VIENOTĪBAS cilvēku viedokļi par referendumu
Artis Pabriks, LR aizsardzības ministrs
Uzskatu, ka ar šo referenduma balsojumu pasaulei kļūs redzams, vai Latvijas pilsoņi ir gatavi aizstāvēt dārgāko, kas viņiem pieder, – savu valstiskumu, valsts neatkarību. Latviešu valoda ir Latvijas valsts stūrakmens, tā padara Latviju atšķirīgu no visām citām pasaules valstīm. Referenduma iniciatori, vēršoties pret latviešu valodu, ir vērsušies pret mūsu valsts pamatiem un katru no mums. Ja viņi nesaņems pietiekamu pretsparu, tad būs uzvarējuši. Šajā referendumā ir nepieciešama katra Latvijas patriota balss. Es iešu un balsošu PRET! Aicinu to darīt arī jūs.
Ainārs Šteins, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs
Parakstoties PRET krievu valodu kā otro valsts valodu, es domāšu par vecākiem, vecvecākiem un bērniem. Domāšu par godu un tradīcijām. Esmu pārliecināts, ka katrai nācijai dzimtā valoda ir svarīga! Esmu pārliecināts, ka līdzīgi kā es domā krievi Krievijā, ukraiņi Ukrainā, baltkrievi Baltkrievijā. Parakstoties PRET krievu valodu kā otro valsts valodu, es domāšu par ciniķiem, kas ar šādu akciju grib sanaidot sen blakusesošas tautas. Bet es zinu, ka vairākumu cittautiešu šī provokācija neietekmēs, jo viņi zina, ka mātes valodas īstā vieta ir tās tēvzemē.
Hosams Abu Meri, ārsts gastroenterologs
Es, kā jebkurš brīvās Latvijas pilsonis, uzskatu, ka mans pienākums ir piedalīties referendumā, balsojot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, jo tas ietekmētu mūsu valstisko un nacionālo stabilitāti. Manuprāt, vispār rīkot šādu referendumu ir pret visiem morāles un ētikas principiem, tas ir negodīgi pret latviešu tautu šodien un tās senčiem, kuri cīnījās un atdeva dzīvību, lai latviešiem būtu sava valsts valoda. Un pats galvenais šajā situācijā ir cienīt vienam otru, lai nerastos draudi mūsu Latvijai, jo tāda mums visiem ir tikai viena. Es aicinu jebkuru Latvijas pilsoni 18. februārī balsot PRET!!!
Dzintars Zaķis, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Latvijā dzīvo vairāk nekā 170 tautību cilvēki. Man nav nācies novērot, ka saziņa šo etnisko grupu cilvēkiem būtu problemātiska. Līdz šim neviena etniskā kopiena nebija apšaubījusi latviešu valodu kā Latvijas valsts pamatvērtību, kas jāciena. Jebkuras mazākumtautības cilvēki ir Latvijas bagātība, tomēr ikvienam ir jābūt arī atbildīgam par valsts, kurā viņš dzīvo, vērtību saglabāšanu – jārespektē valsts intereses un Satversme. Tāpēc aicinu visus Latvijā dzīvojošo tautību cilvēkus sargāt mūsu kopīgās valstiskās vērtības, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un balsot PRET grozījumiem Satversmē.
Juris Šulcs, Tukuma novada domes priekšsēdētājs
Es nebūtu pārsteigts, ja šāds jautājums tiktu rosināts pirms 15 – 20 gadiem. Jaunā valstī, kurā pēc piecdesmit gadu okupācijas perioda dzīvo ļoti dažādi domājoši cilvēki, tas būtu saprotami. Taču šodien visiem Latvijas pilsoņiem būtu jāapzinās, ka neaizstāvēt latviešu valodu būtu tas pats, kā teikt, ka mums nav vajadzīga Latvija kā suverēna valsts. Uzskatu, ka referendumā ir jāpiedalās visiem, kliedējot šaubas par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Šī ir reize, kad malā palikt nedrīkst neviens!
Svetlana Valdmane, skolotāja
Agrāk valodu uzskatīju par rīku, kas palīdz cilvēkiem saprasties. Tagad pienācis laiks, kad valodu grib padarīt par ieroci pret saprašanos. Negribu domāt, ka daļa Latvijas tautas apzināti palikusi vienu no valsts stūrakmeņiem – valsts valodu – zem sitiena, tādējādi ļaujot kādam spēkam stiprināt savu politisko platformu uz Latvijas valsts stabilitātes rēķina. Mana izvēle ir viennozīmīga – valsts valoda ir latviešu valoda. Gribu aicināt visus, kuriem rūp Latvijas un sava nākotne, nešaubīties par līdzdalību referendumā un stiprināt Latvijas pamatus.
Raimonds Čudars, Salaspils domes priekšsēdētājs
Valodas jautājums ir cieši saistīts ar nācijas un tās kultūras pastāvēšanu. Tādēļ referendums mums ir tik svarīgs. Tomēr šajā sevis apliecināšanas procesā, atbalstot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, latviešiem kā pamatnācijai ir jāapzinās, ka atjaunotās Latvijas pastāvēšanas 20 gados sabiedrības integrācijas un nacionālas valsts izveide nav notikusi pietiekami pārdomāti. Mums ir nepieciešama cittautiešu palīdzība un izpratne, vēl vairāk – mums ir nepieciešami kopīgi ideāli. Mūsu partijai ir jābūt šo kopīgo saliedējušo ideālu meklējumu priekšgalā.
