Skip to main content

Saeimas priekšsēdētāja akcentē Satversmē ietverto valsts pamatvērtību nozīmi

Satversmē ir atspoguļotas mūsu sabiedrības un valsts pamatvērtības un pamatuzdevumi, kā arī Latvijas valsts dibināšanas un pastāvēšanas ideja un jēga – latviešu nācijas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšana cauri gadsimtiem. Latvijas Satversme šo gadu gaitā kļuvusi patiešām par pieminekli mūsu tautas neatkarības centieniem un vēlmei dzīvot brīvā, demokrātiskā un tiesiskā valstī. Tā ir bijis spēcīgs garants sevis nepazaudēšanai laika un vēstures plūdumā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra trešdien, 13. jūnijā, atklājot valsts pamatlikuma 90. gadadienai veltītā jubilejas izdevuma „Latvijas Republikas Satversme” atvēršanas pasākumu. Izdevumā Satversme lasāma vairākās valodās, tajā apkopotas arī vēsturiskas laikmeta liecības un nozīmīgākās publikācijas par valsts pamatlikumu.

„Mums jāatceras un jāgodā Satversmes tēvi, kuri ar Latvijas tautas dotu uzticības mandātu lēma valsts nākotni Satversmes sapulcē. Tāpat jo īpaši vēlos pieminēt un sveikt visus tos, kuri pirms vairāk nekā divdesmit gadiem sniedza savu ieguldījumu Satversmes darbības atjaunošanā,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā uzsvēra Latvijas pamatlikuma unikalitāti un nozīmīgumu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā līmenī – Satversme ir viena no vecākajām tā dēvētajām dzīvajām konstitūcijām Eiropā. S. Āboltiņa pauda gandarījumu, ka Satversmes jubilejas izdevumā iekļauts Satversmes tulkojums angļu, franču, vācu, lietuviešu, krievu un igauņu valodā, kā arī pirmo reizi konstitūcija lasītājiem pieejama arī lībiešu valodā un latviešu valodas paveidā -latgaliešu rakstu valodā.

„Esmu pārliecināta, ka tulkojumi būs vērtīgs un interesants izziņas avots ārvalstu tiesību ekspertiem un praktiķiem, tiesību zinātņu studentiem, kā arī ikvienam, kurš vēlas padziļināt savas zināšanas konstitucionālajās tiesībās,” atzīmēja S. Āboltiņa.

Savukārt viens no izdevuma zinātniskajiem redaktoriem, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps savā uzrunā norādīja, ka Satversme Eiropas kontekstā ir unikāla ar to, ka tās darbība sešdesmit gadus pēc apturēšanas tika atjaunota, un tieši ar to Latvijas valsts pamatlikums ir interesants ārvalstu pētniekiem. Pasākuma gaitā grāmatas izdevēja „Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele pasniedza pirmos grāmatas eksemplārus Saeimas priekšsēdētājai un izdevuma atbalstītājiem.

Līdzās daudzajiem Satversmes teksta tulkojumiem jubilejas izdevumu bagātina vēsturiskas laikmeta ilustrācijas, kas ir īpašas Satversmes 90 gadu kontekstā, piemēram, Satversmes oficiālā publikācija 1922. gada 30. jūnijā.

Latvijas Republikas pamatlikumu jeb Satversmi izstrādāja un pieņēma Satversmes sapulce 1922. gada 15. februārī tās priekšsēdētāja Jāņa Čakstes vadībā. Konstitūcija stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma Satversmes darbība tika apturēta, bet ne atcelta. 1940. gada 17. jūnijā Latvija tika okupēta un prettiesiski iekļauta PSRS sastāvā. Satversmes atjaunošanas posms iesākās 1990.gada 4. maijā, kad Augstākā padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, nosakot, ka Latvijas valsts un tās Satversme savu darbību de iure nav pārtraukusi. Atjaunotā Satversme pilnā apjomā stājās spēkā 1993. gada 6. jūlijā, kad sanāca 5. Saeima.

Foto no pasākuma
Video no pasākuma

Informāciju sagatavoja:
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests
Tālr.: +371 67087218, +371 261 36160
[email protected]

Dalies ar ziņu