Anrijs Matīss EP prezentē progresu Latvijas Prezidentūras prioritātēs transporta jomā
Pirmdien, 15.jūnijā, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzstājās Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma (TRAN) komitejā un iepazīstināja deputātus ar sasniegto progresu attiecībā uz Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē izvirzītajām prioritātēm transporta jomā.
A.Matīss informēja deputātus, ka piektdien, 12.jūnijā, transporta ministri Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Padomes sanāksmē Luksemburgā vienojās par vispārējo pieeju direktīvas priekšlikumam par tehnisko standartu regulējumu iekšējo ūdensceļu kuģiem. Padomes kuģniecības darba grupas līmenī tika ieguldīts būtisks darbs no Prezidentūras un dalībvalstu puses, lai pilnveidotu Direktīvas sākotnējā priekšlikuma struktūru, precizētu tā ģeogrāfisko tvērumu un veiktu citus precizējumus, harmonizējot iekšējo ūdensceļu kuģu tehniskos standartus Eiropā.
Tāpat A.Matīss izteica pārliecību, ka nākamās Prezidentūras – Luksemburgas – vadībā Padome un EP panāks gala vienošanos par šo direktīvas priekšlikumu, lai Eiropa varētu turpināt virzību uz multimodālā transporta tīklā integrētu un vienotu ES iekšējo ūdensceļu sistēmu.
Balstoties uz Itālijas Prezidentūras panākto vienošanos ar Eiropas Parlamentu, Latvijas Prezidentūras laikā tika formāli pieņemti divi būtiski priekšlikumi auto transporta jomā – masu un gabarītu direktīva, eZvana, kā arī pārrobežu sodu direktīva, kuru mērķis ir sniegt ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Latvijas Prezidentūra ir sasniegusi būtisku progresu attiecībā uz Eiropas dzelzceļa tīkla nostiprināšanu un darbu pie Ceturtās dzelzceļa tiesību aktu pakotnes saskaņošanas, kas tika izvirzīta kā viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm transporta jomā.
Latvija turpināja Itālijas prezidentūras laikā uzsāktās diskusijas, sagatavojot un izskatot vairākas kompromisa redakcijas par dzelzceļa tirgus atvēršanas un pārvaldības priekšlikumiem. Balstoties uz dalībvalstu norādēm, tika rasti risinājumi vairumam atvērto jautājumu. Diskusiju mērķis bija nodrošināt ne tikai priekšlikumu prasību vienkāršošanu, tādējādi izvairoties no pārregulācijas, bet arī identificēt tos abu priekšlikumu elementus, kuros regulējums ES līmenī nodrošinātu vislielāko pievienoto vērtību. Atzīmējams, ka darbs Latvijas Prezidentūras laikā norisinājās uz konkrētu priekšlikumu pamata, kas bija pirmie kompromisa teksti kopš Pakotnes publicēšanas 2013.gada sākumā.
Prezidentūra turpina darbu pie Pakotnes tehniskā pīlāra. Intensīvu diskusiju rezultātā ir izdevies rast risinājumu lielākajā daļā atvērto jautājumu, ko pozitīvi novērtē dzelzceļa nozare. A.Matīss izteica ticību, ka, trešdien, 17.jūnijā, kad norisināsies trialogs starp ES Padomi, Eiropas Komisiju (EK) un EP, izdosies panākt vienošanos par atlikušajiem tehniskā pīlāra atvērtajiem jautājumiem. Tāpat ministrs norādīja, ka Pakotnes tehniskā pīlāra pamata mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas dzelzceļa industrijai. Līdz ar to, ņemot vērā aktuālo situāciju starptautiskajos tirgos, ir jāņem vērā arī situācija ārpus ES robežām, un Eiropas institūcijām ir jādara viss nepieciešamais, lai sniegtu atbalstu Eiropas industrijai.
Latvijas Prezidentūras prioritāte aviācijas jomā bija gaisa pasažieru tiesību regulējums. Latvijas Prezidentūra turpināja Lietuvas un Grieķijas Prezidentūru uzsākto darbu pie Gaisa pasažieru tiesību priekšlikuma, pieliekot maksimālas pūles, lai rastu kompromisu atvērtajos jautājumos un diskusiju gaitā panāca ievērojamu progresu. Tomēr, neskatoties uz Prezidentūras piedāvātajiem kompromisiem, kompensāciju sliekšņu un kavēto savienoto lidojumu jautājumi joprojām ir atvērti diskusijām. A.Matīss izteica cerību, ka drīzumā izdosies atrisināt tā saukto Gibraltāra jautājumu, kurš tieši ietekmē Gaisa pasažieru tiesību priekšlikuma gaitu, un Padomei izdosies vienoties par kompromisu starp pasažieru un aviopārvadātāju interesēm.
Gibraltāra jautājuma dēļ leģislatīvo failu virzība ir ierobežota, tajā pašā laikā Eiropas aviācijas nozare turpina saskarties ar nopietniem aviācijas izaicinājumiem. Tādēļ Latvijas Prezidentūra pievērsa uzmanību dalībvalstu, kā arī industrijas pārstāvju diskusijas veicināšanai par šī brīža nozares stratēģiskām prioritātēm, organizējot diskusiju šī gada martā. Tajā tika akcentēti trīs šī brīža nozīmīgākie temati aviācijā. Pirmkārt, Eiropas aviācijas nozares iekšējā un ārējā konkurētspējas stiprināšana, mazinot industrijas administratīvo slogu, tai skaitā valsts atbalsta sniegšanā lidostām un aviokompānijām. Jo īpaši svarīgi ir domāt par infrastruktūras kapacitātes nodrošināšanu un rast iespēju stiprināt ES pārvadātāju konkurētspēju, salīdzinot ar trešo valstu pārvadātājiem. Otrkārt, lai sniegtu maksimālu ieguldījumu Eiropas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, nepieciešams, izmantojot pētniecību, paātrināt jauno tehnoloģiju ieviešanu, tai skaitā, izvēršot SESAR, kā arī veicinot ieguldījumus aviācijas infrastruktūrā. Treškārt, dalībvalstu ministri uzsvēra, ka ES iekšējā un ārējā savienojamība ir kritiski svarīga ES aviācijas nozares attīstībai. Ir svarīgi ne tikai stiprināt ES esošās lielās lidostas, bet jo īpaši svarīgi ir stiprināt aviosavienojamību ES perifērajos reģionos. 2015. gads EK darba programmā ir ticis iezīmēts kā aviācijas gads ar drīzumā gaidāmo Aviācijas pakotni, līdz ar to Latvijas Prezidentūra izsaka cerību, ka EK, gatavojot jauno Aviācijas pakotni, ņems vērā šos dalībvalstu minētos stratēģiskos aspektus.
Tāpat ministrs informēja EP deputātus par Latvijas Prezidentūras laikā īstenotājiem pasākumiem transporta jomā. augsta līmeņa konferences par tālvadības gaisa kuģu sistēmām, kas 5. – 6.martā notika Rīgā, kā arī no 29. līdz 30. aprīlim Rīgā notikušās trešās ASEM transporta ministru sanāksmes – rezultātiem. A.Matīss iepazīstinās arī ar 22.-23.jūnijā Rīgā notiekošajām TEN-T dienām, kuru mērķis ir izgaismot TEN-T tīkla un pamattīkla koridoru nozīmīgumu ES konkurētspējas un izaugsmes dienas kārtībā.
Ilze Svikliņa
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67028370, e-pasts: [email protected]