Valdības 2011. gada būtiskāko darbu apkopojums
Valdības paveikto būtiskāko darbu sarakstā šogad ierindojama uzņēmējdarbības vides uzlabošana un fiskālās stabilitātes nostiprināšana – starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšana, pēdējā konsolidētā valsts budžeta sagatavošana un Fiskālās disciplīnas likumprojekta izstrāde.
Ministru kabinets sagatavojis un Saeima atbalstījusi 2012.gada valsts budžetu, kas ir pēdējais konsolidētais budžets un paredz deficītu ne lielāku par 2,5% no IKP. Lai turpmākos gadus atbildīgi un rūpīgi plānotu valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde 21.decembrī pieņēma lēmumu slēgt trīs gadu starptautiskā aizdevuma programmu Latvijā. Programmas ietvaros Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Kopējais aizdevuma apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā, taču ņemot vērā ekonomiskās un finanšu situācijas uzlabošanos, nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu.
Viens no pozitīvākajiem signāliem uzņēmējiem bija šā gada oktobrī prezentētais jaunākais Pasaules Bankas pētījums Doing Business 2012, kas Latviju ierindojis to 12 valstu vidū, kur veiktās reformas būtiski sakārtojušas uzņēmējdarbības veikšanu, ierindojot Latviju 21. vietā starp 183 pasaules valstīm. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītāju Latvijas novērtējums uzlabojies par 10 vietām, vienlaikus apsteidzot Lietuvu (27.vieta) un Igauniju, kas ierindojusies 24.vietā.
2011.gadā ekonomikas izaugsme turpinājās. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu IKP pieaugums šogad 3.ceturksnī bija par 6,6% lielāks. Galvenais Latvijas ekonomikas dzinulis ir eksports. Šogad faktiskajās cenās tas bijis par 30% lielāks nekā iepriekšējā periodā.
Īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, šogad 11 mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos iekasējis 3,70 miljardus latu, kas ir par 11,6% jeb 383,19 miljoniem latu vairāk nekā pērn šādā periodā. Visbūtiskāk palielinājušies pievienotās vērtības nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.
Veselības aprūpē veicināta dienas stacionāru (ambulatorās veselības aprūpes) pakalpojumu attīstība, lai veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinātu pēc iespējas lielākam pacientu skaitam tuvāk dzīvesvietai. Farmācijas jomā veiktas izmaiņas kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču apmaksas kārtībā, kā arī īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa par iespējām ārstēties ar lētākiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem, tādējādi samazinot iedzīvotāju izdevumus par zālēm. Šogad 1. maijā ieviests ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001, kas darbojas vakaros, nakts stundās, brīvdienās un svētkos. Valsts turpināja ģimenes ārstu praksēs apmaksāt otras medicīnas māsas darbu. Šobrīd tajās strādā ap 500 otrām māsām, kas sniedz atbalstu prakses darbā, īpašu uzmanību veltot pacientu informēšanai par profilakses un veselības veicināšanas jautājumiem.
Lai atbalstītu sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, kuras ietekmēja ekonomiskā krīze, no Sociālā drošības tīkla stratēģijas šim mērķim tika atvēlēti 91,6 miljoni latu. Tā sauktajā „Simtlatnieku pasākumā” šogad sniegta palīdzība ap 50 tūkstošiem bezdarbnieku. Personām ar zemiem ienākumiem kompensēta pacienta iemaksas, zāļu un medicīnisko ierīču iegāde, dienas stacionāra pakalpojumi u.c.
Caur Latviju uz Afganistānu šogad tranzītā nosūtītas aptuveni 11 000 TEU vienības, bet apmēram 4400 TEU turp nogādās ar Latvijā iepirktiem produktiem. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aprēķiniem no vienas TEU vienības Latvijas ekonomika var iegūt līdz pat 500 eiro.
Bet tieslietu jomā uzsākta kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas reforma un Civillikuma modernizācija.
Lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli, kas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā, izstrādāts tiesiskais regulējums tā sauktajai „nulles deklarācija”, kas sāks darboties no nākamā gada.
Veicot strukturālās reformas valsts pārvaldē, apvienotas 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes un izveidots viens Latvijas Nacionālais arhīvs.
Samazināt administratīvo slogu un birokrātiskos šķēršļus palīdz arī Eiropā unikāla eParaksta tehnoloģija – tas lietojams internetā, bez palīgierīcēm. Šobrīd drošu eParakstu lieto jau ap 14 000 cilvēku un mēnesī vidēji tiek parakstīti 65 000 dokumentu. Elektroniski šobrīd iespējams pieprasīt, piemēram, bērna kopšanas pabalstu, tā vietā lai dotos uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Paplašināta iespēja iesniegt dokumentus elektroniski, lai reģistrētu izglītības iestādi un licencētu izglītības programmu.
Tāpat samazināts administratīvais slogs arī augstākās izglītības studiju kvalitātes novērtēšanā, proti, līdzšinējā novecojusī studiju programmu akreditācija aizstāta ar studiju virzienu akreditāciju.
Turpināts attīstīt vienas pieturas aģentūras princips elektroniskajā vidē, piemēram, portālā www.latvija.lv pievienoti 12 jauni VSAA e-pakalpojumi, nodrošināta informācija par vairāk kā 2000 valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem u.c. Šogad portālā elektroniski bija iespējams arī pieteikties studijām 10 augstskolās.
Lauku atbalsta dienests 2011. gadā ir nodrošinājis ES un valsts atbalsta izmaksas vairāk nekā 70 tūkstošiem finansējuma saņēmēju par kopējo summu 369 miljoni latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2004. gadā.
Izstrādāta jauna reģionālās attīstības stratēģija 7 gadiem, kas tiks ietverta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam. Jauns reģionālās politikas piedāvājums ir orientēts uz pašvaldību un reģionu rīcībspējas stiprināšanu, dodot pašvaldībām un reģioniem vairāk iespēju veicināt savas teritorijas attīstību.
2012. gadā starp valsts pārvaldes plānotajiem nozīmīgākajiem darbiem ir: jāpanāk vienlīdzīgāki tiešmaksājumi lauksaimniekiem (vismaz 80% no ES vidējā līmeņa); aizstāvēt Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta veidošanā; izstrādāt Lauku attīstības programmu 2014. – 2020. gadam; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību un sākt iekārtot to; panākt vienošanos par reģionāla sašķidrinātās gāzes termināla būvniecības vietu un labvēlīgu Eiropas Komisijas lēmumu par projekta līdzfinansēšanu; izstrādāt elektroniskās Būvniecības informācijas sistēmu; veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes efektivitāti; ieviest oficiālo elektronisko publikāciju; optimizēt profesionālās izglītības iestāžu tīklu, tādējādi nodrošinot izglītības atbilstību darba tirgus prasībām; pilnveidot motivācijas sistēmu kompetentāko darbinieku noturēšanai valsts pārvaldē u.c.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītās valdības rīcības plāns paredz plašu uzdevuma loku stabilas un ilgtspējīga Latvijas attīstībai un tiesiskuma nostiprināšanai. Tas jāizstrādā līdz 2012. gada 25. janvārim, Valdības deklarācija pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Eida
Valsts kancelejas
Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece
Tālr.: 67082902, 26533905
[email protected]