Ašeradens: straujāka izaugsme un nevienlīdzības mazināšana Latvijā iespējama tikai ar visu ministru līdzdalību un vienotu redzējumu
Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicina visus ministrus uz ciešāku un mērķtiecīgāku sadarbību, lai veidotu vienotu, uz rezultātu orientētu ekonomisko un fiskālo politiku valstī, kā arī turpinātu īstenot visaptverošas strukturālās reformas, kas skar visu ministriju kompetenci. Ministrs iniciējis jau tuvāko nedēļu laikā organizēt semināru ministriem ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalību, lai pievērstu ministru uzmanību Eiropas Komisijas vērtējumam par ekonomiskās politikas īstenošanu Latvijā, kā arī apspriestu strukturālo reformu ieviešanas līdzšinējās problēmas.
“ES Padomes rekomendācijas Latvijai ir būtisks elements nacionālo prioritāšu noteikšanā, nepieciešamo reformu un politikas pasākumu formulēšanā,” atsaucoties uz Eiropas Komisijas vērtējumu par Latvijas progresu 2015. gadā ES Padomes rekomendāciju izpildē, kas atspoguļots 2016. gada 26. februārī publicētajā Ziņojumā par Latviju, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Rekomendācijās lasāms, ka Latvijai jāturpina darbs sabiedrības nevienlīdzības mazināšanai, nodrošinot labāku pieeju sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei un atvieglojot nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Nevienlīdzības mazināšana ir būtiska, lai ieguvumus no valsts tautsaimniecības izaugsmes sajustu pēc iespējas daudzi sabiedrības locekļi,” norāda ministrs.
“Ieteikto reformu īstenošana nav tikai attiecīgo ministriju, bet valdības kopējs uzdevums. Tikai ar visu ministru līdzdalību un vienotu redzējumu, kas plaši izdiskutēts ar sociālajiem partneriem, mēs varam panākt uzlabojumus EK vērtējumā par ekonomisko un fiskālo politiku Latvijā un līdz ar to Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanā,” turpina ministrs.
Latvijas progresu 2015. gada ES Padomes rekomendāciju izpildē A.Ašeradens pārrunājis arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski. Sarunas laikā tika apspriesti jautājumi saistībā ar nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka uz patēriņa un īpašuma nodokļiem, profesionālās izglītības reformu un darba vidē balstīto mācību ieviešanu, reformām veselības aprūpes jomā un tieslietās. Sarunu rezultātā tika nolemts lielāku uzmanību pievērst ES Padomes rekomendāciju izpildes procesam Latvijā, aktivizējot diskusiju par to valdībā, kā arī pastiprināt Latvijas nacionālās reformu programmas “Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu.
Eiropas Komisijas vērtējumā Latvija kopumā 2015. un 2016. gadā ir panākusi ierobežotu (vāju) progresu tai adresēto ES Padomes rekomendāciju izpildē, piemēram, Latvijai ir bijis neliels progress profesionālās izglītības jomā, augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanā, finansējuma zinātnei koncentrēšanā, sociālās palīdzības saņēmēju nodarbināšanā, tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas mazināšanā.
Eiropas Komisijas skatījumā ierobežots progress ir bijis attiecībā uz sociālās palīdzības reformu ieviešanu un pabalstu atbilstību, augstā nodokļu sloga samazināšanu personām ar zemiem ienākumiem, novirzot to uz citiem avotiem, kam ir mazāka negatīvā ietekme uz izaugsmi, kā arī veselības aprūpes reformu īstenošanā un maksātnespējas administratoru atbildības palielināšanā. Savukārt progress nav bijis attiecībā uz tiesību aktu uzlabošanu valsts civildienesta jomā.
Papildu informācijai atgādinām, ka saskaņā ar ES Padomes rekomendācijām 2015.-2016. gadā Latvijai tiek rekomendēts:
· nodrošināt, ka 2015. un 2016. gadā novirze no vidēja termiņa budžeta mērķa ir pieļaujama tikai saistībā ar finansējumu sistēmiskajai pensiju reformai;
· uzlabot profesionālo izglītību un apmācību, paātrināt izglītības programmu reformu un palielināt darba vidē balstīto mācību piedāvājumu. Nodrošināt, ka jaunais augstākās izglītības sistēmas finansēšanas modelis veicina kvalitāti. Balstoties uz Viedās specializācijas ietvaru, mērķtiecīgāk virzīt pētniecības finansējumu un stimulēt privātā sektora investīcijas inovācijās;
· īstenot konkrētus pasākumus sociālās palīdzības reformēšanai, nodrošinot pabalstu adekvātumu, un veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Zemu ienākumu saņēmējiem samazināt augsto nodokļu slogu, to novirzot uz citiem izaugsmi mazāk ietekmējošiem avotiem. Rīkoties, lai uzlabotu veselības sistēmas pieejamību, izmaksu efektivitāti un kvalitāti, un slimnīcu finansēšanu sasaistīt ar darbības mehānismiem;
· uzlabot tieslietu sistēmas efektivitāti, palielinot visu pušu atbildību (tajā skaitā maksātnespējas administratoru), nodrošinot adekvātus līdzekļus cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un stiprinot Tieslietu padomes lomu. Uzlabot valsts civildienesta tiesību aktus ar mērķi stiprināt interešu konflikta režīmu un sasaisti starp atalgojumu un darba pienākumiem.
Eiropas Komisija Eiropas semestra ietvaros ik gadu kopš 2011. gada izvērtē ekonomisko situāciju ES kopumā un ES dalībvalstīs, un uz tā pamata piedāvā rekomendācijas ES dalībvalstīm to ekonomiskās politikas īstenošanai un stiprināšanai, kuras tiek apstiprinātas ES Padomē.
Papildus informācija:
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: [email protected]; [email protected]