Straujumas valdības atskaite par padarīto 22.01.2014 – 30.09.2014
Laimdota Straujuma valdības vadīšanu uzņēmās sarežģītos apstākļos. Iepriekšējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kā vienīgais uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, bija atkāpies no amata nepilnu gadu pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Situācija Ukrainā turpināja kļūt arvien draudīgāka. Koalīcijas partneri gaidīja izlēmīgu rīcību. Tomēr, neskatoties uz ģeopolitisko sasprindzinājumu, deviņu mēnešu laikā L. Straujumas valdība paguva gan aktualizēt drošības jautājumus, gan turpināt valsts labklājības veicināšanu, neskatoties uz neskaitāmiem sitieniem no ārpuses vai mēģinājumiem paralizēt valdības darbu valsts iekšienē.
Nenoliedzami, uzsākot darbu valdībā, neviens nevarēja paredzēt Krievijas agresijas eskalāciju, kam sekoja iebrukums Ukrainā, pasažieru lidmašīnas notriekšana, visbeidzot sankcijas pret Eiropas Savienību, no kurām cieta arī Latvijas zemnieki un tranzīta biznesā iesaistītie. Tāpat neviens nevarēja prognozēt, ka tīra populisma dēļ tiks kavēta bankas “Citadele” pārdošana, melnās kampaņas vērsīsies pret iespēju atjaunot simtiem darbavietu Liepājā, atdzīvinot “Liepājas metalurgu”, Latvijas cūkkopjus apdraudēs Āfrikas cūku mēris, kā arī jau gadiem ilgušais konflikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā sasniegs sprādzienbīstamu stadiju.
Ģeopolitiskā situācija veicināja prioritāšu pārskatīšanu un valdībai lielāko daļu jautājumu nācās skatīt caur drošības prizmu. Kā galvenā prioritāte tika izvirzīta valsts ārējā drošība, kā rezultātā tika pieņemts likums par finansējuma palielināšanu aizsardzībai 2% apmērā no IKP līdz 2020.gadam, tā beidzot stingri apņemoties pildīt saistības pret Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO). Jau šogad aizsardzības nozares finansējumam papildus tika piešķirti gandrīz 1,8 miljardi eiro, kas pamatā tika novirzīti Zemessardzes spēju stiprināšanai. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pamanīja, ka NATO klātbūtne mūsu valstī kļūst arvien pamanāmāka darbu uzsāka NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos, Latvijā ieradās simtiem NATO karavīru, notika plašas stratēģiskās mācības un tika pabeigta Lielvārdes lidlauka otrā kārta. Lai nodrošinātu Latvijas turpmāku attīstību starptautiskā mērogā, veiksmīgi tika uzsāktas sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
Ņemot vērā, ka nepārtraukti norisinājās arī informatīvais karš, bija būtiski stiprināt informatīvo telpu – valdība panāca konceptuālu atbalstu Mediju politikas nodaļas izveidei, turklāt, lai radītu pretsparu Krievijas propagandai, valdība piešķīra 700 tūkstošus eiro informatīvi analītiskajiem raidījumiem krievu valodā sabiedriskajos medijos, pie viena stiprinot LR4 apraidi Latvijas pierobežā.
Tikpat svarīgi bija panākt drošību valsts iekšienē. Tika apturēta un iedzīta pagrīdē “spaisa” nāvējošā izkapts, pie viena uzlabojot psihoaktīvo vielu aprites apkarošanas regulējumu. Lai stiprinātu iekšlietu sistēmas darbu, tika izstrādāta Valsts policijas attīstības koncepcija un Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014. – 2020.gadam. Nenoliedzami, viens no sāpīgākajiem jautājumiem bija pēc iespējas ātrāk darīt visu iespējamo, lai nekad Latvijā vairs neatkārtotos Zolitūdes traģēdija. Šīs valdības darbības laikā tika izstrādāta virkne Ministru kabineta noteikumu jaunā būvniecības procesa regulējumam un Būvniecības biroja izveidei.
Lai vairotu Latvijas iedzīvotājos pārliecību par ikdienas stabilitāti un drošību nākotnē, valdība apstiprināja pensiju indeksāciju, kas jau ir notikusi un turpmāk atkārtosies ik gadu, ar Eiropas Savienības atbalstu tika ieviesta Jauniešu garantija, stājās spēkā vairāki atvieglojumi ģimenēm ar bērniem.
