Rozenberga runa partijas VIENOTĪBA kongresā 2017
Dārgie kolēģi un domubiedri, Vienotības biedri!
Vinstons Čērčils ir teicis: Neviena uzvara nav mūžīga un neviena sakāve – fatāla. Pats svarīgākais ir drosme turpināt.
Mēs esam pieredzējuši, ar kādu vieglumu Latvijā tiek likvidētas politiskās partijas. Dažādu iemeslu dēļ – zūd vēlētāju interese, izbeidzas idejas, izklīst cilvēki. Latvijā ir ierasts, ka partiju rašanās un bojāeja ir regulārs, vēlēšanu ciklam pakārtots process, kas saistīts ar kārtējām cerībām un kārtēju vilšanos.
Taču visvienkāršākais veids, kā garantēt zaudējumu, ir padoties. Tāpēc es šodien gribētu runāt par to, ko darīt, lai saglabātu un izmantotu to, kas mums pieder. To, kas tapis grūtā brīdī un sarežģītu vienošanos rezultātā. To, kas pieder mums visiem, šajā zālē sēdošajiem, un to, ko sagaida mūsu vēlētājs.
Mēs zinām, ko nozīmē dibināt partiju, ko nozīmē būvēt tās iekšējo struktūru, vienoties par sadarbību un kompromisiem, vienoties par kopīgu programmu un tās īstenošanas stratēģiju.
Kad veidojām Vienotību, mēs apzinājāmies visu, kas stāv mums priekšā un visu, kas stāv pret mums. Taču mēs nenobijāmies, jo tas bija laiks izlēmīgai rīcībai. Tas bija laiks uzdrīkstēties un laiks darīt. Un atļaušos apgalvot, ka šodiena ne ar ko neatšķiras.
Mēs, galu galā, esam atbildīgi par to, ko esam radījuši. Atbildīgi par to, ko Vienotība darījusi šajos septiņos gados, un atbildīgi arī par to, ko neesam spējuši pabeigt līdz galam. Uzskatu – būtu bezatbildīgi to aizslaucīt vēstures mēslainē.
Mūsu rokās ir smags, vērtīgs un nozīmīgs instruments, kura iespējas vēl nebūt nav izmantotas. Instruments, par kuru atbildību nesam mēs visi, nevis tikai esošā, bijusī vai potenciālā partijas vadība. Mūsu pirmais un svarīgākais uzdevums šodien ir kopīgi apzināties Vienotību kā derīgu instrumentu politisku mērķu izvirzīšanai un sasniegšanai.
Kad esam sev noticējuši, ir laiks izlēmīgai rīcībai. Tas ir galvenais, ko esam parādā paši sev, saviem vēlētājiem un Latvijas politiskajai videi.
Kā to panākt? Pirmkārt, saglabāt ticību ideāliem, kas bijuši partijas dibināšanas pamatā. Šajā ziņā septiņu gadu laikā nekas daudz nav mainījies. Rīdzenes sarunu publiskošana parāda to, kādas ir bijušas politiskās virtuves aizkulises tajā laikā, un atgādina mums, kāpēc Vienotība tika dibināta, kāpēc bija un joprojām ir nepieciešama atklāta politiskā kultūra.
Tas arī atgādina – nav nekā apslēpta, kas agri vai vēlu nenāktu gaismā. Nav tādu melu, kas agri vai vēlu netiktu atklāti. Un nav aizkulišu vienošanos, kuras nebūtu iespējams atmaskot. Mēs esam politikā pietiekami ilgu laiku, lai būtu piedzīvojuši to arī uz savas ādas – pašpārliecinātība, politiskās ētikas neievērošana un doto solījumu laušana agri vai vēlu pavēršas pret pašu politiķi.
Mēs ienācām politikā ar atklātu un godīgu mērķi, mūsu pienākums ir to neaizmirst. Politiku ir iespējams veidot atklātu – atcerēsimies to, darīsim to.
Otrkārt, mums jāizmanto partijā esošais smadzeņu resurss, kas mums joprojām ir viens no iespaidīgākajiem. Turklāt Vienotībai nākuši klāt arī jauni cilvēki ar jaunu skatījumu un jaunu pieredzi. Izmantosim to, kas mums ir.
