Prioritāte 2011 – Latvijas starptautisko pozīciju stiprināšana ekonomikas jomā
Atskatoties uz Valda Dombrovska valdības pirmajām 100 dienām, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis izsaka gandarījumu, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ierobežota budžeta apstākļos sekmīgi pilda gan savus profesionālos diplomātiskos un konsulāros pienākumus, gan aktīvi strādā pie valdības deklarācijā nospraustajiem mērķiem.
Par īpašām ārlietu prioritātēm šim gadam ministrs uzskata Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības attīstību un paplašināšanu, demokrātijas veicināšanu Austrumu partnerības ietvaros, kā arī ārējās ekonomiskās darbības pilnveidošanu un paplašināšanu.
„Darba un ideju intensitāte pirmajās 100 dienās ir bijusi ļoti augsta, un ārlietās tā izpaudusies visplašākajā spektrā. Šai valdībai izaicinājumu un ieceru netrūkst, to apliecina valdības deklarācijā nospraustie īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa mērķi un uzdevumi. Mums pašlaik tik ierobežotajos Ārlietu ministrijas un vēstniecību resursu ietvaros tas bieži vien nozīmē arī jaunu saistību uzņemšanos, tai skaitā, cenšoties padarīt efektīvāku valsts institūciju savstarpējo sadarbību, ar ko pašlaik nodarbojamies ārējās ekonomiskās darbības laukā. Nav šaubu, ka Ārlietu ministrija ir sekmīgi darbojusies kā plānoto, tā arī ārkārtas situāciju gadījumos, kurus diktējusi starptautiskā dienaskārtība,” saka Ģ. V. Kristovskis.
Kopš valdības apstiprināšanas pērnā gada 3.novembrī Latvijas ārpolitika sevi labi apliecinājusi virknē ļoti nozīmīgu starptautisku pasākumu, kuru starpā īpaši jāpiemin šādi notikumi:
– ĀM sagatavotais „Ziņojums par valsts ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem”, ārlietu ministra uzruna Saeimai un 10. Saeimas ārlietu debates, kas šā gada janvārī notika pirmo reizi atjaunotās Latvijas Republikas laikā;
– Latvijas dalība NATO Lisabonas samitā pērnā gada novembrī, kur tika apstiprināta NATO jaunā Stratēģiskā koncepcija, kam ir ilgtermiņa vēsturiska nozīme valsts ārējās drošības un Transatlantiskās sadarbības kontekstā;
– Latvijas–Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma parakstīšana un ieviešanas uzsākšana, kā arī Latvijas–Lietuvas nākotnes sadarbības ziņojuma izstrādes uzsākšana;
– Latvijas energoefektivitātes un enerģētiskās neatkarības nodrošināšana, tai skaitā sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) projekta lobēšana Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības partnervalstīs;
– ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Mārtiņu Sausiņu paraksta ĀM un PBLA sadarbības memorandu;
– kā ļoti sarežģīta, taču veiksmīga vērtējama ĀM un vēstniecību operatīvā rīcība Sudānas ķīlnieku krīzes atrisināšanā, kā arī ĀM un Konsulārā departamenta labi koordinētā sadarbība ar LR vēstniecību Ēģiptē un Latvijas tūrisma firmām, sniedzot nepieciešamo konsulāro palīdzību un visa veida informāciju saistībā ar ārkārtas situāciju Ēģiptē.
– ārlietu ministra un ĀM vadošo amatpersonu divpusējās vizītes un daudzpusējās tikšanās, kas notikušas šajā laikposmā un kuru galvenais mērķis ir bijis pēc krīzes atjaunot Latvijas valsts starptautisko uzticamību, it īpaši tradicionālajās sadarbības valstīs Baltijas jūras reģionā un citviet pasaulē, paplašinot mūsu valsts ārējās ekonomiskās izaugsmes iespējas un konkurētspēju.
Ar aktīvu ārlietu ministra līdzdalību notiek Latvijas līdzdalība Lisabonas līguma iedzīvināšanā, veidojot un attīstot ES Ārējā dienestu, kas praksē nozīmē dalību mūsu valsts lomas stiprināšanu ES kopējo ārpolitikas lēmumu pieņemšanā. Ministrija regulāri strādā Briselē, gatavojot ES Finanšu ietvaru 2014. – 2020. gadam. Tāpat notiek arī gatavošanās Latvijas ES 2015. gada prezidentūrai, veicot kompetenču sadali starp ĀM un Valsts kanceleju prezidentūras sekretariāta izveidošanai un prezidentūras pasākumu plānošanai un realizēšanai. Pastāvīgā ministra uzmanības lokā ir ES Austrumu partnerības politika un ES–Krievijas attiecību pilnveidošana, kas izpaužas pragmatiskas un ES nostādnēm atbilstošas politikas formulēšanā, kā tas bija, piemēram, Baltkrievijas notikumu sakarā pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām.
Ģ. V. Kristovskis, izvērtējot turpmākos šā gada darbus, vērš uzmanību uz to, ka ārlietu jomā Latvijai ir īpaši svarīgi demonstrēt savas ārpolitikas nepārtrauktību, tāpēc tās īstenošanā jāapliecina pēctecība, tomēr nav mazsvarīgas arī jaunas iniciatīvas. Tuvākais laikposms iezīmēsies ar vairākiem būtiskiem uzdevumiem, no kuriem varētu uzsvērt šādus:
– Transatlantisko attiecību un drošības politikas jomā – stratēģiskais dialogs un tā padziļināšana ar ASV; NATO jaunās Stratēģiskās koncepcijas nostādņu ieviešana; Latvijas vēstniecības Uzbekistānā kā NATO kontaktvēstniecības darbība; dalība sarunās par parastā bruņojuma kontroli; militārās dalības ISAF misijā Afganistānā turpināšana, kā arī civilās klātbūtnes paplašināšana šajā valstī;
– ārējās ekonomiskās politikas izvēršana –investīciju piesaiste sadarbībā ar Ziemeļvalstīm, Vāciju, Poliju un ASV (t.sk. enerģētikas projektos); jaunu tirgu apgūšanas iespēju izpēte Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā un arābu valstīs; ārlietu dienesta atbalsta un dialoga ar uzņēmējiem padziļināšana u.c.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka, lai arī Ārlietu ministrijas budžeta iespējas ir ierobežotas, tā ir nozīmīgs Latvijas politikas veidotājs, kurš mērķtiecīgi pilda tai uzliktos pienākumus savas valsts un tautas interesēs.
Informāciju sagatavoja:
Dace Balode
Ārlietu ministra padomniece preses jautājumos
Tālr.: 28675857
[email protected]