Veselības aprūpes organizācijas likumā skaidri jādefinē valsts, mediķu un pacientu pienākumi
Nākamajai Saeimai jāizstrādā un jāpieņem Veselības aprūpes organizācijas likums, kurā skaidri noteikti valsts un privāto veselības aprūpes iestāžu un pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību, kā arī medicīnas darbinieku un pacientu pienākumi, tiesības un atbildība, šodien, 16.augustā lēmusi partiju apvienībā VIENOTĪBA ietilpstošās partijas Jaunais laiks valde.
„Mūsu galvenā vērtība ir vesels cilvēks, un atbilstoši šādam mērķim jāattīsta arī Latvijas veselības aprūpes sistēma. Veselības ministrijai jābūt pacientu, nevis ierēdņu un celtniecības ministrijai, un ikvienas darbības – reformas, reorganizācijas, celtniecības vai iepirkuma – mērauklai veselības aprūpes sistēmā jābūt pacientam un viņa interesēm. Ar saņemto pakalpojumu apmierināts pacients ir visuzskatāmākais pierādījums panākumiem sistēmas sakārtošanā,” norāda apvienības VIENOTĪBA Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Reirs.
Pacientam nepieciešamā palīdzība jāsaņem vietā, kur tā viņam var tikt sniegta visefektīvāk. Tāpēc jāveic strukturāli un organizatoriski pilnveidojumi, vienlīdz lielu uzmanību pievēršot kā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, tā arī kvalitātei. Tam, savukārt, nepieciešama racionāla resursu pārdale, gan meklējot rezerves sistēmas iekšienē, gan rodot papildu finansējumu veselības aprūpes budžetam.
Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību ikvienam un pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nepieciešams panākt, lai tās finansējums visupirms nesamazinātos, bet ekonomikas situācijai uzlabojoties, veselības aprūpes finansējumu ik gadu tiktu palielināts vismaz par pusi procenta, 2014. gadā sasniedzot 5% no iekšzemes kopprodukta, norāda VIENOTĪBAS pārstāvji.
Veselības aprūpes sistēma ir tieši atkarīga no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, tādēļ jāturpina virzīt arī valsts veselības apdrošināšanas koncepcija, kas paredz ne vien būtiskus uzlabojumus veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pilnveidošanā, bet arī nostiprina katra darbspējīgā valsts iedzīvotāja atbildību un ieinteresētību līdzdarboties, saistot iedzīvotāja ienākuma nodokļa nomaksas faktu ar tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdzīga pieredze pierādījusi savu efektivitāti daudzās Eiropas valstīs, tostarp, Austrijā un Igaunijā, turklāt, iesaistot valsts veselības apdrošināšanas sistēmā pašreizējos nodokļu nemaksātājus, veselības aprūpes finansējums tiktu papildināts par 56 miljoniem latu gadā.
Papildus informācija:
Laila Timrota
frakcijas Jaunais laiks
sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 67087224, 29373547
E-pasts: [email protected]