Situācija darba tirgū turpina uzlaboties
Trešā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati parāda, ka kopējā situācija darba tirgū turpina uzlaboties. Tomēr tas notiek lēnākos tempos nekā iepriekš, ko apstiprina arī reģistrētā bezdarba krituma apstāšanās oktobrī, kad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem reģistrēto bezdarbnieku skaits ir pat mazliet palielinājies. Trešajā ceturksnī nedaudz lēnāka bijusi darba meklētāju īpatsvara samazināšanās – par 1,9 procentpunktiem gada laikā, sasniedzot 11,8%. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājies par 1,3%, arī uzrādot nedaudz lēnāku izaugsmi nekā iepriekšējos ceturkšņos.
Neskatoties uz palēninājumu, situācijas uzlabošanās darba tirgū joprojām ir stabila, un Latvijā ir visstraujākā bezdarba samazināšanās Eiropas Savienībā. Pozitīvi trešā ceturkšņa datos ir tas, ka darba meklētāju īpatsvara samazināšanos būtiski vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī noteikusi jaunu darba vietu radīšana un nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekme bijusi mazāka.
Jaunas darba vietas laikā pēc krīzes ir veidojušās galvenokārt privātajā sektorā, kamēr sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaits tikai par dažiem procentiem pārsniedzis krīzes laika minimumu. Kā liecina dati par aizņemtajām darba vietām, privātajā sektorā strādājošo skaits kopš 2010. gada sākuma audzis par 20%, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājums bijis tikai 2,4%. Galvenās jaunu darba vietu radītājas ir tādas nozares kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, kur aizņemto darba vietu skaits šajā laikā audzis attiecīgi par 20% un gandrīz 50%. Būtiski palielinājies strādājošo skaits arī informācijas tehnoloģiju nozarē, un arī šogad minētās nozares devušas lielāko ieguldījumu kopējā nodarbinātības pieaugumā. Savukārt valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī izglītības nozarē aizņemto darba vietu skaits laikā kopš krīzes zemākā punkta praktiski nav mainījies, kamēr finanšu sektorā nodarbināto skaits arī šogad turpina samazināties.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas, lai gan pazemina bezdarba līmeni valstī, pati par sevi nav pozitīvi vērtējama parādība, trešajā ceturksnī bijusi mazāk būtiska nekā ceturksni iepriekš. Tomēr jau divus ceturkšņus bijusi vērojama ne īpaši iepriecinošā situācija, kad ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk, arī palielinoties tādu cilvēku skaitam, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, cerības atmetušo skaits ir palielinājies par 4,7%. Tomēr jāatzīmē, ka šādu cilvēku īpatsvars starp visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ir niecīgs, un arī skaitliskā izteiksmē šis pieaugums veido tikai 1,6 tūkstošus.
Nedaudz lēnākos bezdarba samazināšanās tempus trešajā ceturksnī noteikusi gada pirmajā pusē vērojamā ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, kas darba tirgū atspoguļojas ar zināmu laika nobīdi, un arī turpmākajos ceturkšņos nodarbinātības pieaugums un bezdarba līmeņa samazināšanās vairs nebūs tik strauji kā gada pirmajā pusē.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]