Stājas spēkā turpmākās valsts sabalansētās attīstības līgums
Otrdien, 6. augustā, stājas spēkā Latvijas Republikas Saeimas 2012. gada 31. maijā ratificētais līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ar kuru Eiropas Savienībā (ES) tika būtiski nostiprināts ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta nosacījums. Līgums ir jāpiemēro eirozonas valstīm. Saskaņā ar līguma nosacījumiem tas tiek piemērots no brīža, kad ir stājies spēkā lēmums par izņēmuma statusa atcelšanu eiro ieviešanai.
„Nākamā gada budžeta veidošana jau notiek saskaņā ar spēkā stājušos līgumu. Jāatzīmē, ka līgumā un Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais sabalansēta budžeta princips pilnībā atbilst pašreizējās valdības koalīcijas priekšstatam par to, kā atbildīgi ir jāsaimnieko ar publiskajām finansēm, proti, priekšstatam par to, ka varam tērēt tikai tik, cik iekasējam nodokļos. Līdz ar to sabalansēta budžeta princips nebūtu jāuzskata par ko tādu, kas uzspiests no ES vai eirozonas puses,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
Līgums nosaka, ka vispārējās valdības budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu. Saskaņā ar Līgumu tas tiek ievērots, ja vispārējās valdības strukturālais deficīts nepārsniedz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tirgus cenās. Izņēmuma gadījumā, ja vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP tirgus cenās ir ievērojami mazāka par 60% un ja publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir neliels, strukturālais deficīts var sasniegt 1%. Latvija pašlaik atbilst šim nosacījumam.
Līgumu ratificēja visas ES dalībvalstis, izņemot Čehijas Republiku un Apvienoto Karalisti. Līgums paredz, ka sabalansēta budžeta nosacījums tiek nostiprināts nacionālajā likumdošanā, kas ir jāievēro, izstrādājot gadskārtējos valsts budžeta likumus. Šā gada 31. janvārī Saeima pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu, kurš paredz ekonomiskā ciklā sabalansēta budžeta nosacījumu, bet 30. jūlijā Ministru Kabinets apstiprināja strukturālā deficīta pieļaujamo līmeni turpmākajiem trīs gadiem: 2014. gadā 1%, 2015. gadā 1% un 2016. gadā 0,9% no IKP.
„Gan Latvijā, gan citur ES ir labi zināms, ka, izstrādājot valstu budžetus, ir liels kārdinājums atbalstīt papildu izdevumus, samazināt nodokļus, bet starpību segt, aizņemoties un palielinot valsts parādu. Šādas politikas konsekvences mēs labi redzējām no savas pieredzes un pašlaik to vērojam atsevišķās ES valstīs. Nav pārsteigums, ka eirozonas valstis vienojās par līgumu, jo bija jānovērš risks, ka, kādā valstī nākot pie varas populistiskai valdībai, fiskālā disciplīna tiktu upurēta dāsnu budžeta dāvanu došanai potenciālajiem vēlētājiem, jo eirozonā tas vairs nav tikai atsevišķas valsts jautājums, bet bezatbildīga fiskālā politika vienā valstī ietekmē visas eirozonas stabilitāti,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Pēdējā laikā saistībā ar darbu pie 2014. gada valsts budžeta medijos atkal ir parādījušies priekšlikumi par lielāku budžeta deficītu, lai varētu apmierināt gan nodokļu likmju samazinājumu, gan ministriju budžeta pieprasījumus, kritizējot valdību par pārāk cītīgu sekošanu Briseles prasībām. Šajā gadījumā Finanšu ministrija vēlas atgādināt, ka sabalansēts budžets ir pirmkārt un galvenokārt mūsu pašu interesēs.
Atšķirībā no Latvijas pirmskrīzes fiskālās politikas, Igaunijā sabalansēta budžeta princips ir ievērots jau daudzus gadus. Pašlaik Igaunija gadā procentos maksā 0,2% no IKP, bet Latvija vidēji 1,3-1,6%. Faktiski tas nozīmē, ka katram igaunim par Igaunijas valdības īstenoto budžeta politiku, piemēram, 2012. gadā ir parāda nasta procentu maksājumu veidā 25 eiro, bet katram latvietim – 136 eiro. Ja arī mēs būtu ievērojuši Igaunijas sabalansēta budžeta politiku un mūsu parāds būtu 0,2%, pašlaik mēs varētu papildu valsts vajadzībām katru gadu tērēt virs 160 miljoniem latu, ko tagad esam spiesti maksāt par procentiem. Tā kā valstis parasti savus parādus neatmaksā, bet pārfinansē, šī parādu nasta pāries mūsu bērniem. Aģitēt par šādas politikas turpināšanu nozīmē vēl vairāk palielināt procentu maksājumus, un, mūsuprāt, varētu radīt jautājumus, cik ētiska ir šāda rīcība pret mūsu bērniem.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Pužule
Komunikācijas nodaļas vecākā referente
Tālr.: 67095405
[email protected]