt ilgi un neatlaidīgi, taču viņi te nenāks.

Runājot par augstākās izglītības attīstību – ja tā tēlaini var teikt, ir jāpieaudzē miesa tam skeletam, ko sauc par augstākās izglītības pārvaldes reformu, veicinot mūsu augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju Eiropas mērogā. Pirms četriem gadiem izvirzījām mērķi, lai viena no Latvijas augstskolām būtu Top 500 sarakstā. Rīgas Stradiņa universitāte ir tuvu tam, būdama starp pirmajām 600 augstskolām.

Pirms tam mums nebija nevienas augstskolas pat pirmajā tūkstotī. Esam definējuši četras zinātnes augstskolas, un trīs no tām – Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte – tagad reitingos kotējas samērā labi. Vēl tikai jāpanāk, lai tām pievienotos Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Aptaujas rāda, ka droši vien arī nākamā Saeima būs diezgan sadrumstalota, kas apgrūtinās tās darbu. Ko iesākt, lai tiktu galā ar šo problēmu, kas mūs vajā jau sen?

Manuprāt, vienīgā derīgā recepte ir tā, ko izmantoja JAUNĀ VIENOTĪBA. Esam partiju apvienība, kurā pulcējušies cilvēki ar dažādu politisko pārliecību, lai kopā strādātu. Mēs mēģinājām runāt par spēku apvienošanu arī ar citiem politiskajiem spēkiem, taču daudzos valda tāda kā greizsirdība un nav sapratnes, ka viņiem pašiem apvienošanās nāktu par labu. Domāju, ka arī nākamajā politiskajā ciklā jāmēģina strādāt šajā virzienā.

Pandēmijas laiks atnesa daudz pārsteigumu, taču viens no spilgtākajiem bija apzīmējuma Kariņa–Levita parādīšanās, ko ļoti tīk izmantot vienam otram jūsu oponentam. Kādas sajūtas jums rodas, dzirdot šo vārdu salikumu?

Ik reizi, kad to dzirdu, man jāsmaida. Ja cilvēks zina, ko nozīmē vārds režīms, tad viņš labi saprot, ka lai nu kas, bet režīms gan šī valdība noteikti nav. Taču savā ziņā es to uztveru kā komplimentu, jo tas liecina, ka oponenti apzinās – mēs kā partija un valdības koalīcija esam vērā ņemams spēks. Domāju, ka visi jau mani pietiekami labi zina, tādēļ varu vien teikt, ka esmu gatavs arī turpmāk meklēt ceļus, kā vienoties par sadarbību un iet tālāk uz priekšu