Vērtējumi Dombrovska un Åslund grāmatai „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi”
Tas ir aizraujošs stāsts par milzīgu kreditēšanas „bumu”, tā rezultātā piedzīvoto krīzi un dziļo recesiju, kā arī pārsteidzoši radikālu un drosmīgu fiskālo konsolidāciju līdztekus strukturālajām reformām. Autori pareizi uzsver, ka ekonomiskā un politiskā pieredze, kas gūta Latvijas stabilizācijas un reformu procesā, krietni pārsniedz Latvijas robežas. Šī pieredze ir īpaši svarīga Eirozonas valstīm – Latvija veiksmīgi pretojās savas valūtas devalvācijai, arī Eirozonas valstīm nav pieejama devalvācijas iespēja.
Lešeks Balcerovičs (Leszek Balcerowicz), bijušais prezidents, Polijas Nacionālā banka
Neskatoties uz visiem apstākļiem, 20 gadus atpakaļ Baltijas valstis atguva savu valstisko neatkarību. To viņas darīja varonīgi un miermīlīgi, un tieši tā viņas arī rīkojās finanšu krīzes laikā. Nākamās latviešu paaudzes skatīsies uz Valdi Dombrovski kā uz varoni, kurš izglābis viņu valsti no šī nopietnā drauda, tikai divu gadu laikā atjaunojot valstī ekonomisko izaugsmi. Šajā fascinējošajā grāmatā Valdis Dombrovskis un Anders Aslunds (Anders Åslund) stāsta pārsteidzošu stāstu par Latvijas ceļu uz atveseļošanos.
Karls Bilts (Carl Bildt), Zviedrijas ārlietu ministrs
Atvērtās un plaukstošās Baltijas valstis varēja maz ko darīt, lai bremzētu kapitāla ieplūšanu pirms finanšu krīzes, un krīzes laikā tās ir smagi cietušas, visvairāk Latvija. Šī īstajā brīdī izdotā un saistošā grāmata stāsta par to, kā Latvijā iestājās krīze un kā valdība izveda valsti no tās. Grāmatas pamatdoma – laba politika ir iespējama, un prātīgi vēlētāji to novērtē.
Tomas Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves), Igaunijas Republikas prezidents
Ministru prezidenta Valda Dombrovska grāmata „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (How Latvia Came through the Financial Crisis”) piedāvā zinātāja skatījumu par to, kā valdība reaģēja uz globālo finanšu krīzi, pieņēma smagus lēmumus un virzīja valsti uz ekonomikas izaugsmi. Šī fantastiskā grāmata ir dramatisks stāsts par panākumiem un situācijas atrisināšanu.
Vilfrīds Martens (Wilfried Martens), Eiropas Tautas partijas prezidents
“Nothing special” – 2008.gada 8. oktobrī teica Latvijas finanšu ministrs, lai aprakstītu, kas novedis Latviju pie vienas no vissmagākajām ekonomiskajām krīzēm. Ironiski, taču viņam varētu būt taisnība – Latvijas krīze bija klasisks pieauguma – krituma cikla piemērs, ko ekonomisti paredzēja jau daudzus gadus iepriekš. Patiešām, attiecībā uz Latvijas krīzi nav tik svarīgi, kā Latvija līdz tai nonāca, bet gan kā tā pārvarēja vissmagāko finanšu krīzi. Andersa Aslunda (Anders Aslund) un Valda Dombrovska jaunā grāmata akcentē tieši šo jautājumu. Tas ir aizraujošs stāsts par mazu valsti, kas neskatoties uz sliktajām izredzēm, īstenoja savdabīgu politiku un pārvarēja krīzi.
Grāmatu ir sarakstījis Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš stājās vadošajā amatā finanšu krīzes kulminācijas brīdī, un Anders Aslunds Starptautiskās ekonomikas Petersona institūta (Vašingtona) pazīstamais ekonomists. Autoru sadarbība nodrošina detalizētu izklāstu par to, kā notikumi attīstījās un plašāku diskusiju par sarežģītiem makroekonomikas un fiskāliem jautājumiem vienkāršā un saprotamā valodā.
Grāmatas liela daļa veltīta Latvijas politiskās reakcijas vispretrunīgākajam aspektam – lēmumam saglabāt valūtas piesaisti un īstenot iekšējo devalvāciju. Grāmata noteikti nepieliek punktu aktīvajām diskusijām starp dažādu apgalvojumu piekritējiem. Grāmatā ir skaidri izklāstīti devalvācijas plusi un mīnusi. Latvija pierādīja, ka iekšējā devalvācija var, lai gan ar lieliem izdevumiem, atjaunot konkurētspēju. Tā nav piemērota visām valstīm un, iespējams, autori ir pārāk skarbi, apgalvojot, ka “starptautiskā makroekonomikas diskusija nav bijusi lietderīga, bet pat kaitīga”. Ir nepieciešama politiska drosme un apņemšanās, lai īstenotu sāpīgas fiskālas korekcijas, un to pieradīja Dombrovska valdība, atmaskojot dažus “pareizus” mītus. Citās valstīs varētu būt šādas apņemšanās trūkums.
