Šadurskis: jādomā par lielāku ES kopbudžetu. Latvijas prioritāte – izglītība
Eiropas Savienībai (ES) ir nepieciešams lemt par lielāka kopbudžetu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Eiropas sociālā modeļa funkcionēšanu, stratēģijas „Eiropa 2020” saistības nabadzības apkarošanā un spētu risināt daudzus citus sociāli nozīmīgus jautājumus, tā šodien notikušajā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā diskusijā ar Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem uzsvēra Kārlis Šadurskis.
Ja šobrīd katra dalībvalsts kopējā ES budžetā iemaksā 1% no iekšzemes kopprodukta, tad lai risinātu sāpīgos dalībvalstu sociālos jautājumus ir nopietni jādomā par lielāka kopbudžeta veidošanu. Viens no risinājumiem ir lemt par dalībvalstu iemaksu pacelšanu tuvinot 2% no IKP. Šāds lēmums prasītu uz pusi lielākas iemaksas no Latvijas budžeta nekā šobrīd, taču tas dotu iespējas saņemt atpakaļ daudzkārt lielāku finansējumu. Ar lielāka ES budžeta līdzekļiem paveras iespējas risināt tos jautājumus, par kuriem plaši runā arodbiedrības, nodrošināt garantētu iztikas minimumu, risināt pensiju, veselības aprūpes un citus sociālos jautājumus ES līmenī. Visai droši var apgalvot, ka lielāka kopbudžeta pārdale Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni celtu ar garantētu ES pensiju, iztikas minimumu, veselības aprūpi un būtu pietiekami efektīvs līdzeklis sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Pie šāda modeļa ieguvējas būtu visa ES. Tiktu izlīdzināta ne tikai sociālā nevienlīdzība starp ES neto maksātāju un neto saņēmējvalstīm. Iegūtu arī Nīderlande, Vācija, Beļģija, Lielbritānija u.c., kuras ir lielākie neto maksātāji ES budžetā. Eiropas pilsoniskā solidaritāte dotu stimulu ekonomiskajai izaugsmei un kopēju globālu Eiropas konkurētspēju pasaules tirgū.
Runājot par aicinājumu izbeigt taupības pasākumus ES, Šadurskis uzsvēra, ka tas nav tūlītēji īstenojams – jebkurā valstī tēriņiem jābūt atbilstošiem ražīgumam. Taupības pasākumu jēga ir tik tālu, cik tie stimulē valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu, straujāku darba ražīgumu – pieaugot tam, rodas lielāka naudas masa, kuru var izmantot ikgada budžetā prioritāšu apmierināšanai.
Latvijā budžeta prioritātei vajadzētu būt izglītībai. „Ja par prioritāti nenoteiksim izglītību, nekad netiksim ārā no ES statistikas tabulu pēdējām ailēm. Zema izglītība rada bezdarba risku un liek darba ņēmējiem strādāt darbu ar zemu pievienoto vērtību, līdz ar to valstī nav attīstības pamata,” teica Šadurskis.
Nodarbinātības kontekstā Latvijā svarīgi būtu ieguldīt arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, tostarp dažādās apmācībās un pētniecībā.
„Tas ir galvenais spēka pielikšanas punkts, lai varētu runāt par cienīgu darbu, ar kuru var nopelnīt cilvēka dzīvi nepazemojošu iztikas līmeni,” uzsver Šadurskis.
Papildus informācija:
EP deputāta K. Šadurska birojs
Tālrunis: +32 22845762
E-pasts: [email protected]