Sociālā atbalsta sistēmai jābūt motivējošai un aktīvai
Latvijā ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīvas jeb pabalstos balstītas sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvu jeb klientu motivējošu sistēmu. Tikai šādi būs iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuri ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam.
Šādu izaicinājumu tuvākajiem 5 – 10 gadiem izvirzījusi Labklājības ministrija (LM). Idejas, kas iekļautas informatīvajā ziņojumā „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība.
Lai uzsāktu sociālās palīdzības sistēmas reformu un nodrošinātu objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu, piedāvājot nozares pilnveidošanas pasākumus un rīcības virzienus, 2013.gadā īstenots Pasaules Bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” Pētījuma rezultāti līdztekus kopējam sociālās drošības sistēmas novērtējumam iezīmē galvenos tās trūkumus un identificē problēmas sociālās palīdzības sistēmā, darba tirgus politikā, valsts sociālo pabalstu un nodokļu politikā.
LM informatīvajā ziņojumā piedāvā priekšlikumus jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, kas kalpotu par atskaites punktu turpmākā atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem, un no tā būtu atkarīga arī tālākā rīcība sociālās apdrošināšanas, valsts sociālo pabalstu jomā, sociālās palīdzības sistēmā, aktīvo darba tirgus pasākumu, kā arī sociālo pakalpojumu jomā.
Koncepcijas projektu par minimālā ienākuma sliekšņa noteikšanu paredzēts izstrādāt līdz 2014.gada 30.aprīlim. Gada laikā pēc minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeņa noteikšanas un ar to saistītās normatīvās bāzes izstrādes LM ir uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus atbalsta nodrošināšanai mājsaimniecībām, kuru ienākumi zemāki par valstī noteiktā minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeni, piemērojot OECD ekvivalences skalu.
Līdz 2015.gada 31.decembrim paredzēts sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu par iespēju noteikt bāzes jeb sociālo pensiju, kuru paredzēts maksāt no valsts pamatbudžeta. Ieviešot bāzes pensiju, papildu tiks saņemta arī sociālās apdrošināšanas pensija. Taču jāņem vērā, ka šo pasākumu ieviešana var prasīt vismaz desmit gadus.
Tāpat viens no Labklājības ministrijas uzdevumiem ir līdz 2015.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu par iespēju noteikt minimālo bezdarbnieka pabalsta apmēru, kas arī tika saskaņots ar minimālā ienākuma (minimālā nodrošinājuma) līmeni.
Līdz 2015.gada 31.decembrim paredzēts sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu par iespējām restrukturizēt valsts sociālo pabalstu izdevumus vai pārskatīt to apmērus, piesaistot tos noteiktam sociāli ekonomiskam rādītājam.
Informatīvajā ziņojumā paredzētie izaicinājumi lielāku uzmanību piešķirs sociālajiem ieguldījumiem, lai attīstītu cilvēku kompetenci un atbalstītu viņu līdzdalību sabiedrībā un darba tirgū, uzskata LM.
Sīkāku informāciju par iecerētajiem pasākumiem aicinām lasīt LM sagatavotajā prezentācijā, kas atrodama šeit
Informāciju sagatavoja:
Zane Brīvmane
Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67021666, 26134505
[email protected]