Ģirts Valdis Kristovskis, Vienotības valdes loceklis
Manā vai tavā vietā mūsu nacionālo Latvijas valsti neviens cits neizcīnīs, neuzcels, negodās un nenosargās. Latvija nav svešu ļaužu, bet gan mūsu tautas gadu simtos izlolotā valsts. Mūsu priekšteči un līdzgaitnieki par to ir devušies kaujā, atdodami savu dzīvību Brīvības cīņās, izsūtījuma lēģeros vai Rīgā barikāžu laikā. Pieminot Latvijai nestos upurus, apzināsimies, ka 2012. gada februāris atkal ir izšķirošs mūsu cīņas un gribas laiks, stājoties Latvijas valsts sardzē. Tāpēc aicinu un zinu, ka mēs iesim un pateiksim skaidru PRET! Pateiksim NĒ mūsu valsts noliedzējiem! Satrieksim mums uzspiesto referendumu, jo latviešu valodai jāpastāv mūžos!
Ingrīda Circene, LR veselības ministre
Latviešu valoda ir mūsu tautas kods, kas gadu simtiem ir nodots no paaudzes paaudzei. Ir tikai viena valsts pasaulē, kur latvieši var brīvi runāt savā dzimtajā valodā un justies piederīgi savai nācijai. Es referendumā atbalstīšu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un aicinu arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties referendumā un tādējādi ar savu rīcību apliecināt, ka mūsu valsts pamatvērtību – mūsu valodu – apdraudēt nedrīkst.
Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Piedāvātie grozījumi Satversmes 4. pantā likuši mums izvērtēt, kas ir Latvijas valsts. Šie grozījumi ir arī jautājums mums ikvienam, cik daudz un kā mēs katrs esam gatavi aizsargāt savas valsts pamatus. Tas ir balsojums par savu latviešu valodu, savu Latvijas valsti, savu tautu un tēvzemi, ko esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Šis balsojums ir mūsu atbildība, lai nodrošinātu nākamībā latviešu tautas, latviešu kultūras un valodas attīstību. Tieši tāpēc, mīlot un cienot savu dzimto valodu, Latvijas valsts identitātes fundamentālo pamatu, mums jāpiedalās referendumā un jāpauž sava attieksme pret nelietīgu rīcību.
Līvija Plavinska, Rēzeknes novada domes deputāte
18. februārī netiks dalīti ministru krēsli vai vietas Saeimā. Tā ir diena, kad ir jāaizmirst aizvainojumi un politiķu neizdarības. Ir vienkārši jāiet aizstāvēt savas valsts pamatus. Ir ne tikai jāiet pašam, ir jādara viss, lai uz nobalsošanu aizietu iespējami daudz vēlētāju. Šobrīd ir auksts, pasliktināta satiksme, sevišķi gados vecākiem lauku cilvēkiem ir grūti nokļūt līdz iecirkņiem. Tam ir risinājums – piesakieties vēlēšanu iecirkņos, lai vēlēšanu komisijas darbinieki ierodas jūsu dzīvesvietā un jūs varat nobalsot. Būsim atbildīgi, aktīvi un darbīgi!
Pēteris Rožinskis, Riebiņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Šobrīd krievu un latviešu tautības cilvēki ir cieši sasaistīti kopā, tie ir vienlīdz labi ģimenes draugi, kā arī labi kolēģi, ieņem atbildīgus amatus valsts un pašvaldību iestādēs, un tiem nepastāv nekādi valodas šķēršļi kontaktējoties. Esmu pārliecināts, ka saskaņiešiem, ušakoviešiem un lindermaniešiem neizdosies sanaidot mūs savā starpā un referendums neapdraudēs Latvijā mieru un nacionālā valstiskuma pamatus – valsts valodu.
Jānis Lāčplēsis, Saeimas deputāts
Referendums nedrīkst kļūt par iemeslu Latvijas sabiedrības šķelšanai pēc etniskā principa. Lai nepieļautu manipulācijas ar jūsu viedokli, ir jāiet un tautas nobalsošanā jāpauž sava attieksme. Referenduma rezultātiem jākļūst par pamatu uz savstarpēju cieņu balstītai, konstruktīvai starpkopienu diskusijai.
Sarmīte Ķikuste, Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētāja
Mēs, Latgalē dzīvojošie, gandrīz ikkatrs pārvaldām vismaz divas vai vairākas valodas. Mēs labprāt runājam arī krievu valodā, kā arī lasām krievu valodā, tomēr latviešu valodu mēs vēlamies celt godā jo īpaši. Latgales iedzīvotāji nebaidās no tautas nobalsošanas valodas jautājumā, mēs dosimies uz referendumu un aizstāvēsim latviešu valodas pašcieņu. Atbalstot šo nostāju, arī es došos uz referendumu un balsošu PRET, tādējādi balsojot par latviešu valodas godā celšanu.
Ieva Akuratere, Rīgas domes deputāte
Ja man jautā, vai tu gribi labprātīgi, vienkārši tāpat atdot pusi Latvijas tiem, kuri turpina komunistu genocīda uzbrukumu latviešu tautai un vēlas pārkrievot Latviju, es atbildu – NĒ, negribu, esmu PRET! Es neatdošu savu Latviju, par kuru cīnījāmies vēl tad, kad mūs vajāja čeka, kad mūs lika trako namos, sūtīja uz Sibīriju un kad stāvējām barikādēs! Es iešu un parakstīšos PRET!
Ilze Viņķele, LR labklājības ministre
Referendumā balsošu pret otru valsts valodu. Saviem bērniem nenovēlu manas bērnības pieredzi. Uzaugu Rēzeknē, kurā saziņas valoda ar rotaļbiedriem māju pagalmos bija krievu, kurā pēc stundām kautiņi starp latviešu un krievu skolu audzēkņiem bija izplatīta parādība. Esmu par daudzu valodu prasmi indivīdu līmenī un vienu valsts valodu Latvijā.