Skip to main content

Ašeradens: jaunie noteikumi par atbalsta ierobežošanu atjaunojamās enerģijas nozarei ir godīgs modelis

Ekonomikas ministrija š.g. 26. maijā iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumos Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā.

“Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu izmaiņām atbalsta sistēmā, kas ierobežos dāsno atbalstu vienas nozares uzņēmējiem un ļaus izpildīt valsts, tai skaitā Māra Kučinska valdības, apņemšanos nepalielināt obligātā iepirkuma komponentes negatīvo ietekmi uz ekonomiku, t.sk. uz elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

“Esošajā atbalsta sistēmā ir jāatrod līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm. Tajā pašā laikā jāsekmē ilgtspējīga atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā,” turpina A.Ašeradens.

Lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu, uz ko iepriekš norādījusi arī Eiropas Komisija, iesniegtie grozījumi MK noteikumos paredz noteikt iekšējās peļņas normu (turpmāk – IRR) 9 % apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā. Ja konkrētās elektrostacijas IRR būs virs 9 %, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.

Iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.

Papildus tam jāuzsver, ka, lai nodrošinātu obligātā iepirkuma cenu nesamazināšanos zem līmeņa, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā, un lai pielāgotu spēkā esošo regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai, MK noteikumos paredzēts fiksēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulās iekļauto dabasgāzes tirdzniecības cenu 234,77 euro/tūkst. n.m3 līmenī, kas ir vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena laika periodā no 2007. gada augusta līdz 2012. gada septembrim (t.i., periodā, kad komersantiem bija iespējams kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu).

“Lēmuma pieņemšana par izmaiņām līdzšinējā atbalsta sistēmā ir cieši saistīta ar Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par atbalsta sniegšanas uzsākšanu energointensīviem rūpniecības uzņēmumiem. Atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem jau gadiem sniedz citas valstis, tāpēc atbalsts mūsu uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu rūpniecības sektora konkurētspēju un dotu iespēju saglabāt esošās un radīt jaunas darbavietas,” norāda ministrs.

Kā zināms, priekšlikumus par Latvijas piedāvājumu pārsubsidācijas novēršanai gaida arī Eiropas Komisija, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas iesniegtā atbalsta mehānisma “Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem” atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām. Eiropas Komisija iepriekš norādījusi, ka Latvija, sniedzot atbalstu komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, nevar izmaksāt lielāku atbalstu, kā to pieļauj valsts atbalsta regulējums ES.

Izmaiņu nepieciešamība esošajā atbalsta sistēmā diskutēta arī ar dažādām iesaistītajām pusēm, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociāciju, komercbankām un komersantiem, kā arī citām ministrijām.

Papildus informācija:
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: [email protected]; [email protected]

Dalies ar ziņu