Veicinot Latvijas kā zināšanu sabiedrības attīstību, tika izveidots jauns pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modelis, kas jau tiek izmēģināts vairākās skolās un, vēlākais, nākamgad, tiks pielietots praksē. Vairāk nekā 20 miljoni eiro atvēlēti zinātnisko institūciju strukturālai reformai, turklāt beidzot izdevās pie viena galda apsēdināt uzņēmējus un zinātniekus, lai kopīgiem spēkiem rastu virzienu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstīšanai.
Neskatoties uz to, ka veselības ministrei nācās pamest amatu personīgās veselības dēļ, L. Straujuma uzņēmās pildīt viņas pienākumus un izdevās apstiprināt Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam, tāpat tika apstiprināts Primārās veselības aprūpes attīstības plāns.
Latvijas nākotnei ir svarīga arī ekonomiskā attīstība un finansiālā drošība – sabiedrība pārliecinājās, ka eiro ieviešana Latvijā noritēja gludi un bija veltīgas bažas par iespējamo cenu kāpuma, tas nenotika. Valdība spēja Eiropas Komisijai atmaksāt miljardu eiro no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma .Turklāt vēl pēdējās valdības dienās tika saņemta patiesi priecīga vēsts no Eiropas Komisijas – Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu ,,Izaugsme un nodarbinātība”, kas nozīmē, ka dota zaļā gaisma investīcijām, kas ir īpaši nozīmīgas Latvijas konkurētspējas palielināšanai un ekonomikas izaugsmei. Šī valdība arī paguva noslēgt līgumu par “Liepājas metalurga” pārdošanu, kas nozīmē, ka jau šogad varētu Liepājai tik svarīgajā uzņēmumā atgriezties dzīvība un simtiem cilvēku atgūs darba vietas. Tāpat tika atrasts investors bankai “Citadele”. Laimdotas Straujumas valdība neilgajā darbības laikā ir paveikusi būtiskus Latvijas turpmākajai attīstībai kritiski svarīgus darbus, kā arī iedevusi gana kvalitatīvu ceļa maizi nākošās valdības darbam.
Lai detalizētāk iepazītos ar nozīmīgākajiem šīs valdības darbiem, apkopojām tās prioritātes, pie kurām aizvadītajos mēnešos strādāja katra no VIENOTĪBAS politiķu vadītajām ministrijām.
Ārlietu ministrija
• Pēc pērn saņemtā oficiālā uzaicinājuma Latvija uzsākusi sarunas par pievienošanos Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
• Trio prezidentūras darba programma, kas izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas un pārējo trio partneru – Itālijas un Luksemburgas – iesniegtajiem ieguldījumiem, apstiprināta 2014.gada 24.jūnijā ES Vispārējo lietu padomē Luksemburgā.
• NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos kā nacionāla institūcija tika izveidota 2014.gada janvārī, lai veiktu sagatavošanas darbus centra akreditācijai NATO un starptautiskā statusa iegūšanai, dalībvalstu piesaistei, starptautiskā centra dibināšanas dokumentu izstrādei, kā arī saturiskā darba uzsākšanai.
• Lai nodrošinātu informācijas pieejamību Latvijas diasporai ārzemēs par to interesējošiem jautājumiem, Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidots īpašs ceļvedis „Tautiešiem ārzemēs”.
2014.gadā ir notikušas regulāras starpinstitūciju darba grupas sēdes diasporas politikas jautājumos Ārlietu ministrijas un KM vadībā. Šajā darba grupā līdzās nozaru ministrijām un citām valsts institūcijām aktīvi piedalās arī diasporas organizāciju pārstāvji. Darba grupa ir izstrādājusi diasporas politikas plānošanas dokumenta – plāna „Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam” projektu, kurā definēta visaptveroša pārnozaru politika un rīcība sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs.
Finanšu ministrija
• Latvija ir starp pirmajām ES dalībvalstīm, kas sekmīgi gatavojas sākt jauno ES fondu plānošanas periodu. Eiropas Komisijā jau iesniegti galvenie plānošanas dokumenti un saņemti pirmie oficiālie komentāri.
• Ņemot vērā, ka šogad ir sācies jaunais ES fondu plānošanas periods, valdība savu uzmanību un pūles veltījusi valsts attīstības prioritāšu, kas noteiktas NAP2020, pārnešanai ES fondu plānoto investīciju aktivitātēs. Š.g. apstiprināts Partnerības līgums Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam, kurā izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā 2014.–2020.gada plānošanas periodā. Šobrīd turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju par darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” saturu, kurā plašāk aprakstīti Latvijas mērķi un ieguldījumu virzieni attiecībā uz ES kohēzijas politikas ieviešanu par ES budžeta ieguldījumu apjomu 4,418 miljardu euro.
