Nozīmīgākie 11.Saeimas darbi un pieņemtie likumi
Šodien, 4.novembrī līdz ar 12.Saeimas deputātu zvēresta nodošanu beidzas 11.Saeimas pilnvaras un noslēdzas arī 11.Saeimas frakcijas VIENOTĪBA darbs. Atskatoties uz 11.Saeimā paveikto, ir apkopoti būtiskākie paveiktie darbi. Apkopojums veidots 3 dažādos formātos: būtiskākais īsumā, izvērstā formā un nozaru griezumā.
12 NOZĪMĪGĀKIE 11.SAEIMAS DARBI
„Nulles deklarācija”
Lai ierobežoto pelēko ekonomiku, iedzīvotājiem noteikts pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli.
Atklāta amatpersonu ievēlēšana
Respektējot vēlētāju tiesības zināt katra deputāta balsojumu un motivāciju, Saeima atteikusies no amatpersonu ievēlēšanas aizklātā procedūrā
Plānot budžetu vidējā termiņā
11.Saeima ievieš valsts budžeta vidēja termiņa plānošanu, pieņemot ne tikai kārtējo budžetu, bet arīdzan budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem
Eiro ieviešana un virzība uz OECD
Parlaments nosaka eiro ieviešanas kārtību un groza vairāk nekā 100 saistītos likumus. Latvija sākusi strādāt pie „mājasdarbiem”, kas ir kā priekšnoteikumi dalībai OECD.
Elektroenerģijas un gāzes tirgus liberalizācija
Pieņemts lēmums elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām atvērt no 2015.gada 1.janvāra, bet gāzes tirgu atvērs ne agrāk kā 2017.gada aprīlī
Atzīst dubultpilsonību
Fundamentālas izmaiņas Pilsonības likumā pieļauj dubultpilsonību un maina pilsonības piešķiršanas kārtību nepilsoņu bērniem un ārvalstīs dzinušiem pilsoņu bērniem
Satversmes preambula
11.Saeima valsts pamatlikumu papildināja ar preambulu. Satversmes ievadā norādīti Latvijas valsts mērķi un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākie punkti, kā arī pamati, uz kuriem balstās Latvijas valsts un sabiedrība
Tieslietu sistēmas reformas
Īstenota pāreja uz „tīrajām” tiesu instancēm, vienkāršots un optimizēts tiesvedības process, lai atslogotu tiesas un saīsinātu lietu izskatīšanas laiku
Modernizēta kriminālsodu politikā
Būtiski pārskatīts Krimināllikums, lai sekmētu likumu ievērošanu un atturētu notiesātos no atkārtotiem pārkāpumiem. Mainīta sodu klasifikācija, samazinātās cietumsodu minimālās un maksimālās robežas
Aizsardzības budžetam – divi procenti no IKP
Finansējums valsts aizsardzībai katru gadu pieaugs, 2020.gadam sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas ļaus mērķtiecīgi paaugstināta valsts aizsardzības spējas un izpildīt Latvijas saistības NATO.
Lauksaimniecības zemi – ražošanai
Lai veicinātu lauksaimniecības produkcijas ražošanu un ierobežotu spekulācijas, Saeima noteica, ka priekšroka zemes iegādei laukos būs tiem cilvēkiem, kas nodarbojas tieši ar lauksaimniecību. Saskaņā ar jauno likumu standartsituācijā viena persona var iegādāties ne vairāk kā 2000 hektāru lauksaimniecības zemes.
„Čekas maisu” publiskošana
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. VDK materiālu izpēte uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru komisijai.
BŪTISKĀKIE 11.SAEIMAS PIEŅEMTIE LIKUMI
2011.gada rudens sesija
Pieņemts valsts budžets 2012.gadam
Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par valsts budžetu 2012.gadam” un grozījumus 29 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu.
Būtiskākais:
· Pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem nākamgad saņems 80 līdzšinējo 82 procentu vietā, bet valsts budžets – 20 procentus līdzšinējo 18 procentu vietā.
· Maternitātes un paternitātes pabalstu turpmāk piešķirs 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas līdzšinējo 100 procentu vietā.
· Bankām dubultota finanšu stabilitātes nodeva. Likme paaugstināta no 0,036 uz 0,072 procentiem.
· Lai izskaustu aplokšņu algas, pastiprināta darba devēja atbildība un noteikti bargāki sodi par nepilnīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieturēšanu.
