Skip to main content

Valdība apstiprina veselības obligātās apdrošināšanas koncepciju

Šodien, 16. aprīlī, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar „veselības nodokļa” nomaksu.

Koncepcijas galvenais mērķis ir godīgāka un pieejamāka veselības aprūpes sistēma. Tā paredz Latvijā izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. Paredzēts noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas tiktu nodalītas no šobrīd spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (likmes apmērs tiks precizēts likuma izstrādes laikā). Tādējādi iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielinātos. Paredzēts jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli ieviest no 2014. gada otrā pusgada.

Koncepcijas realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski nozares budžetam līdz 2020. gadam sasniedzot 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

Atgādinām, ka neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta visiem iedzīvotājiem tiks nodrošināts Satversmē paredzētais medicīniskās palīdzības minimums – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana* un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.

Plānots, ka valsts apdrošina sekojošas iedzīvotāju grupas, kuras saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pat apjomā kā nodokļa maksātāji:

 bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
 personas, kurām piešķirta valsts vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma vai speciālā valsts pensija;
 personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;
 personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz 3 gadiem;
 personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu un kurām ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā (t.i., līdz bērns sasniedz 7 gadu vecumu);
 personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;
 personas, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;
 personas, kuras kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta I grupas invaliditāte un kurai ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;
 I, II un III grupas invalīdi, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
 personas, kuras saņem apdrošināšanas atlīdzību vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī personas, kuras saņem slimības pabalstu;
 personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi vai atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
 personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
 bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī 9 mēnešus pēc bezdarbnieku statusa zaudēšanas;
 personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
 personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika studenti, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;
 ieslodzītie ieslodzījuma vietās, kā arī personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, laika posmā līdz 9 mēnešiem pēc atbrīvošanas;
 personas, kuras no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kas nepārsniedz 2000 latus gadā un kuras nav reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, un kuru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir pieteikta un apstiprināta vienotā platību maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros;
 politiski represētās personas;
 Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
 personas, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;
 orgānu donori.

Definētajās iedzīvotāju grupās ietilpstošie tāpat kā nodokļa maksātāji saņems valsts noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri būs pieejamāki – plānots paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu, mazināt rindas uz valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpi utml. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, būs jāmaksā Ministru kabineta noteikumos noteiktās pacientu iemaksas (izņemot personas, kuras no pacientu iemaksām ir atbrīvotas).

*Grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, pacienti ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekciju slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām, pacienti, kuri saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.

Informāciju sagatavoja:
VM Komunikācijas nodaļa
Oskars Šneiders
Tālrunis: 67876008, 26378959
[email protected]

 

Dalies ar ziņu