Reirs: turpmāk banku „glābšana” nebūs uz valdības un nodokļu maksātāju pleciem
Otrdien, 23.decembrī, Ministru kabineta sēdē plānots izskatīt vairākus saistītus likumprojektus, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Komisijas prasības kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību papildu uzraudzības nodrošināšanai, tostarp paredzot kārtību, kādā veidā turpmāk šādām iestādēm varētu tikt sniegts atbalsts.
“Jaunā kārtība paredz daudz lielāku akcionāru atbildību par kredītiestāžu finanšu stabilitāti, kas ir svarīgi, lai banku glābšana nebūtu jāveic uz valsts un tās iedzīvotāju rēķina. Krīzes laikā veiktie banku glābšanas pasākumi ir radījuši ļoti smagu slogu nodokļu maksātājiem. Jaunie noteikumi aizsargās nodokļu maksātājus no banku problēmām, jo turpmāk banku akcionāriem un lielajiem kreditoriem būs jāsedz zaudējumi, lai nodrošinātu banku drošību, darbības nepārtrauktību un finanšu stabilitāti. Svarīgi, lai sabiedrība būtu aizsargāta pret banku satricinājumiem,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.
Likumprojektu mērķis ir nodrošināt, ka zaudējumus nestabilās vai arī par maksātnespējīgām kļūstošās kredītiestādēs vai ieguldījumu brokeru sabiedrībās pirmām kārtām sedz akcionāri un lielie kreditori, tādejādi mazinot risku, ka kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību maksātspējas atjaunošanā tiek ieguldīti valsts budžeta līdzekļi.
Līdz ar likumprojektu stāšanos spēkā lielāka atbildība par kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību būs jāuzņemas tieši to akcionāriem. Šāds normatīvais regulējums nākotnē mazinās iespēju turpmāk kredītiestādēs ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, vienlaikus neparedzot arī akcionāru atbildību par kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību.
Likumprojekti paredz, ka noregulējuma iestādes funkcijas Latvijā pildīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciāli veidots neatkarīgs departaments, kas nepieciešamības gadījumā iesaistīsies finanšu grūtībās nonākušas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanas nodrošināšanā. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijā esošā noregulējuma iestāde veiks iemaksu iekasēšanu no tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu noregulējuma fonda darbību.
Iepriekš minētais normatīvais regulējums, kas šobrīd ir iesniegts MK, nodrošinās tiesisku vidi pārejas periodam līdz Vienotā noregulējuma mehānisma darbības uzsākšanai, kas notiks sākot ar 2016. gada 1. janvāri.
Vienotā noregulējuma mehānisms paredz centralizēt tā saucamo “kredītiestāžu glābšanu” Eiropas Savienības līmenī, tādejādi mazinot iespējamos riskus nodokļu maksātāju līdzekļu ieguldīšanai kredītiestādēs, bet tā vietā izmantojot Vienotā noregulējuma fonda līdzekļus, kas tiks iekasēti no tirgus dalībniekiem.
Informāciju sagatavoja:
LR Finanšu ministrija
Maija Straupmane
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr.: 67083938
E-pasts: [email protected]