· Paredzēts arī pastiprināt cigarešu un alkohola nelegālās aprites apkarošanu, nosakot, ka pierobežas iedzīvotāji, nemaksājot akcīzes nodokli, pašu patēriņam paredzētās cigaretes, alkoholu un citas akcīzes preces no trešajām valstīm varēs ievest ne biežāk kā reizi nedēļā.
· Ieviesti pasākumi, lai novērstu mikrouzņēmumu nodokļa režīma ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu nomaksā.
Jādeklarē mantiskais stāvoklis
Saeimā pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums uzliek pienākumu iedzīvotājiem deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas kropļo konkurenci un traucē korupcijas apkarošanai.
Pagarināta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja
Ar grozījumi likumā „Par valsts pensijām” par diviem gadiem pagarināta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja. Izmaiņas paredz līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Būvniecības nozarē ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība
Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” paredz arī būvniecības pakalpojumiem piemērot reverso pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību. PVN par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, aprēķinās un valsts budžetā turpmāk maksās pakalpojuma saņēmējs, nevis sniedzējs, kā tas bija līdz šim.
2012.gada ziemas sesija
Saeima atsakās no aizklātajiem balsojumiem
19.janvārī pieņemti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, nosaka tiesības 10 tūkstošiem pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu, kā arī pārskata Saeimas komisiju sarakstu.
Veidos uzņēmēju „balto sarakstu”
Uzņēmēji, kuri godprātīgi pilda savas saistības pret valsti, turpmāk varēs saņemt dažādas priekšrocības un atvieglojumus. To paredz Saeimas 22.martā pieņemtie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”.
Šie likuma grozījumi ir būtisks solis, lai Valsts ieņēmumu dienests būtu uz klientu orientēts pakalpojumu sniedzējs, nevis represīva valsts iestāde. Likuma grozījumi dos stimulu uzņēmējiem godprātīgi izpildīt savas saistības pret valsti. Komersanti, kas būs iekļauti „baltajā sarakstā”, varēs rēķināties ar mazākām administratīvajām procedūrām un atvieglotām pārbaudēm no Valsts ieņēmumu dienesta puses.
Līdztekus pasei – arī personas apliecība
Latvijā līdzās pasei ieviests jauns personu apliecinošs dokuments – personas apliecība. To paredz Saeimā 12.janvārī galīgajā lasījumā pieņemtais Personu apliecinošu dokumentu likums.
2012.gada pavasara sesijā
Samazina PVN likmi
Saeima 24.maijā galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) PVN no 2012. gada 1.jūlija par vienu procentu – no 22 uz 21.
Ratificēts fiskālās disciplīnas līgums
Saeima ceturtdien, 31.maijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru Latvija ratificē tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu. Nodrošinot fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju Latvijas parlamentā, mūsu valsts spērusi būtisku soli, lai turpmāk būtu Eiropas Savienības kodolā, kas vēlas veicināt bloka ekonomisko izaugsmi un globālo konkurētspēju.
Pakāpeniski palielinās pensionēšanās vecumu
Saeima 14.jūnijā pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, paredzot pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm.
Pensionēšanās vecuma palielināšana no 62 līdz 65 gadiem tiks veikta ar trīs mēnešu soli, reformai noslēdzoties līdz 2024.gada beigām.
2012.gada rudens sesija
Pieņemts 2013.gada valsts budžets
Valsts budžets pirmo reizi kopš 2008.gada paredz finansējuma palielinājumu daudzām jomām – demogrāfijai, veselības aprūpes pakalpojumiem, investīcijām ceļiem, infrastruktūrai un ārpolitiskajām aktivitātēm. Papildu finansējums 2013.gada valsts budžetā piešķirts atalgojuma palielināšanai valsts iestādēs strādājošajiem, rindu mazināšanai pašvaldību bērnudārzos un kompensācijām vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta tajos, kā arī surdotulka un asistenta pakalpojuma un tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme līdzšinējo 25 procentu vietā būs 24 procenti, un pašvaldības varēs par 50 procentiem samazināt aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli daudzbērnu ģimenēm. No nākamā gada 1.jūlija neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu tiks palielināts no 70 uz 80 latiem. Iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamajā gadā plānots 3,7 procentu apmērā, savukārt budžeta deficīts prognozēts 1,4 procentu apmērā.
