11. novembrī bruņotie spēki godinās Latvijas brīvības cīnītājus
2012. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, Nacionālie bruņotie spēki rīkos vairākus atceres pasākumus Rīgā, kuros piedalīsies valsts, aizsardzības nozares un bruņoto spēku augstākās amatpersonas.
Plkst. 9:00 karavīri un zemessargi aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem starpkonfesionālā ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, bet plkst. 11:00 noliks ziedus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns, ar klusuma brīdi godinot Latvijas karavīrus, kuri atdevuši savas dzīvības par Latvijas brīvību un neatkarību.
Savukārt plkst. 13:00 Brīvības pieminekļa laukumā notiks militārā parāde, kurā piedalīsies bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienības no Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Bruņotos spēkus parādē pārstāvēs vienības no Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Štāba bataljona, 1. un 2. kājnieku bataljona, Jūras spēku flotiles, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes.
Parādi, kurā piedalīsies vairāk nekā 370 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, komandēs Rīgas garnizona priekšnieks, Zemessardzes komandieris pulkvedis Leonīds Kalniņš, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pirms parādes, plkst. 12:55, notiks īpaša svinīgā godasardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa, kas būs veltīta godasardzes posteņa pie Brīvības pieminekļa atjaunošanas 20. gadadienai.
Doma par godasardzes atjaunošanu pie Brīvības pieminekļa radās 1992. gadā – 20. aprīlī toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis izdeva pavēli par Goda sardzes rotas izveidošanu un godasardzes atjaunošanu pie Brīvības pieminekļa. Bija noteikts, ka godasardzi pie pieminekļa jāizliek 1992. gada 11. novembrī. Pirmie divi sargkareivji, kuri 1992.gada 11. novembrī stājās postenī pie Brīvības pieminekļa, bija kareivji Edgars Vilmanis un Raitis Valainis.
Plkst. 14:00 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notiks kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums, tādejādi turpinot bruņotajos spēkos aizsākto tradīciju 11. novembrī godināt arī mūsdienās kritušos karavīrus, bet plkst. 15:30 – Sudrabkalniņā, piemiņas vietā 1919. gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem.
Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina iedzīvotājus piedalīties piemiņas pasākumos un kopīgi atcerēties Brīvības cīņas un godināt kritušos karavīrus.
Arī karavīri, zemessargi un jaunsargi aktīvi piedalīsies daudzos brīvības cīnītāju piemiņas pasākumos visos Latvijas novados. Regulāro spēku un Zemessardzes vienības rīkos militārās parādes un piedalīsies lāpu gājienos Kuldīgā, Talsos, Ventspils novada Ugālē, Ventspilī, Dobelē, Jelgavā, Rēzeknē, Gulbenē, Jēkabpilī, Cēsīs, Alūksnē un citviet Latvijā.
Skolēni ar bruņoto spēku karavīru un zemessargu ikdienu, apbruņojumu un sadzīves apstākļiem varēs iepazīties, klātienē apmeklējot Atvērto durvju dienas, kas 9.novembrī notiks Cēsu garnizonā, bet 16. novembrī – Ādažu bāzē.
Savukārt pārējie interesenti aicināti uz Latvijas Kara muzeju 7. – 9. novembra vakaros no plkst. 16:00 līdz plkst. 19:00 piedalīties Lāčplēša dienas ieskaņas pasākumos kopā ar karavīriem un kadetiem, locīt sarkanbaltsarkanās lentītes, baudīt muzikālos priekšnesumus un iepazīties ar dažādām bruņoto spēku vienībām. 10. novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes varēs locīt no plkst. 12:00 līdz plkst. 15:00 kopā ar zemessargiem un jaunsargiem, uzzinot vairāk arī par viņu ikdienas pienākumiem.
Godinot Latvijas varoņus, Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki aicina visus Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti, kā arī aizdegt svecītes 11.novembra krastmalā Rīgā, Brīvības cīņu piemiņas vietās visā valstī un savas mājas logā.
Ar vietām, kur atrodas piemiņas vietas, ikviens var iepazīties Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Latvijas Kara muzeja izveidotajā Brīvības cīņu piemiņas vietu interaktīvajā kartē šeit.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb t.s. Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.
Informāciju sagatavojusi:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļa
Tālr.: 67335135, 26435189
E-pasts: [email protected]