Sestdien – balsosim PAR Latviju!
Atis Lejiņš
Latvijas politikā pēkšņi ir atgriezušās bezmaz padomju metodes, kuras tiek pielietotas, sargājot austrumu kaimiņiem tuvos „naudas maisus” tepat pie mums.
Tik tiešām, pēdējās nedēļās priekšvēlēšanu cīņās pavisam jau pasācis ost pēc stabilākajām padomju tradīcijām – kad nav argumentu, no pagrīdes tiek vilkti ārā visnetīrākie „kompromāti”, lai ienaidnieku demoralizētu, padarītu netīkamu sabiedrībai, nokauninātu pionieru sapulces priekšā un tādā garā.
Šobrīd tā tiek sodīti tie, kas izvilkuši valsti no krīzes. Valsts beidzot pagriezusies stabili uz rietumu ceļa, un šakāļiem sākusies īsta histērija, izmisums jau tik milzīgs, ka visiem spēkiem jāpretojas.
Piemēram, nesen izskanējušās mērķkampaņas – nevis pret Vienotības deputātiem, bet jau pat pret to radiem un kolēģiem. Vai vakardienas Lato Lapsas „klanu atmaskojums” Vienotības iekšienē – pēdējā cerība, acīmredzot, spēlēt uz sabiedrības daļas alkām pēc sazvērestības teorijām (frakcijas sēdē pat vakar smējāmies, ka Lapsa aizmirsis vēl dažus – piemēram, Zemgales-Latgales klanu, jo deputāti no šiem apgabaliem jutās abižoti, ka slavenais žurnālists tos nav ievērojis). Vai arī manis jau agrāk minētā Saskaņas Centra „citadeliskā” atriebība valdībai par atļaušanos mazināt Krasovicka un Kargina ienākumus.
Tomēr ir arī laba ziņa – šajās vēlēšanās piedalās nu tikai 13 partijas, un varēja jau būt tikai deviņas. Sabiedrība pamazām nobriest, parādās alkas pēc stabilitātes – un tās ir noteikti jāsaglabā. Mums jāsaprot, ka nevar nodibināt sakarīgu, ilgtspējīgu partiju dažos mēnešos pirms vēlēšanām, – kas jau pierādījies agrākajās Saeimās. Ir nepieciešams redzēt konsekvenci nodomos un darbos. Kā jau latvieši saka, nevar skatīt vīru no cepures, jāskatās un jāvērtē pēc padarītā.
Pirmo reizi Saeimai kopš neatkarības atjaunošanas izdevās sekmīgi ieviest „nulles deklarāciju” un vēl dažus citus lēmumus, kuri tik ļoti nepatīk oligarhiem, jo mazina viņu ietekmi. Tā kā tas notika Vienotības vadībā, gluži loģiski arī galvenais trieciens šobrīd ir vērsts pret Vienotību.
Latvija ir stabili nostājusies uz tā ceļa, kura virzienu mēs uzņēmām vēl Atmodas laikā, un šī ceļa pretinieki ir vienkārši ļoti nobijušies. Panika liek ķerties pie izmisuma līdzekļiem.
Aicinu visus tomēr nepakļauties šo baiļu nesēju izraisītajai ažiotāžai, bet saglabāt mieru un kritisku prātu. Un tieši tā – ar ziemeļniekiem raksturīgu iekšējo sestdien doties uz vēlēšanām un balsot par stabilu nākotni, kura Latvijai meklējama rietumu tipa demokrātijā, nevis pa vidu starp padomju ilūzijām kaut kur kaimiņos un austrumiem simpatizējošiem oligarhiem tepat uz vietas.