Pieņemts Vidēja termiņa budžeta ietvars 2013.-2015.gadam
Pirmo reizi parlamenta vēsturē pieņemts valsts budžeta ietvars nākamajiem trim gadiem, kurš, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem mērķiem, nodrošinās gadskārtējā valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanu. Budžeta ietvarā noteiktas 2013.gada budžeta prioritātes – demogrāfija, ekonomikas izaugsme un atalgojuma palielināšana valsts sektorā strādājošajiem.
Kriminālsodu reforma
Saeima ceturtdien, 13.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas.
Likumā mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija un samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas.
Jauna kārtība, kādā vēlētāji var ierosināt likumus
Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredz no 2015.gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Līdz 2015.gada 1.janvārim noteikts pārejas posms, saglabājot parakstu vākšanu divos posmos un likumprojekta iniciatoriem pirmajā posmā pašiem būs jāsavāc 30 000 parakstu, lai uzsāktu otro posmu, ko finansē valsts. Grozījumi arī paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru.
2013.gada ziemas sesija
Skaidri nosacījumi eiro ieviešanai
Saeimā 31.janvārī pieņemtais „Euro ieviešanas likums” nosaka Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ieviešanas kārtību Latvijā. Tas regulēs latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus.
„Mājasdarbi” dalībai OECD
Saeima ir strādājusi pie likumu pilnveidošanas, lai izpildītu vairākus „mājasdarbus” kā priekšnoteikumu dalībai OECD.
Piemēram, veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, pilnveidotas iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.
Savukārt grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pilnveido pretkorupcijas regulējumu, kas ir priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos. Grozījumi nosaka, ka komerciālās uzpirkšanas nolūkos dotie kukuļi ir uzskatāmi par izdevumiem, kas apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Likums fiskālās disciplīnas ievērošanai
Fiskālās disciplīnas likumā noteikti fiskālās politikas principi un nosacījumi, lai ekonomikas ciklā nodrošinātu sabalansētu budžetu un tādējādi sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, kā arī samazinātu ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Ar jauno likumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku.
Samazināts deputātu skaits mazajās pašvaldībās
Lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecību novada domē, tajās pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrējušies ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju, līdzšinējo 13 deputātu vietā būs jāievēl deviņi deputāti.
2013.gada pavasara sesija
Atzīst dubultpilsonību
Ar grozījumiem Pilsonības likumā Latvijā tiek atzīta dubultā pilsonība, precizēta pilsonības piešķiršanas kārtība valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī veiktas izmaiņas naturalizācijas kārtībā.
Saskaņā ar likuma grozījumiem Latvijas pilsonība piešķirama valstī dzimušiem nepilsoņu bērniem un ārvalstīs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem, Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem, valstsnācijas piederīgajiem ― latviešiem un līviem ―, kā arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.
Tiesu spriedumi būs jāpublisko internetā
No 2013.gada 1.septembra tiesām visi atklātajās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā, paredz grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Vienlaikus ar likuma izmaiņām tiek palielinātas tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildība, līdz 70 gadiem paaugstināts tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums.
Pieņemti likuma grozījumi reiderisma ierobežošanai
Lai ierobežotu reiderismu jeb komersantu prettiesisku pārņemšanu un stiprinātu kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību, Saeima noteikusi speciālu tiesvedības kārtību, lai kapitālsabiedrību iekšējos strīdus varētu izskatīt salīdzinoši īsos termiņos, kā arī pienākumu notariāli apliecināt personas parakstu, veicot izmaiņas uzņēmuma sastāvā.
Alkohola patēriņa mazināšana jauniešu un bērnu vidū
Alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam būs jāuzrāda personu apliecinošs dokumentu. Izmaiņas arī nosaka, ka alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos būs jātirgo atsevišķā nodaļā, kā arī ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalā būs arī aizliegta alkoholisko dzērienu degustācija.
Ierobežoti nesamērīgi līgumsodi
Lai ierobežotu nesamērīgus līgumsodus, ar Civillikuma grozījumiem precizēts līgumsoda jēdziens, paredzot trīs līgumsoda veidus, un noteikts, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Uzlabota valsts un pašvaldību iepirkumu caurredzamība un efektivitāte
Lai nodrošinātu efektīvāku un pārredzamāku iepirkumu procesu un veicinātu preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, pieņemti būtiski grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Turpmāk iepirkumu procedūra nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā, tāpat atvieglota izziņu izsniegšana, noteikts pienākums iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus, kā arī veikta virkne citu grozījumu.
