Skip to main content

Vilks pēc četru gadu darba atstāj finanšu ministra amatu

 

Trešdien, 5. novembrī, finanšu ministrs Andris Vilks pēc četru gadu darba beidz pildīt ministra amata pienākumus, kā arī atstāj politiku. Salīdzinājumā ar visiem līdzšinējiem atjaunotās Latvijas finanšu ministriem Andris Vilks savā amatā nostrādājis visilgāk – 1645 dienas.

“Stāšanās finanšu ministra amatā bija ne tikai smags darbs pie valsts ekonomiskās atveseļošanas, bet arī ne mazāk smaga cīņa ar sevi. Vēlos uzsvērt, ka lielākais atbalsts bija ministrijas kolektīvs, jo tieši kolektīva gars un profesionalitāte visos līmeņos ir devusi to, ka mūs respektē un par mums runā visā Eiropā. Pēc visa piedzīvotā uz šo laiku atskatos ar gandarījumu, un stafetes kociņu nododu tikai ar pozitīvām emocijām, uzsverot, ka vienmēr būšu gatavs atbalstīt ar savu padomu un pieredzi,” norāda nu jau bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Andris Vilks finanšu ministra amatā darbu sāka 2010. gada 3. novembrī. Tobrīd Latvija bija ekonomiskās krīzes vissmagāk skartā valsts, tāpēc bija jāiegulda lielas pūles valsts finansiālās situācijas stabilizēšanā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Nu jau vairākus gadus Latvija ir starp visstraujāk augošām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām.

2011. gadā Starptautiskais Valūtas fonds novērtēja Latvijas veikumu un noslēdza starptautisko aizdevumu programmu, kas bija nepieciešama krīzes pārvarēšanai. Tāpat Latvija pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās ārējos tirgos, kur kopš tā laika esam emitējuši piecas vērtspapīru emisijas.

Ministra darbu saraksta augšgalā ierindojas arī Latvijai vēsturiskais pagrieziens – pievienošanās eirozonai. Ne mazāks pārbaudījums ir valsts budžeta sagatavošanas process. Ministrs budžeta portfeli uz Saeimu ir nesis četras reizes. Pērn tika sastādīts ne tikai nākamā gada, bet arī vidējā termiņa ietvara budžets.

Latvijai patlaban ir viens no viszemākajiem budžeta deficītiem, proti, 2013. gadā 1%. Valsts ārējais parāds pērn bija 38,1% no iekšzemes kopprodukta (pēc Māstrihtas kritērijiem budžeta deficītam jābūt zem 3%, savukārt ārējam parādam – zem 60%).

Tāpat ministrs savā darbības laikā aktīvi aizstāvējis pārliecību par ienākumu nevienlīdzības mazināšanas nepieciešamību, kas pērn rezultējās ar daļu nodokļu samazināšanu, neapliekamā minimuma, kā arī atvieglojumu apmēru palielināšanu.
Būtiskos sasniegumus ir novērtējušas arī lielākās starptautiskās kredītreitingu aģentūras, kas paceļ valsts reputāciju un vērtību nebijušās virsotnēs.

2012. gadā ministrs tika atzīts par labāko finanšu ministru Eiropas reģionā. Augsto novērtējumu piešķīra starptautiskais biznesa un finanšu izdevums The Banker.

Finanšu ministra pienākumus no trešdienas, 5. novembra, sāk pildīt Jānis Reirs.

Papildus informācija:
Informācijas sagatavotājs:
Ieva Pužule
Komunikācijas departamenta vecākā referente
Tālr.: 67095405
E-pasts: [email protected]

Dalies ar ziņu