Skip to main content

Vispārējās valdības budžeta deficīts pērn plānotajā līmenī

Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2014. gadā bija 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pašreiz tas ir Finanšu ministrijas (FM) novērtējums, kas balstās uz Valsts kases operatīvajiem datiem par 2014. gada konsolidētā kopbudžeta izpildi.

Valsts kases operatīvie dati (atbilstoši naudas plūsmai) liecina, ka konsolidētajā kopbudžetā 2014. gadā izveidojās deficīts 399 miljonu eiro apmērā. Tai skaitā valsts konsolidētajā budžetā deficīts bija 313 miljoni eiro un pašvaldību konsolidētajā budžetā deficīts bija 86 miljoni eiro.

No gada sākuma uzkrātais pārpalikums kopbudžetā pakāpeniski saruka, un decembrī, straujāk pieaugot izdevumiem nekā ieņēmumiem, pieauga arī deficīts. Lai gan katru gadu ir novērojama izdevumu palielināšanās gada pēdējos mēnešos, 2014. gadā izdevumu pieaugums bija vērojams tieši decembrī. Tas ir skaidrojams ar to, ka gada beigās tiek pabeigtas iepirkumu procedūras un izpildīti pakalpojumu līgumi, kā rezultātā tiek veikti gala maksājumi. Papildu izdevumus gada nogalē ietekmēja arī pieņemtie lēmumi par apropriāciju palielināšanu, atbalstot labklājības jomu, ES fondu izdevumu un iemaksu ES budžetā palielinājumu.

Salīdzinot ar novembri, izdevumi decembrī ir pieauguši gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Decembrī gandrīz divkārt nekā vidēji iepriekšējos mēnešos ir pieauguši izdevumi subsīdijām un dotācijām, kas pamatā ir skaidrojams ar ES fondu apguvi transporta jomā, uzņēmējdarbības un inovāciju jomā, kā arī tiešmaksājumiem zemniekiem.

Pieaugumu subsīdiju un dotāciju pozīcijā ir veicinājušas arī dotācijas veselības aprūpei, kā arī atbalsts piena ražotājiem, kuru darbību negatīvi ietekmēja Krievijas sankcijas. Decembrī lielāki izdevumi bija arī sociālajiem pabalstiem, jo 2015. gada janvāra sākumā paredzētās pensijas un pabalsti saistībā ar darba dienu pārcelšanu tika izmaksāti jau decembrī, kā arī iemaksām ES budžetā. Jāmin, ka būtisks izdevumu pieaugums decembrī bija aizsardzības jomā, kur palielinājās izdevumi precēm un pakalpojumiem, kā arī kapitālieguldījumi militārās infrastruktūras uzlabošanai.

Kopbudžeta izdevumi 2014. gadā kopumā bija 8,9 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gadu tie pieauga par 5,2%. Savukārt kopbudžeta ieņēmumu pieaugums bija 2,1%, veidojot 8,5 miljardus eiro.

Situācija kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildē atspoguļo ekonomikā notiekošo. Palēninoties izaugsmei, arī nodokļu pieauguma temps kopumā ir kļuvis lēnāks. Taču ekonomiskās situācijas negatīvo ietekmi mīkstināja efektīva nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumu ieviešana. Pateicoties vidējās darba samaksas pieaugumam, kas sekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, lielāko pieaugumu 2014. gadā nodrošināja ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (par 136,9 miljardiem eiro jeb 8,2%), kā arī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (pieaugums par 52,3 miljardiem eiro jeb 3,9%). Taču, neskatoties uz to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ar 2014. gadu tika samazināta par 1 procentpunktu, kopējie sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 2,5%.

Tai skaitā kopbudžetā šie ieņēmumi samazinājās par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,2%, būtiski pieaugot iemaksu apjomam, kas tiek atskaitīts 2. pensiju līmenī (par 58,6 miljoniem eiro jeb 29,8%). To galvenokārt ietekmēja atskaitījumu veikšanas kārtība, kur, ņemot vērā laika nobīdi, 2013. gada pirmajos četros mēnešos iemaksas fondēto pensiju shēmā tika veiktas atbilstoši iepriekšējai iemaksu likmei – 2%.

Valsts konsolidētajā budžetā deficīts pieauga no 8,3 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 313 miljoniem eiro 2014. gadā. Galvenokārt pieauga izdevumi atlīdzībai, sociālajiem pabalstiem, subsīdijām un dotācijām ES fondu projektu īstenošanai. Savukārt pašvaldību budžetā ir vērojams deficīta samazinājums no 119,3 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 86 miljoniem eiro 2014. gadā. Tai skaitā Rīgas pamatbudžeta deficīts 2014. gadā bija 30,1 miljons eiro. Lai gan 2014. gada deficīts pašvaldību budžetos ir uzskatāms par augstu, tas tomēr ir samazinājies, pamatā samazinoties kapitālajiem izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai, ņemot vērā, ka 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periods tuvojas noslēgumam.

FM informē, ka oficiālie dati par 2014. gada vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni var atšķirties no FM novērtējuma, jo tos Centrālā statistikas pārvalde paziņos tikai aprīlī. Tad tiks pabeigti nepieciešamie aprēķini par visiem vispārējās valdības sektora darījumiem. Tostarp būs dati par vispārējās valdības komercsabiedrību darbības rezultātiem, kā arī kopbudžetā uzkrātajām īstermiņa saistībām un prasībām, un rezultāti būs metodoloģiski saskaņoti ar Eurostat.

Atbilstoši 2014. gada 17. decembrī Saeimā pieņemtajam likumam “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā tiek plānots 1% apmērā no IKP. Taču FM ir uzsākusi darbu pie Latvijas Stabilitātes programmas 2015.-2018. gadam sagatavošanas un februārī atjaunos makroekonomiskās attīstības scenāriju, ņemot vērā jaunākās tendences ekonomiskās situācijas attīstībā.

Informāciju sagatavoja:
Maija Straupmane
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
Tālr. (+371) 67083938
E-pasts: [email protected]

Dalies ar ziņu