2013.gada rudens sesija
Budžets 2014 – eiro
Rudens sesijā pieņemts valsts budžeta likums; 2014.gada budžets pirmo reizi sastādīts eiro valūtā. Tāpat Saeima pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trim gadiem un grozījumus 37 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu.
2014.gada valsts budžetā kā prioritāte noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tostarp lielāks atbalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tāpat paredzēts finansējums bērna kopšanas pabalsta palielināšanai un plānotas izmaiņas arī vecāku pabalsta piešķiršanā.
Būtiskākās izmaiņas:
minimālā alga – 320 eiro (Ls 225),
sociālo iemaksu likme darba ņēmējiem – 10,5 procenti
neapliekamais minimums – 75 eiro (Ls 52,71)
būtiski pieaug atvieglojums par apgādībā esošām personām – līdz 165 eiro (no Ls 80 uz 115,96)
IIN likme tiks saglabāta 24 procentu apmērā.
Eiro Latvijā
Gatavojoties eiro ieviešanai no 2014.gada 1.janvāra, Saeima rudens sesijā grozīja vairāk nekā 100 likumus. Visos likumos minētie lati tika aizstāti ar eiro un naudas summas latos konvertētas uz summām eiro.
Izmaiņas bērnu pabalstu apmērā un izmaksas nosacījumos
Likuma izmaiņas paredz no 2014.gada 1.janvāra bērna kopšanas pabalsta apmēru paaugstināt līdz 171 eiro jeb no 100 līdz 120 latiem. Tas turpmāk būs universāls pabalsts, ko līdz bērna pusotra gada vecumam varēs saņemt visu mazuļu vecāki neatkarīgi no nodarbinātības statusa. Arī minimālais vecāku pabalsts no 2014.gada pieaugs līdz 171 eiro.
Izmaiņas bijušo Valsts prezidentu sociālajās garantijās
Saeimā pieņemti grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kas paredz mainīt sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Bijušos prezidentus valsts vairs nenodrošinās ar dzīvokli, dodot iespēju bijušajam prezidentam pašam brīvi izvēlēties sev mājokli. Līdztekus palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, to nosakot 85 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma līdzšinējo 50 procentu vietā. Bijušajam prezidentam saglabāta iespēja lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tai noteikti cenas „griesti”.
Satversmes tiesas tiesnešus ievēlēs atklāti
Pieņemti grozījumi Satversmē, konstitūcijā nostiprinot atklātu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu. Satversmē vēl saglabājas norma par Valsts prezidenta ievēlēšanu aizklātā balsojumā.
Ierobežojumi „legālajām narkotikām”
Jaunas „legālās narkotikas” var izņemt no tirgus vēl pirms pierādīts to kaitīgums. Jaunām psihoaktīvām vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, likums ļauj piemērot pagaidu aizliegumu uz laiku līdz 12 mēnešiem, izņemot tās no tirdzniecības. Jaunais regulējums ir būtisks ierocis policijas rokās un nozīmīgs arī muitai, ļaujot potenciāli kaitīgās vielas lielos apmēros aizturēt jau uz valsts robežas un ierobežot to nonākšanu mazumtirdzniecībā.
Efektīvāks regulējums „točku” apkarošanai
Lai pastiprinātu tā saucamo „točku” apkarošanu un novērstu situācijas, ka mājas vai dzīvokļa īpašnieki savā īpašumā apzināti ļauj tirgot vai paši nelegāli tirgo alkoholu, Saeima noteikusi, ka šīs personas vispirms rakstiski brīdinās. Tādējādi namu īpašnieki vairs nevarēs aizbildināties, ka nezina, ka viņu mājā tirgo nelegālo dziru – tas būs fiksēts rakstiski un no soda izvairīties būs daudz grūtāk. Naudas sods par „točku” darbības pieļaušanu savā īpašumā fiziskām personām noteikts no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām – no 1400 līdz 7000 eiro.
2014.gada ziemas sesija
Kriminālatbildība par „legālo narkotiku” pagaidu aizlieguma neievērošanu
Noteikta kriminālatbildība par jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par šādu vielu realizāciju. Sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods un policijas kontrole uz laiku līdz trim gadiem.
Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis
No 2014.gada 1.jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem piemēros iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likmi. Šāds regulējums pieņemts, lai novērstu nelegālo nodarbinātību sezonas laukstrādnieku vidū. Maksājot samazināto ienākuma nodokli, sezonas strādnieki būs apdrošināti pensijai.
Gāzes tirgus atvēršana 2017.gada aprīlī
Gāzes tirgu plānots atvērt ne agrāk kā 2017.gada aprīlī, un tas notiks vairākos posmos, sākot no šī gada 4.aprīļa. Vispirms plānota uzņēmuma „Latvijas Gāze” grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Savukārt gāzes sistēmas operatoram noteikts pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Atlikta elektroenerģijas tirgus atvēršana
Mājsaimniecības elektroenerģiju brīvajā tirgū varēs pirkt no 2015.gada 1.janvāra, nevis no šī gada 1.aprīļa, kā tas bija plānots iepriekš. Šogad tiks saglabāti regulētie elektroenerģijas tarifi, un mājsaimniecības par elektrību varēs maksāt saskaņā ar līdzšinējiem nosacījumiem.
2014.gada pavasara sesija
Izmaiņas aizsardzības jomas regulējumā
Sastopoties ar jauniem drošības izaicinājumiem reģionā, Saeima pieņēmusi izmaiņas aizsardzības jomas regulējumā. Tās paredz, ka Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts prezidentam nekavējoties būs jāpieprasa NATO atbalsts. Tāpat prezidentam turpmāk būs jāpieņem lēmums par mūsu valsts nostāju, ja cita NATO dalībvalsts pieprasītu šīs starptautiskās organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu.
Mediācijas likums
22.maijā pieņemts Mediācijas likums, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Tas veicinās civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinās mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Mediācija definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.
„Čekas maisi” publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. To paredz 8.maijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi, un turpmāk VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru komisijai, kura jāizveido līdz 2015.gada 1.janvārim, atvēlot tās darbam attiecīgu finansējumu. Pēc izpētes darba veikšanas VDK dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski.
Satversme papildināta ar preambulu
Saeima 19.jūnijā pieņēma grozījumus Satversmē, konstitūciju papildinot ar ievaddaļu jeb preambulu. Satversmes ievadā norādīti Latvijas valsts mērķi un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākie punkti, kā arī galvenās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts un sabiedrība.
Finansējumu valsts aizsardzībai palielinās līdz 2% no IKP
Saeima 3.jūlijā kā steidzamu pieņēma jaunu Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020.gadam pakāpeniski palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā
Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ar kuriem tiek ieviestas būtiskas izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā. Viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz diviem tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas darbojas jau trīs gadus un to darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, drīkstēs iegādāties zemi platībā līdz pieciem hektāriem.
Ratificēti ES Asociācijas nolīgumi ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu
Ārkārtas sesijā pieņemti un apstiprināti Asociācijas nolīgumi starp Eiropas Savienību (ES), Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, Moldovu un Ukrainu, no otras puses.
NOZĪMĪGĀKIE 11.SAEIMAS DARBI NOZARU GRIEZUMĀ
Labklājība
– Pagarināta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja;
– Pilnveidota adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēma;
– Paplašināts palīdzības klāsts iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;
– Atsākta mazo pensiju indeksācija 2013. gadā un visu pensiju indeksācija šī gada 1. oktobrī;
– Paaugstināts atalgojums sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – pedagogiem, mediķiem, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, sociālās jomas aprūpes, tieslietu jomas, kā arī kultūras nozares speciālistiem;
– Samazināts darbaspēka nodokļu slogs, palielinot minimālo algu, samazinot sociālo iemaksu likmi darba ņēmējiem, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām;
– Realizēti demogrāfijas pasākumi, palielinot bērna kopšanas pabalstu un ieviešot izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanā;
– Atvieglots nodokļu slogs iedzīvotājiem piespiedu nomas gadījumā;
– Ieviesta Jauniešu garantija ar mērķi palīdzēt jauniešiem atgriezties izglītībā un sekmēt jauniešu nodarbinātību;
– Atjaunoti vasaras nodarbinātības pasākumi skolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem;
– Valsts atbalsta programma ģimenēm pirmā mājokļa iegādei.
