Skip to main content

Veselības aprūpes reformu kavēšanās cena ir ļoti augsta

Veselības aprūpe ir nozare, kurā kavēšanās ar nepieciešamo reformu ieviešanu un īstenošanu nav pieļaujama. Katra nepieņemta vai atlikta lēmuma cena var būt kāda cilvēka veselība vai pat dzīvība. To šodien, 8.februārī, tikšanās laikā ar veselības ministri Andu Čakšu, pārrunājot veselības aprūpes nozarē nepieciešamo reformu norisi, uzsvēra partijas VIENOTĪBA Saeimas frakcijas deputāti.

 

VIENOTĪBAS deputāti norādīja, ka veselības nozare ir viena no tām, kurām turpmākajiem gadiem paredzēts ievērojams finansējuma palielinājums, taču joprojām trūkst skaidrības par tā izlietojumu. 12,2 miljoni eiro no šogad paredzētajiem 34 miljoniem eiro ir atvēlēti onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanas programmai, taču informācijas par to, kādām nozares reformām paredzēts atvēlēt atlikušos 22 miljonus eiro, nav. Vēl vairāk – 100 miljonus eiro – nozarei paredzēts atvēlēt nākamajā – 2018.gadā.

 

Ņemot vērā to, ka papildu līdzekļi Veselības ministrijai gan šim, gan nākamajam gadam paredzēti uz valsts budžeta deficīta rēķina, skaidrībai jābūt par katru izlietoto eiro, pauda VIENOTĪBA.

  

Veselības aprūpes nozarē pieteiktas vairākas iniciatīvas, kuru uzdevums ir paātrināt un atvieglot pacientu iespējas laikus nonākt pie speciālistiem, savlaicīgi veikt nepieciešamos izmeklējumus un saņemt ārstēšanu. Viena no šādām nozīmīgām iniciatīvām ir “zaļais koridors” onkoloģisko pacientu diagnostikā. Šobrīd uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas esošā Patoloģijas centra bāzes tiek atjaunots Valsts patoloģijas centrs, kurā visiem Latvijas onkoloģijas pacientiem būs pieejami jauni un daudz precīzāki izmeklējumi. Diemžēl Centra atjaunošanas projekts norit lēnāk nekā plānots, jo Veselības ministrija finansējuma trūkuma dēļ nav virzījusi apstiprināšanai jauno patoloģijas izmeklējumu tarifu projektu.

 

VIENOTĪBAS deputāti pauda bažas, vai tiešām nozares budžetā 2017.gadam nevarat atrast aptuveni 1,7 miljonus eiro jauno tarifu apstiprināšanai, lai būtiski paplašinātu “zaļā koridora” iespējas diagnostikā onkoloģijas pacientiem


un aicināja ministri nekavēties ar aktualizēta patoloģijas izmeklējumu tarifu projekta virzību valdībā.

Deputātu vidū jautājumus raisīja arī informācija par to, ka, neraugoties uz 4,1 miljonu eiro papildu finansējuma piešķiršanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai ar medikamentiem, Nacionālā veselības dienesta kavēšanās dēļ daudziem pacientiem ārstēšana joprojām nav uzsākta. Deputāti aicināja ministri rīkoties, lai onkoloģijas pacienti varētu būt droši, ka ārstēšana 2017.gadā patiešām būs pieejama.

 

Tāpat joprojām aktuāls ir jautājums par ministrijas nostāju par Pasaules bankas pieaicināto ekspertu izstrādāto Latvijas ārstniecības iestāžu ģenerālplāna īstenošanas apjomu un terminiem. Latvijas pašvaldības un to administratīvajās teritorijās esošās stacionāras ārstniecības iestādes “saceltas kājās”, taču turpina palikt neziņā par ministrijas plāniem attiecība uz to sniedzamo pakalpojumu līmeņiem un apjomiem, norāda VIENOTĪBA.

 

VIENOTĪBAS deputāti veselības ministri iztaujāja arī par iecerētajiem Valsts kompensējamo zāļu sistēmas apmaksas modeļa jauninājumiem, ministrijas plāniem attiecībā uz ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un darbības kvalitātes novēršanas sistēmu, kā arī aicināja ministri reformu īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma piesaistīšanā aktīvāk iesaistīt arī par valsts budžetu atbildīgo Finanšu ministriju. VIENOTĪBAS deputāti pauda cerību, ka atbildes uz visiem šobrīd neskaidrajiem jautājumiem tiks rastas jau drīzumā, kad 1.aprīlī premjers un ministre solījuši atklāt, kā turpmāk tiks nodrošināts finansējuma pieaugums veselības aprūpei.

Dalies ar ziņu