“Saskaņa” ciniski sabotē izglītības reformu savas priekšvēlēšanu kampaņas dēļ
Partija “Saskaņa” šobrīd sabotē izglītības reformu savas priekšvēlēšanu kampaņas dēļ. Acīmredzot “Saskaņas” deputātus interesē tikai politiskas manipulācijas, nevis skolotāji. Diemžēl cīņa par varu un resursiem Rīgā notiek ciniski uz skolotāju rēķina, norāda VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs, asi nosodot “Saskaņas” politiskās manipulācijas.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotās pedagogu atalgojuma reformas mērķis ir kvalitatīvas izglītības pieejamība bērniem visā Latvijā. Izglītības ministram Kārlim Šadurskim ir vienprātīgs VIENOTĪBAS valdes un Saeimas frakcijas deputātu atbalsts pedagogu algu reformas ieviešanā, uzsver Piebalgs.
Par “Saskaņas” manipulācijām ar skolotāju algām galvaspilsētā liecina IZM aprēķini, saskaņā ar kuriem, piemēram, Rīgas Valsts 1., 2., un 3.ģimnāzijas skolotāju atalgojuma fondā iepriekšējā mēnesī bija jābūt par 9600 eiro vairāk. Tas nozīmētu vidēji 40 eiro pieaugumu katram pedagogam. Taču ģimnāzijas šo naudu nav saņēmušas, kamēr finansējums pieaudzis citām, mazākām izglītības iestādēm. Izskatās, ka Rīgas dome izlēmusi uz valsts ģimnāziju rēķina papildus finansiāli atbalstīt skolas ar mazu skolēnu skaitu, publiski savu vainu noveļot uz IZM pleciem.
VIENOTĪBA arī atgādina, ka no 2016. gada 1. septembra pedagogu, tajā skaitā interešu izglītības, profesionālās izglītības pedagogu un atbalsta personāla, mēneša darba algas likmes ir paaugstinātas, nosakot 680 eiro kā minimālo samaksu par likmi. Jaunajā, 2016./2017. mācību gadā pedagogu atalgojuma palielināšanai ir piešķirts nozīmīgs papildu finansējums – šā gada četriem mēnešiem mērķdotācija palielināta par aptuveni 9 miljoniem, bet 2017. gadā skolotāju atalgojumam papildus plāno novirzīt 47 miljoni eiro, kas vēsturiski ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma palielinājumiem kādai no publiskā sektora nozarēm.
Savukārt katra pedagoga darba algu nosaka iestādes vadītājs atbilstoši izglītības iestādei piešķirtajai mērķdotācijai. IZM nodrošina valsts finansējumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai, kas pamatā balstās uz diviem būtiskākajiem raksturlielumiem – skolēnu skaitu un aprēķinu, kas ir nepieciešams mācību programmas nodrošināšanai. Pašvaldības kā skolas dibinātāja pienākums un atbildība ir racionāls un efektīvs valsts piešķirtā finansējuma pedagogu darba samaksai izlietojums, rūpes gan par realitātei atbilstošu skolu tīklu, gan pedagoģiskā personāla skaitu, lai bērniem tiktu nodrošinātas kvalitatīvas un pieejamas izglītības iespējas.