Tomēr Dombrovskim bija jāriskē ar kādu citu kompromisu – kompromisu starp politisku mieru ar spēcīgām īpašu interešu grupām un pamatu likšanu ilgtermiņa iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei. Lai atgrieztos pie ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības parasti ir nepieciešama valdība, kas efektīvi nodrošina: (i) sabiedrības labumus (izglītība/veselība), (ii) pārdali, lai aizsargātu visneaizsargātākās grupas, un (iii) noteikumus, kas ierobežotu konkurences izkropļojumus, kas saistīti ar telpu īri. Grāmata detalizēti dokumentē Latvijas ievērojamo progresu ilgtermiņa jautājumu risināšanā izglītības un veselības jomā, kā arī attiecībā uz sociālā drošības tīkla programmu efektīvu īstenošanu. Tajā pašā laikā, grāmatā pareizi norādīts, ka nepilnības noteikumos rada sarežģītu politekonomijas dinamiku, kas ietver spēcīgas interešu grupas un lobijus.
Visbeidzot, grāmatā ir iekļautas daudzas atziņas, kas noderīgas gan jaunajām, gan attīstītajām valstīm. Demokrātiskā sabiedrībā ir gandrīz neiespējami īstenot sāpīgas reformas bez sabiedrības atbalsta. Tas nenozīmē, ka politikas veidotājiem būtu jāizvairās no sāpīgām reformām. Autori apgalvo, ka panākumi ir atkarīgi no uzticības un komunikācijas starp plašāku sabiedrību un politikas veidotājiem. Dombrovska godīgas politikas veidotāja reputācija, iespējams, bija Latvijas lielākā vērtība krīzes laikā.
Kārlis Šmits, Pasaules Bankas ekonomists
Ministru prezidenta Dombrovska un Aslunda kunga grāmata no vienas puses ir slavas dziesma latviešiem, kas spēj paveikt neiespējamo un Dombrovska kungam, kurš parādās kā efektīvs vadītājs, un no otras puses, pareizs un racionāls izklāsts par nonākšanu līdz krīzei, uzsverot, ka galvenais krīzes cēlonis bija banku pārliekā kreditēšana.
Tomēr interesantākā daļa ir krīzes risināšanas aizkulises. Aizkulišu stāsti pirmoreiz atklāti pasaka visiem zināmo noslēpumu, ka SVF ilgstoši uzstāja, ka lats jādevalvē. SVF ekspertu viedokli, ka iekšējā devalvācija ir neprāts, atbalstīja arī Eiropas Centrālā Banka un desmitiem un desmitiem grāmatā citētu pasaulslavenu ekonomistu, faktiski visi pasaules vadošies naudas eksperti. SVF tika salauzts tikai Eiropas Komisijai pārskaitot naudu Latvijai bez saskaņošanas ar SVF, līdz ar to padarot tālāku pretestību par bezjēdzīgu.
Aslunda kungs ir labi zināms kā faktiski vienīgais Rietumu eksperts, kas atbalstīja LB kursu, tāpēc grāmatas secinājums, ka latu nevajadzēja devalvēt nav pārsteigums, tomēr kā trūkums ir jānorāda, ka autori vispār neapraksta nedz devalvācijas jēgu, respektīvi, kāpēc eksperti uzsvēra nepieciešamību devalvēt.
Kopumā ir izdevusies interesanta un godīga grāmata, lai arī nevaru piekrist galvenajam secinājumam, proti, ka izvēlētā politika bija kopumā pareiza.
Jānis Ošlejs, ekonomists
Latvijai ir ar ko lepoties. Spēja pārvarēt visdziļāko ekonomiso krīzi ir mūsu tautas sasniegums. Stāsts par Latvijas pieredzi šajā grāmatā ir iespēja parādīt mūsu varēšanu pārējām Eiropas valstīm, kur notiek smagas debates par to, kā samērot izdevumus ar ieņēmumiem, kā atjaunot konkurētspeju un novērst valstu bankrotu. Latvijas piemērs apliecina, ka tas ir iespējams. Lai Latvijā veiksmīgi atsāktos stabila izaugsme, ir svarīgi turpināt uzsākto, pievienoties eirozonai – Eiropas ekonomiskās un politiskās attīstības kodolam.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte
Šī ir interesanta, galvenais – savlaicīgi uzrakstīta grāmata par Latvija lielajām šupolēm. No eiforijas, kas radās pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un straujā aizņemšanās buma eiro valūtā, pastāvot savai valūtai – latam, līdz burbuļa plīšanai, lielajam ekonomikas kritumam un sekojošajai vērtību pārvērtēšanai. Apskatītā pieredze noteikti ir interesanta visai pasaulei un labi pasniegtās mācības noderīgas daudzām Eiropas Savienības valstīm, īpaši eirozonas dalībniecēm, kurām nav devalvācijas iespēju. Vienlaikus uzskatu, ka starptautiskais lasītājs tikai iegūtu, ja Latvijas izvēlētā ceļa sociālā cena – emigrācija un bezdarbs, atrastu lielāku atspoguļojumu grāmatā.
Ojārs Kehris, ekonomists
Parasti grāmatas par ekonomikas vēsturi ir sarakstītas izteikti viegli un daudzus gadus pēc notikumiem. Šajā aspektā grāmata ir unikālas izdevums par politekonomiju, jo tā sniedz pārskatu pār ekonomikas pieredzes galveno epizodi. Grāmatu ir sarakstījis viens no galvenajiem aktieriem laikā, kad process vēl turpinās. Kādam varētu būt atšķirīgs viedoklis par Dombrovska valdības politiku, taču tā atspoguļo mierīgu un efektīvu vadību politiski trauksmainā laikā, ko var salīdzināt ar mīnu lauku.
Anders Palzovs, Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors
ETP prezidenta Vilfrīda Martena viedoklis
ETP ģenerālsekretāra A. L. Izstureza viedoklis
LR Ministru prezidenta V. Dombrovska viedoklis
Informāciju sagatavoja:
Valsts kanceleja
Foto: Jānis Janums