Valsts pārvalde
– Pieņemts lēmums atteikties no aizklātajiem balsojumiem Saeimā;
– Samazināts deputātu skaits mazajās pašvaldībās;
– Ieviesta centralizēta iestāžu vadītāju atlase;
– Ieviesta elektroniskā oficiālā publikācija;
– Uzlabota valsts un pašvaldību iepirkumu caurredzamība un efektivitāte.
Valsts konkurētspējas veicināšana
– No 2014. gada 1. janvāra Latvijā ieviests eiro, veicinot Latvijas kredītreitingu paaugstināšanu;
– Ratificēts Fiskālās disciplīnas līgums un likums fiskālās disciplīnas ievērošanai, lai sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību;
– Pieņemts Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums, paredzot ekonomikas „labajos gados” valstij veidot uzkrājumus;
– Uzsāktas sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā;
– PVN likme samazināta līdz 21%.
Ārējās drošības stiprināšana
– Paredzēts finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt līdz 2% no IKP;
– Piešķirts finansējums zemessardzes kaujas spēju attīstībai;
– Nodrošināta sabiedroto klātbūtne Latvijā Ukrainas krīzes kontekstā;
– Sākts darbs pie gaisa telpas novērošanas pretgaisa aizsardzības spēju un sauszemes spēku mehanizācijas pilnveidošanas;
– Informatīvās telpas aizsardzībai uzsākts darbs pie Mediju politikas nodaļas izveides;
– Notikusi iesaiste starptautiskajās operācijās;
– Latvijā sācis darboties NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos;
– Noteikti stingrāki nosacījumi uzturēšanās atļauju izsniegšanā ārzemniekiem no 2014. gada septembra;
– Latvijas Republikas Satversme papildināta ar preambulu, norādot tajā Latvijas valsts mērķus un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākos punktus, kā arī galvenās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts un sabiedrība.
Iekšlietas
– Veikti grozījumi Pilsonības likumā, tostarp Latvijā atzīstot dubulto pilsonību;
– Ierobežota alkohola pieejamība, lai mazinātu tā patēriņu jauniešu un bērnu vidū;
– Apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.–2016. gadam;
– Pilnveidota tā dēvētā „spaisa” izplatības ierobežošana un kontrole;
– Ieviests jauns personu apliecinošs dokuments – personas apliecība;
– Izstrādāti stingrāki smēķēšanas un tabakas tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi;
– Atbalstīta būvdarbu uzraudzības un būvniecības procesos iesaistīto atbildības pastiprināšana.
Uzņēmējdarbības veicināšana
-Ieviests jauns UIN nodokļa atvieglojums komersantiem par veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā;
– Atbalsts augstās pievienotās vērtības projektiem un ražošanai palielināts līdz 82,2 miljoniem eiro;
– Pilnveidots tiesiskais regulējums saistībā ar valsts un pašvaldību tiesībām rīkoties ar savu NĪ (zemi), samazinot nomas maksu ne vairāk kā 50% no noteiktā apmēra;
-Pieņemti likuma grozījumi reiderisma jeb komersantu prettiesiskas pārņemšanas ierobežošanai.
Ekonomika
– Sniegts finansiāls atbalsts ēku un tehnoloģiju energoefektivitātes uzlabošanai;
– Izstrādāts jauns būvniecības procesa regulējums, kā arī rasts finansējums Būvniecības biroja izveidei;
– Ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība būvniecības nozarē.
Atbalsts lauksaimniekiem
– Panākts, ka Latvijas zemniekiem no ES lauksaimniecības budžeta atvēlētie līdzekļi pieaug par 50%;
– Izstrādāta Lauku attīstības programma, kas paredz kopējo atbalstu lauksaimniekiem 1,531 miljarda eiro apmērā;
– Ierobežota lauksaimniecības zemes tirdzniecība ar mērķi saglabāt Latvijas zemi vietējo ražotāju rokās;
– Lauksaimniekiem piešķirts papildu finansējums 5,77 miljonu eiro apmērā zemes iegādes programmai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai;
– Saglabāts līdzšinējais kadastrālās vērtības līmenis lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei;
– Panākts būtisks nodokļa atvieglojums sezonas darbos strādājošajiem laukstrādniekiem;
-Pieņemts ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums.
Satiksme
– Uzsākta 2014.–2020. gada ES fondu apguve autoceļu rekonstrukcijā.