• Apstiprināta Finanšu ministrijas sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2014. – 2017. gadam.
• Valdībā regulāri ir skatīti jautājumi, kas saistīti ar Maksātnespējīgo akciju sabiedrību „Liepājas Metalurgs”. Ministru kabinets ir izsniedzis mandātu finanšu ministram Andrim Vilkam valsts vārdā parakstīt vienošanos ar pārējiem kreditoriem par „Liepājas Metalurgs” pārdošanu, kam jānotiek oktobra pirmajā nedēļā.
• Pieņemta MK instrukcija „Zaļā” iepirkuma piemērošanai.
Iekšlietu ministrija
• Izstrādāti un jau spēkā stājušies grozījumi Krimināllikumā, kas paredz noteikt atbildību par jaunas psihoaktīvas vielas neatļautu izgatavošanu un realizāciju. Ieviesta arī kriminālatbildība personām, kas turpina pārdot „spaisus”, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums.
• Turpinās aktīvs darbs jauno psihoaktīvo vielu aprites apkarošanā, izstrādājot priekšlikumus tiesiskam regulējumam, lai paredzētu kriminālatbildību par pagaidu aizliegumam pakļauto vielu apriti. 2014.gada 9.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par jaunu psihoaktīvu vielu vai to saturošu izstrādājumu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu.
• Izstrādāta Valsts policijas attīstības koncepcija, kas nosaka Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus, kā arī identificē Valsts policijas turpmāko attīstību ietekmējošos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus, lai veidotu jaunu izpratni par policijas lomu sabiedrībā un par principiem, uz kuriem jābalstās policijas un sabiedrības savstarpējai sadarbībai.
• Lai turpinātu valsts intervenci cīņā ar tāda veida noziegumiem, kas būtiski ietekmē ekonomiskos un tiesiskos procesus, tika apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 2014.-2016.gadam.
Izglītības un zinātnes ministrija
• Valdība apstiprinājusi grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas kalpos par pārejas noteikumiem līdz jauna Profesionālās izglītības likuma izveidei un ieviešanai nākamajā gadā. Profesionālās izglītības likuma grozījumi nepieciešami, lai nostiprinātu nozaru ekspertu padomju funkcijas, lai dotu iespēju audzēkņiem iegūt dokumentu par vispārējo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un lai nostiprinātu darba devēju lomu izglītības iestāžu pārvaldībā.
• Veicinot Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu, izstrādāts informatīvais ziņojums "Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošana līdz 2015.gada 1.jūlijam", kas nosaka pasākumus zinātnes normatīvā regulējuma un pārvaldības uzlabošanai, funkcionālai un teritoriālai zinātnes resursu konsolidācijai, un paredz indikatīvo finansējumu zinātnisko institūciju strukturālai reformai 9 milj.euro apmērā no ES struktūrfondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam līdzekļiem un 15 milj. euro apmērā ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam.
• No 2014.gada 1.septembra tiek nodrošinātas brīvpusdienas 1.-3.klases skolēniem. Šī demogrāfijas atbalsta pasākuma nodrošināšanai no valsts budžeta 2014.gadā paredzēts finansējums 11,7 milj. euro apmērā.
• Valsts pētījumu programmām 2014.–2017.gadam ir veikta administratīvā, kvalitātes, tautsaimnieciskā un zinātniskā ekspertīze. Ministru kabinets ir izvērtējis un atbalstījis Valsts pētījumu programmas 2014. – 2017. gadam.
Ekonomikas ministrija
• Otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas attīstību sāka negatīvi ietekmēt saspīlētā ģeopolitiskā situācija un Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, samazinot eksporta apjomus uz Krieviju un citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm. Tajā pašā laikā ekonomikas izaugsmi sekmēja spēcīgais būvniecības nozares pieaugums, un arī mazumtirdzniecībā pēc nelielas piebremzēšanās gada sākumā otrajā ceturksnī atkal atsākās straujāks kāpums. Latvija apņemas saglabāt pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku, kā rezultātā fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem paredz pakāpenisku uzlabošanos, nodrošināt, ka vispārējās valdības budžeta strukturālais deficīts nepārsniedz 2015.gadā – 1,0% no IKP, 2016.gadā – 0,9% no IKP un 2017.gadā – 0,8% no IKP.