Treškārt, mums jāprot aizstāvēt savas prioritātes, kuras esam nosprauduši gan domes sēdēs, gan kongresos. Gribu uzteikt šobrīd visskaļāk un plašāk iesāktās reformas izglītībā. Jā, brīžiem radikālas, brīžiem pēkšņas, brīžiem pretrunīgas, bet tomēr ir. Nevajag mums izgudrot jaunus un nesasniedzamus mērķus. Mūsu vēlētājs un visa Latvijas sabiedrība jau sen vairs negaida populistiskus glābējus baltos zirgos. Vienīgais, kas ir no svara un tiek reāli gaidīts, ir skaidrās un atklātās vērtībās balstīta izlēmīga rīcība no aktīviem un uzticamiem cilvēkiem, nozarēs par kurām runājam jau sen.
Mana pilsēta, Cēsis, spēja mainīties un no ekonomiskās krīzes smagi skartas un BBC apņirgtas mazpilsētas piecelties, noskurināties un lēnām kļūt par vienu no iekārojamām vietām dzīvei Latvijā. Tā nebija burvju nūjiņa, kas mūs pacēla. Tā bija izlēmīga rīcība, salāgojot investīcijas infrastruktūrā, pakalpojumos un mūsu tradicionālajās vērtībās. Tās ir 600 jaunas darba vietas pēdējo piecu gadu laikā un vēl tikpat daudz ceram nākamajos gados. Tās ir jaunu cēsnieku ģimenes, tās ir atgriezušos cēsnieku ģimenes un tās ir neaizbraukušas cēsnieku ģimenes. Tie ir jauni investori un arvien sakoptāka pilsētvide. Tās ir jaunas attīstības nišas. Un vienlaikus tie ir jauni izaicinājumi – nekustamā īpašuma trūkums gan dzīves telpai, gan biznesam vai arīdzan kvalificēti speciālisti uzņēmumiem.
Ja to var Cēsis, to var Latvija. Un mums Vienotībai jāpalīdz Latvijai. Ar izlēmīgu rīcību mēs varam pierādīt, ka demokrātija ir vērtība, ka tā nav ievainota un nemirst. Mēs varam pierādīt, ka spēcīga pilsoniskā sabiedrība, savstarpējas cieņas pilnas attiecības, atklāta politika un spēja izskaidrot pieņemto lēmumu pamatotību, mūs padarīs tikai stiprākus.
Tikai ar izlēmīgu rīcību būs iespējams turpināt pieteiktās reformas nodokļos, veselības un sociālās drošības jomās, izglītībā, reģionu attīstībā.
Mēs nespēsim virzīties uz priekšu, nemainot politiskā procesa kultūru – bez uzticēšanās sabiedrībai nav iespējams atjaunot sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Runāsim atklāti, domāsim atklāti, rīkosimies atklāti!
Demokrātiskā valstī nav iespējams saglabāt politisko varu, sašaurinot lēmuma pieņēmēju loku. Varu var saglabāt, to paplašinot. Trūkst padoma? Palūdzam to zinošākiem! Trūkst cilvēku? Aicinām savās rindās jaunus un strādāt gribošus! Trūkst resursu iniciatīvu virzīšanai uz priekšu? Aicinām iesaistīties sabiedrību! Politiskās partijas mērķis nav varas nosargāšana, tās mērķis ir varas realizācija.
Latvijai arī šodien ir vajadzīga Vienotība. Latvijai ir vajadzīga pragmatiska, eiropeiska, atklāta politiska partija ar skaidru un vērtībās balstītu apsolījumu, un šāds rīks atrodas mūsu rokās. Neļausim mums to atņemt, neļausim tam izšļukt no rokām. Paldies kolēģiem, kas līdz šim veltījuši savu enerģiju partijai un novēlu nākamajai valdei, partijas vadībai un visiem biedriem spēcīgas vērtības, atvērtu prātu, skaidru valodu un stipru tvērienu izlēmīgai rīcībai.