Āboltiņa: Baltijas valstis de iure statusu ieguva kopīgiem spēkiem – gan brīvības cīņās, gan diplomātijā
„Mums jāatceras, ka de iure statusu Baltijas valstis ieguva kopīgiem spēkiem – gan brīvības cīņās, gan diplomātijā,” Tallinā (Igaunija) uzrunājot akadēmiskā semināra par godu Igaunijas de iure atzīšanas 90. gadadienai dalībniekus, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā citēja toreizējā Satversmes sapulces priekšsēdētāja un vēlākā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1921. gada 28. janvārī par godu Latvijas de iure atzīšanai sasauktajā Latvijas Satversmes sapulces svinīgajā sēdē sacīto: „Lai varētu iestāties veco valstu sabiedrībā, bija nepieciešams, ka Latvijas tauta pierādītu, vai viņa ir spējīga valsti uzturēt.”
„Uzturēt savu valsti. Spēt pašiem sevi pārvaldīt. Tās ir milzu spējas un grūts, neatlaidīgs ikdienas darbs, kas ne visām tautām pasaulē ir bijis pa spēkam. Ne katra sabiedrība spēj sasniegt to briedumu, kas ļauj pašorganizēties, radīt valsts pastāvēšanai nepieciešamās rakstītās un nerakstītās normas un noteikumus, ievērot un attīstīt tos. Spēja uzturēt valsti ir gan iekšējs, gan ārējs process, kas liecina gan par mūsu pašu sasniegumiem, gan par mūsu partneru viedokli un vērtējumu,” norādīja S. Āboltiņa.
S. Āboltiņa uzsvēra: „Mēs šīs spējas esam pierādījuši divreiz – gan 1921. gadā, kad mūsu valstiskums tika starptautiski atzīts de iure, gan pēc 50 gadiem – 1991. gadā, kad pēc ilgas atrašanās okupācijas varā mūsu neatkarība un suverenitāte atkal tika atjaunota.”
Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā akadēmiskā semināra dalībniekiem sacīja: „Mēs gan pirms 90 gadiem, gan pirms 20 gadiem vēlējāmies piederēt Rietumu saimei un kultūrai. Rietumu valstis no savas puses šo mūsu vēlmi un spēju iekļauties pašapzinīgu, mieru mīlošu un demokrātisku valstu pulkā ir atzinušas.”
S. Āboltiņa norādīja, ka de iure atzīšanas faktā spoguļojas mūsu tautu turpmākais liktenis: „Suverēnu valstu de iure atzīšana var tikt izdzēsta, ja valsts iet bojā. Galīgi un nepārprotami iet bojā. Tomēr Baltijas valstu gadījums ir īpašs pasaules vēsturē un starptautiskajās tiesībās. 50 gadus Baltijas valstu pilsoņi gan okupētajās teritorijās, gan arī brīvajā pasaulē turpināja uzturēt dzīvu neatkarīgas valsts ideju. Visus šos gadus darbojās Baltijas valstu sūtniecības ārvalstīs. Baltijas valstu diplomāti un trimda kopīgiem spēkiem nemitīgi atgādināja plašajai pasaulei par mūsu tiesībām uz neatkarīgu valstiskumu. Šodien gribu atgādināt, ka 50 okupācijas gadu laikā Padomju Savienības prettiesiskā rīcība neguva starptautiskās kopienas atzīšanu. Starptautiskā kopiena turpināja uzskatīt Baltijas valstis par de iure pastāvošām.”
1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure. Piecas valstis – Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija – bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem, konferencē uzsvēra S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 25. līdz 26. janvārim oficiālā vizītē apmeklē Igauniju, kur tiekas ar Igaunijas valsts augstākajām amatpersonām. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas sekretārs Kārlis Šadurskis un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas deputāts Vitālijs Orlovs.
Informāciju sagatavoja:
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests
Tālr.: +371 67087218
[email protected]