Pārpalikums budžetā saglabājas galvenokārt augsto ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības dēļ
Informācija par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā pusgadā liecina, ka ieņēmumi (2 951,1 miljons latu) pārsniedza izdevumus (2 785,5 miljoni latu), veidojot uzkrāto pārpalikumu 165,6 miljonu latu apmērā. Pārpalikumu budžetā pamatā nodrošināja augsti valsts pamatbudžeta ieņēmumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu jeb ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai minētie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu klasificējami citu izdevumu finansēšanai.
Lai arī situācija valsts konsolidētajā kopbudžetā atbilstoši naudas plūsmas uzskaitei joprojām saglabājās laba, jāatzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu par 21,5 miljoniem latu, salīdzinot ar šā gada maija beigām. Iepriekšējos gados bija vērojama tendence izdevumiem pieaugt tieši gada pēdējos mēnešos, kā rezultātā gada nogalē situācija budžetā pasliktinājās. Šāda budžeta izdevumu attīstība sagaidāma arī šogad, tādēļ pozitīvā situācija budžetā pēc naudas plūsmas šā gada pirmajā pusgadā būtu jāvērtē piesardzīgi.
Nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā bija salīdzinoši laba, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem – ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pārsniedza plānu, savukārt, patēriņa nodokļu ieņēmumi bija atbilstoši plānotajam. Saskaņā ar Valsts kases mēneša pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi, šā gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 138,7 miljoniem latu jeb 6,5% salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, par 55,7 miljoniem latu jeb 8,3%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 33,2 miljoniem latu jeb 7,8%) un pievienotās vērtības nodokļa (par 26,2 miljoniem latu jeb 4,9%). Kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde nedaudz pārsniedza plānu (par 3,0%). Savukārt ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības pieauga par 157,6 miljoniem latu, kas pamatā arī veidoja konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Taču, kā jau iepriekš minēts, Eiropas Komisija šos ieņēmumus pārskaita Latvijai, lai tā finansētu ES fondu projektu īstenošanu.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī-jūnijā pieauga par 182,4 miljoniem latu jeb 7,0%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Lielākais pieaugums bija uzturēšanas izdevumiem (par 159,2 miljoniem latu jeb 6,5%), kur palielinājās tādas pozīcijas kā subsīdijas un dotācijas (par 52,3 miljoniem latu jeb 10,8%), preces un pakalpojumi (par 32,8 miljoniem latu jeb 9,6%), atlīdzība (par 32,8 miljoniem latu jeb 5,8%) un iemaksas ES budžetā (par 22,4 miljoniem latu jeb 27,8%). Savukārt kapitālie izdevumi pieauga lēnāk – par 23,3 miljoniem latu jeb 14,1 procentu.
Pašvaldību konsolidētajā budžetā šā gada pirmajā pusgadā uzkrātais pārpalikums veidoja 64 miljonus latu, kas jūnijā samazinājās par 8,8 miljoniem latu, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija par 3,4 miljoniem latu mazāks. Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo periodu, šā gada pirmajos sešos mēnešos pašvaldību ieņēmumi pieauga lēnāk nekā izdevumi, attiecīgi par 61 miljonu latu jeb 8,7% un 64,5 miljoniem latu jeb 10,2%. Lielāko pašvaldību ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 25,9 miljoniem latu jeb 7,6%) un transferts no valsts budžeta (par 19,1 miljonu latu jeb 8,8%).
Detalizētāk apskatot pašvaldību izdevumus, var secināt, ka izdevumi salīdzinājumā ar 2012. gada pirmo pusgadu pieauga tādās pozīcijās kā atalgojums (par 22,6 miljoniem latu jeb 8,1%), preces un pakalpojumi (par 20,9 miljoniem latu jeb 13,6%) un kapitālie izdevumi (par 17,8 miljoniem latu jeb 17,4%), bet izdevumi turpināja samazināties sociālajiem pabalstiem (par 5 miljoniem latu jeb 12,8%). Savukārt jūnijā salīdzinājumā ar maiju ievērojami pieauga izdevumi atalgojumam (par 24,9 miljoniem latu jeb 46,5%), kas ir saistīts ar pedagogu darba samaksas izmaksāšanas kārtību, jo jūnijā pedagogiem tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda. Šādas tendences tika novērotas arī iepriekšējos gados.
Lai gan nodokļu ieņēmumu izpilde norit atbilstoši plānotajam, būtu jāņem vērā pastāvošie riski saistībā ar neskaidrību par AS „Liepājas Metalurgs” turpmāko darbību. Tādēļ, vērtējot vispārējās valdības budžeta izpildi šajā gadā kopumā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ievērojot iepriekš minēto, patlaban valsts budžetā nav brīvu resursu, ko novirzīt šā gada budžeta grozījumos nozaru ministriju vajadzību segšanai. Finanšu ministrija atkārtoti aicina ministrijas rūpīgi plānot finanšu līdzekļus, kā arī spēt ar iepriekš piešķirtajiem resursiem saimnieciski realizēt likumā noteiktās funkcijas.
Informāciju sagatavoja:
Lelde Kaunese
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
[email protected]