Līdz šim paveiktais (sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju):
• Nokavēto nodokļu sadalīšana termiņos vai atlikšana uz laiku līdz pieciem gadiem nepiemērojot nokavējuma naudu – no šī gada 1.oktobra. (Līdz 23.septembrim VID saņemti 27 nodokļu termiņu pagarinājumu pieteikumi no 25 nodokļu maksātājiem).
• 6.milj. eiro atbalsts piena ražotājiem (izmaksāts līdz 22.septembrim).
• Lauku atbalsta dienests veicis avansa izmaksas atdalītajam pārejas posma valsts atbalstam par pienu, liellopiem, nokautiem vai eksportētiem liellopiem, platībām un par laukaugu platībām.
• Kredītbrīvdienu garantiju ieviešana, kredītprocentu subsīdijas.
• Iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos administratīvā sloga mazināšanai transporta un loģistikas nozarei.
• Pieņemts lēmums pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu nodrošināt līdz 2017.gada aprīlim. Paralēli līdz tam notiks darbs, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību gāzes jomā.
• 2014.gada 12.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti pasākumi, kas vērsti uz Krievijas ekonomisko sankciju seku mazināšanu.
• Ir izstrādāts Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2014.-2015.gadam, kurā ir iekļauta virkne pasākumu, kas vērsti uz Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un investīciju piesaisti, kā arī paredzēti uzņēmēju un valsts iestāžu sadarbības pilnveidošanas pasākumi.
• Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšana un tās atkārtošanās nepieļaušana, t.sk. Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanas pabeigšana un no Būvniecības likuma izrietošo normatīvo aktu izstrāde un būvnormatīvu ieviešana, tādejādi panākot sabiedrības drošību un aizsardzību. Šobrīd ar izmeklēšanu saistītās darbības lielveikala drupās ir pabeigtas, un tās nodotas apsaimniekotājam. Pēc traģēdijas ir īstenotas reformas un būtiski pilnveidots regulējums būvniecības jomā, lai nodrošinātu likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības noteikšanu, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām. Jānorāda, ka valdība ir arī atbalstījusi Latvijas Būvniecības padomes izveidošanu, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā.
Satiksmes ministrija
• Naudas apmaiņas procesa nodrošināšana „Latvijas Pasta” nodaļās, Latvijai pārejot no latiem uz eiro. Trīs mēnešos izmainīti 25 miljoni latu pret eiro.
• Lai nodrošinātu autoceļu kvalitāti, sākot ar š.g. 1.oktobri darbu ir uzsācis uz VAS Latvijas Valsts ceļi Ceļu laboratorijas bāzes izveidotais Autoceļu kompetences centrs (AKC), kas sniedz starptautiski atzītus kompetentus slēdzienus par autoceļu tehniskā stāvokļa un būvdarbu kvalitātes jautājumu novērtējumu, veic mērķtiecīgi virzītu un koordinētu autoceļu nozares pētniecības programmu vadību, piesaistot akadēmiskās mācību iestādes, vadošās konsultantu, projektēšanas un būves firmas, kā arī līdzdarbojoties starptautiskos pētniecības projektos.
• Izstrādāts Autoceļu lietošanas nodevas likums. Likums stājies spēkā š.g. 1.jūlijā un tajā noteikti tie valsts galveno autoceļu posmi, par kuru lietošanu kravas transporta līdzekļiem ar pilnu masu virs 3.5 tonnām, maksājama minētā nodeva. Ieņēmumus no nodevas plānots novirzīt autoceļu uzturēšanai, atjaunošanai un attīstībai.
• Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, samazinātu ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu, paaugstinātu satiksmes dalībnieku kompetenci un atbildību, ir izstrādāts un apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2014.-2016.gadam.
• Baltijas valstis ir vienojušās Rail Baltica projekta īstenošanai dibināt kopuzņēmumu, kurā Latvijas puses akcionārs būs jaundibināta 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība.
• Rīgas lidostā bāzi atklāja zemo cenu lidsabiedrība Wizz Air, kas atklāja jaunus lidojumu maršrutus no Rīgas uz Barselonu, Donkasteru/Šefīldu un Parīzi (Buvē), kā arī palielināja lidojumu biežumu esošajos maršrutos uz Londonu (Lutonu) un Oslo (Torpu).
Veselības ministrija
• Apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.
Ar pilnu valdības paveikto darbu sarakstu varat iepazīties Valsts kancelejas sagatavotajā apkopojumā.